Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_10_01_a-seq372> ?p ?o. }

• 1997_10_01_a-seq372 type Speech.
• 1997_10_01_a-seq372 number "372".
• 1997_10_01_a-seq372 date "1997-10-01".
• 1997_10_01_a-seq372 isPartOf 1997_10_01_a.
• 1997_10_01_a-seq372 spokenAs 84.
• 1997_10_01_a-seq372 spokenText "Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es jums gribētu atgādināt, ir valdības deklarācijas sadaļas “Sociālā drošība un veselība” 4. pants: “Līdz 1998. gada 1. janvārim izstrādāt pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, palielinot valsts atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, un uzlabojot mātes un bērna aprūpi. ” Tas bija pamats tam, lai es iesniegtu šo labojumu, kas paredz mātei iespēju audzināt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam, par to saņemot minimālo, kas var būt... tas ir, sociālo nodrošinājumu no valstī esošās minimālās algas. Tad, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, izveidojās ļoti interesanta situācija. Izrādījās, ka tādā institūcijā kā Latvijas Republikas Labklājības ministrija nav priekšstata, cik šāds likumprojekta labojums izmaksātu jeb cik naudas būtu jāparedz valsts budžetā. Tam kā pierādījums ir divi dažādi dokumenti. Pirmais dokuments ir ar datējumu “19. 08. 97”, to ir parakstījis Vladimirs Makarovs, un tajā ir norādīta summa, ko šāds labojums prasa, - 3 miljoni 447 tūkstoši latu. Un otrs ir šīs pašas ministrijas dokuments, kurš datēts “24. 09” un kurā norādīts, ka šī summa ir 2 miljoni 809 tūkstoši latu. Tā ka Labklājības ministrijai pusmiljons - uz priekšu vai atpakaļ - ir tik niecīga summa, ka viņa pat nav uzskatījusi par nepieciešamu precizēt. Otra lieta, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir tā, ka pēdējā gada laikā Labklājības ministrija dažādu savu sociālo institūciju darbībai ir iztērējusi krietni lielāku summu, nekā tas ir nepieciešams, lai varētu mātēm ļaut audzināt mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam. Šodien avīzē mēs varam izlasīt, ka Ziemeļu rajona valsts sociālās nodrošināšanas fonds nav jau neko daudz izmaksājis - tikai 233 tūkstošus latu celtniecībai. Pirms tam pensiju fonda un sociālās nodrošināšanas fonda vajadzībām Rīgā tika nopirkta bankas “Olimpija” ēka, kur, es varbūt kļūdos, tika iztērēti apmēram 2 miljoni latu. Tā ka šeit jau ir summa, kas būtu nepieciešama, lai varētu segt šos naudas izdevumus. Otra lieta ir jautājums par to, vai šī summa vispār sasniedz 2 miljonus, jo uz manu jautājumu Jurdža kungs nevarēja paskaidrot, vai šeit ir automātiski uzskaitīti visi bērni vecumā līdz 3 gadiem, vai šeit ir atskaitītas nost tās mātes, kuras ir aizgājušas darbā un kurām līdz ar to šī naudas summa no budžeta nebūtu vajadzīga. Mūsu domstarpības radās arī par to jautājumu. Man tika vairākkārt aizrādīts, ka es nekā nesaprotot no valsts finansiālās politikas, ka man neesot pietiekami daudz zināšanu, ka es zinot tikai to, kas notiek bērnudārzā ar bērniem, jo es nesaprotot to, ka tā esot runa par dažādiem budžetiem - pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetu. Es gan biju domājusi, ka mūsu valstī ir vienota ekonomiskā sistēma un ka viena budžeta naudas pāriešana otrā vai tā pārdale pirms budžeta projekta iesniegšanas Saeimā galīgajam apstiprinājumam nav nekas ārkārtējs; tas nav nezināšanas līmenis. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka es pa šīm dienām ievācu arī ziņas par to, cik valstij - pareizāk sakot, pašvaldībai, jo pašvaldības, izrādās, nav iekļautas valsts Labklājības ministrijas interpretācijā, - izmaksā viens bērns bērnudārza grupiņā vecumā no pusotra gada līdz 3 gadiem. Rīgā pašvaldības par šādu bērnu maksā vidēji 41 latu, pēc Jurdža kunga vārdiem, Rēzeknē - 20 latus. Ja Rēzeknē ir vajadzīgs vairāk, lai rēzeknieši griežas ar savām pretenzijām pie Jurdža kunga. Un mūsu saruna, kad es jautāju, vai šīs mātes, kas strādā, ir izskaitītas ārā, noveda pie viena cita ļoti interesanta secinājuma: ko mainīšot šie 400 tūkstoši uz vienu vai otru pusi? Saskaitot kopā starpību starp to, kas ir minēts divās Labklājības ministrijas vēstulēs, un šos 400 tūkstošus, jau iznāk viens miljons latu. Es gribētu deputātiem lūgt man atļaut runāt vēl divas minūtes, jo tad es neizmantošu nākamās 5 minūtes, jo arī nākamais ir mans priekšlikums, par kuru tādā gadījumā es turpinātu... par to, ko es saku tagad.".
• 1997_10_01_a-seq372 language "lv".
• 1997_10_01_a-seq372 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_10_01_a-seq372 mentions Q822919.
• 1997_10_01_a-seq372 mentions Q211.
• 1997_10_01_a-seq372 mentions Q2660080.
• 1997_10_01_a-seq372 mentions Q1773319.
• 1997_10_01_a-seq372 mentions Q16356212.
• 1997_10_01_a-seq372 mentions Q42735.