Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_02-seq474> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1997_10_02-seq474 type Speech.
- 1997_10_02-seq474 number "474".
- 1997_10_02-seq474 date "1997-10-02".
- 1997_10_02-seq474 isPartOf 1997_10_02.
- 1997_10_02-seq474 spokenAs 106.
- 1997_10_02-seq474 spokenText "Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Reti mēs ar Leiškalna kungu esam tajās pašās domās. Nav runa par to, vai mums patīk tie divi cilvēki, no kuriem to mantu atņem, bet ir jāatminas kaut kas cits. Ir kāds dzejolis. Es to slikti māku un slikti tulkošu, bet tas skan apmēram tā: Es piemiedzu acis, kad nāca pēc ebrejiem, Es piemiedzu acis, kad - pēc čigāniem, Un tad es brīnījos, ka citi piemiedza acis, Kad nāca pēc manis. Šis ir precedents. Un tas ir ļoti, ļoti slikts precedents mūsu tautai. Jūs redzat šeit, ka padomes pārstāvis Krištopans nolemj novērtēt vienu ļoti vērtīgu daļu no Latvijas - Latvijas tranzītceļu par sviestmaizi. Un tas dos attaisnojumu viņam to pašu zemes gabalu un arī citus zemes gabalus vai nu Ventspilī, vai Rīgas ostā, vai vēl kaut kur citur atdot par sviestmaizi. Tā zeme, kas šeit tiek atsavināta, ir ļoti vērtīga. Visa Latvija ir ļoti vērtīga. Katrs mazais zemes gabaliņš ir ļoti vērtīgs. Mēs nedrīkstam nevienu zemes gabalu pārdot par sviestmaizi, bet šeit valsts iejaucas un nolemj ar likuma spēku. Un visi grēki pasaulē, lielie grēki, ir bijuši ar likuma spēku. Kāpēc ar likuma spēku noteikt šai zemei nieka vērtību, labi zinādami, ka tā zeme ir ļoti vērtīga? Kāpēc? Tāpēc, ka ir nolemts to zemi atdot kādai Maltas firmai, kur droši parādās padomes pārstāvji, draugi, ja ne viņi paši. Tas ir nepieņemams precedents! Tā mūsu zeme, mūsu tauta tiek izsaimniekota, kad uzliek mūsu svētajām un vērtīgajām mantām un mantojumiem nieku cenu. Lielāko daļu to panāk ar to, ka tautai ir atņemta pirktspēja, ka mums ir jāpārdod, un, kamēr šeit ir tā korumpētība, kas ir, tikmēr kriminālelementi neviens par naudu nenāks pirkt, un tā šī zemīte kļūst nevērtīga neatkarīgi no tā, vai tas būtu laukos vai tas būtu pilsētā, vai tas būtu ostās. Un to ostu zemīti noīrē vai nopērk par sviestmaizi uz mūžu laikiem, un tā mūsu tauta tiek izubagota. Tas vispār ir liels skandāls, ka var par šādu likumu domāt, - paņem divus cilvēkus un viņus izģērbj. Labi, viņi ir nepatīkami cilvēki, arī man varbūt tā ebreju ģimene, par kuru bija tas dzejolis, ko es stāstīju, nebija simpātiski, man viņi nepatika, bet vai tāpēc viņus drīkstēja vest prom? Man varbūt Perepjolkina kungs un Vistiņa kungs ir ļoti nepatīkami cilvēki, bet tāpēc es nedrīkstu tomēr atļaut viņus izģērbt, jo tad es izģērbšu tevi un tevi, un beidzot arī sevi. Tā nedrīkst! Mums ir jārīkojas ar godaprātu, it īpaši tad, ja mēs zinām, ka šeit valsts ir nolēmusi to zemi atņemt par sviestmaizi, un tādēļ tā varēs visiem parādīt, ka tā atdod par sviestmaizi un ka tas viss ir korekti. Mēs ar šo likumu novērtējam mūsu tranzītceļu vērtību, bet mūsu tranzītceļi ir simtiem tūkstošu miljonu vērti. Un vēl. Mēs te zemi novērtējam par vienu desmittūkstošo daļu no tā, ko viņa ir vērta. Un to mēs nedrīkstam pieļaut. Šis ir precedents, šis ir attaisnojums tam, kas šeit notiek, bet mēs nedrīkstam tā rīkoties. Mēs nedrīkstam vienkārši ar likumu pateikt, ka tas, kas mums ir, ir nevērtīgs. Paldies.".
- 1997_10_02-seq474 language "lv".
- 1997_10_02-seq474 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
- 1997_10_02-seq474 mentions Q211.
- 1997_10_02-seq474 mentions Q2660080.
- 1997_10_02-seq474 mentions Q1020384.
- 1997_10_02-seq474 mentions Q8436.
- 1997_10_02-seq474 mentions Q3018073.
- 1997_10_02-seq474 mentions Q233.