Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_02-seq18> ?p ?o. }

• 1997_10_02-seq18 type Speech.
• 1997_10_02-seq18 number "18".
• 1997_10_02-seq18 date "1997-10-02".
• 1997_10_02-seq18 isPartOf 1997_10_02.
• 1997_10_02-seq18 spokenAs 29.
• 1997_10_02-seq18 spokenText "Godājamie kolēģi! Jā, Latvijas valstī, protams, ir daudz sāpīgu un ieilgušu, un neatrisinātu problēmu. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ar to risināšanu pēc būtības nevēlējās nodarboties nevienas valdošās partijas ideologi un politiķi un izliekas šīs problēmas neredzam. Arī valdības, kas mainījušās pietiekami bieži, tagad, 6. Saeimā. Tajā skaitā arī “tēvzemieša” Krasta valdība. Kaut arī “Tēvzemei un Brīvībai” savulaik vārdos ļoti skaļi iestājās par okupācijas seku likvidēšanu Latvijā. Atcerēsimies, ka tās priekšvēlēšanu programmā bija lasāmi skaļi saukļi. “Noteikt amatu ierobežojumus bijušajiem PSKP algotajiem darbiniekiem!” Lūk, piemēram, šāds sauklis, ko “Tēvzemei un Brīvībai” tā arī nav centusies darīt. Tā vietā tagad parādās kaut kāds mīklains likumprojekts par visu Latvijas Republikas pilsoņu lustrāciju, bet nekas netiek runāts par to, kā pildīt savu pirms vēlēšanām doto solījumu. Kā zināms, nekāds risinājums tā arī nav atrasts arī attiecībā uz tā sauktajiem čekas maisiem. Tautas kustības “Latvijai” likumprojekts par čekas maisu publicēšanu, nodošanu atklātībai 6. Saeimā tika noraidīts. Diemžēl pilnīgu fiasko ir cietušas arī likumdošanas normas, kas paredzēja ierobežot bijušo interfrontiešu piedalīšanos vēlēšanās. “Tēvzemei un Brīvībai” šajā jautājumā neko nedarīja. Tā vietā piedāvā, lūk, kaut kādu šādu negatavu dokumentu par lustrāciju. Nekas, protams, nav iebilstams pret ideju uz laiku ierobežot politiskās tiesības personām, kuras ir vainīgas aktīvā sadarbībā ar okupācijas varu un darbojušās pret Latvijas valsts interesēm, - piemēram, visiem kompartijas darbiniekiem, nomenklatūras darbiniekiem, čekas darbiniekiem un tā tālāk. Tomēr, kad apskatām likumprojekta tekstu, tad redzam, ka tā kvalitāte liek mums apšaubīt to, vai vispār kāds nopietni to gribētu darīt. Nē, tas tā nav. Nekādi nav arī saprotams, kā tieši iecerēta likuma piemērošana, lai noteiktu vainas pakāpi apsūdzētajam. Komisija vienkārši nobalso par to, ka, lūk, vainīgs vai nevainīgs, un viss. Kur šeit ir izmeklēšana? Kur ir apsūdzētājs? Un apsūdzība? Kur šeit ir advokāts un tā tālāk? Tā visa šeit nav. Līdz šim visas partijas, vismaz vārdos, uzsvēra tiesiskas valsts veidošanas nepieciešamību Latvijā. Tātad vienīgi tiesa var noteikt katra cilvēka vainīguma pakāpi, piespriest tam sodu atbilstoši likuma prasībām. Tāpēc tagad pārsteidzoša šķiet šī ideja par kaut kādas komisijas veidošanu, kas atzītu aizdomās turamos pilsoņus par vainīgiem vai nevainīgiem latviešu tautas interešu nodevībā un sadarbībā ar okupācijas varu. Tas atgādina vēl pavisam neseno vēsturi, kad padomju aktīvisti, revolucionārās “troikas” patvaļīgi vai pēc savas partijas “sirdsapziņas” izlēma, kuru budzi nošaut uz vietas, bet kuru deportēt uz padomju koncentrācijas nometnēm. Pārsteidzoši, ka likumprojektā ne vārda nav teikts par to, kādi cilvēki veidos šo komisiju, saskaņā ar kādiem kritērijiem viņi tiks izvēlēti, kādām kvalifikācijas prasībām viņiem jāatbilst. Iespējams, ka pietiks vienkārši ar to, ka komisijas loceklis būs “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs vai ka viņu ieteiks Vidiņš. Ar to jau būs pietiekami, lai varētu izveidot šādu “troiku”. Tādējādi ir viegli iedomāties, kā “tēvzemiešu” aktīvisti veidos šādas komisijas, lai izrēķinātos ar sev netīkamiem politiskiem konkurentiem. Kāda tur problēma! Redz, ir vajadzīgs tikai vienas personas iesniegums, un pietiek ar personu liecībām. Respektīvi, viena persona, Pēteris, uzrakstīs iesniegumu par otru personu - Jāni, un vienlaicīgi tā būs arī liecība, un komisijai atliks tikai nobalsot - vainīgs vai nevainīgs. Jo, kā teikts nolikuma projektā, komisija taču ir speciāla tiesa. Varētu papildināt - saukta turpmāk par “troiku”. “Tēvzemiešu” iesniegtais likumprojekts apliecina, ka šī partija nav spējīga konstruktīvi darboties, lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus. Tā vietā tiek likta vienīgi lēta aģitācija, sākot gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Nav pieņemams arī tas, ka šo komisiju veidotu pati 6. Saeima. Jo - kas ir kolaboracionisms? Tā ir darbība PSRS vēlētās varas institūcijās, dalība kompartijā, komjaunatnē, pionieru organizācijās, dienests padomju armijā, un no šī viedokļa mēs redzam, ka 6. Saeima būtībā mudž no kolaboracionistiem. Nu paskatīsimies šeit, Prezidijā. Iedomājieties - tātad paši kolaboracionisti nobalsos par kolaboracionisma atmaskošanas komisijas izveidošanu un tad lems, ka ir labie kolaboracionisti, respektīvi, nevainīgie, un sliktie, respektīvi, vainīgie. Es domāju, šī Vidiņa ideja ir absurda pēc būtības un “izlustrējama”, balsojot pret šo likumprojektu.".
• 1997_10_02-seq18 language "lv".
• 1997_10_02-seq18 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1997_10_02-seq18 mentions Q822919.
• 1997_10_02-seq18 mentions Q211.
• 1997_10_02-seq18 mentions Q15180.
• 1997_10_02-seq18 mentions Q3899540.
• 1997_10_02-seq18 mentions Q79854.
• 1997_10_02-seq18 mentions Q6436359.