Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq76> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq76 type Speech.
• 1997_09_18-seq76 number "76".
• 1997_09_18-seq76 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq76 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq76 spokenAs 84.
• 1997_09_18-seq76 spokenText "Augsti godātie tautas ievēlētie deputāti un augsti godātie vilcienu pasažieri, un augsti godātie visi limuzīnu stūrētāji, un visaugstāk godātais ministra kungs - Krištopana kungs! Es tiešām priecājos, ka mūsu ministrs Krištopana kungs nav korumpējies, un tāpēc par šo tēmu es nerunāšu un ceru, ka arī citi nerunās. Runāsim lietišķi un analītiski par Latvijas dzelzceļiem, par Latvijas zemes ceļiem, par ūdens ceļiem, par mūsu pasažieriem. Es personīgi runāšu par šo saasināto punktu - par Latvijas dzelzceļu un par tā pasažieriem. Protams, man jāsaka, ka man šodien ļoti patīk mūsu ministrs Krištopana kungs, jo atšķirībā no daudziem citiem ministriem viņš sēž iekšā, visu pieraksta, atzīmē un atbildēs uz jautājumiem. Es tiešām saku, ka ir jārunā analītiski un lietišķi. Jau divu gadu garumā es esmu vērojis un bijis izbrīnīts, nepatīkami pārsteigts, cik daudzas šādas runas notiek ielu un sadzīves līmenī, neko neanalizējot, nebalstoties uz faktiem, uz zinātni, uz dokumentiem, un es gribētu, lai pēc iespējas mazāk tā būtu, un šodien jau ir zināma atšķirība. Krištopana garajā runā bija analīze un atbilde ar skaitļiem, bet šī analīze un šī atbilde no vienas puses bija tādā saimnieciskā un ekonomiskā aspektā. Bet es gribu runāt no pretējās puses, no nabadziņu puses, es teiktu, no mazā cilvēka puses, kā tas ir. Un, redzat, tad vispirms ir jāpievēršas visvārīgākajam punktam - Vaiņodes dzelzceļam. Bet runa jau, protams, ir par visiem dzelzceļiem kopumā Latvijā, un tam nāk līdzi kopā ar visām citām Latvijas nelaimēm, es gandrīz teiktu, traģēdijām,vēl kāda parādība, kas uzgulstas uz Latvijas tautas pleciem un veicina tās mazo dzimstību. Un tagad šīs jaunā nelaimes ēna ir tā, ka tiek likvidēti pamazām vilcieni. Kāda situācija tad ir Vaiņodē, cienījamie deputāti, kas pļāpā un sarunājas! Neviens nav tā īsti izskatījis šo momentu, un liekas, ka ne visi ir pie ģeogrāfijas kartes piegājuši un paskatījušies... Ministru kunga arguments ir tāds, ka paralēli dzelzceļam iet autošoseja. Taču ieskatieties kartē! Tieši paralēli dzelzceļam šoseja iet tikai posmā Priekule-Vaiņode. Tajā lielum lielākajā gabalā līdz Priekulei - tur dzelzceļš atrodas apmēram 5 kilometru... Un lai tie, kas ir Vaiņode-Liepāja posmā, nokļūtu no dzelzceļa līdz šosejai, viņiem dažkārt ir jāmēro pieci, seši vai pat septiņi kilometri pa sliktiem ceļiem vai pa taciņām. Un tā ir milzīga ķibele tiem cilvēkiem. Un es gribu šodien jūs mudināt saprast, kāpēc šie cilvēki Vaiņodē ir kļuvuši par fanātiķiem, kāpēc viņi tur tā stāv un streiko. Tie nav huligāni. Tie nav arī jaunieši, kas tur ir, bet tie ir ļoti nopietni cilvēki, turklāt pietiekami daudz cilvēku. Kas tad liek jau otro mēnesi viņiem šādā ekstremālā situācijā atrasties? Un tādā sakarībā es apskatīšu pa punktiem, ar ko tad dzelzceļš ir nesalīdzināmi pārāks par autobusu satiksmi. Pirmais. Dzelzceļš taču, kā mums visiem zināms, ir nesalīdzināmi ērtāks, ir patīkamāka braukšana vilciena vagonā nekā autobusā. Ir pat daudzi cilvēki... ne mazums cilvēku, kas vispār nepanes braukšanu ar autobusiem. Ir veci cilvēki, sievietes stāvoklī, daži slimi cilvēki, kuriem piemīt tā saucamais jūras slimības sindroms jeb, kā vienkārši tautā saka, kļūst slikta dūša. Un ne jau vienmēr nonāk līdz tādam līmenim, bet jūs taču zināt, ka gandrīz katrs desmitais cilvēks izpauž šo nepatiku, jo viņš nevar sēdēt atmuguriski satiksmes līdzeklī. Nākošais ērtību aspekts. Vilciens iet lēzeni, līgani. Tas nozīmē, ka braucot vilcienā, mēs ietaupām savu laiku, jo mēs varam lasīt, rakstīt vai adīt, un tā arī ir ļoti būtiska lieta. Es savu pirmo grāmatu sarakstīju, braukdams vilcienā Rīga-Jūrmala. Tālāk. Vilcienā ir daudz ērtāk pārvadāt bagāžu, te lielākas bagāžas var pārvadāt. Vilciens līdz ar to labāk nodrošina, veicina tūrismu, jo vilcienā ūdenstūristi savas lielās smailītes var pārvadāt, arī velosipēdus var, kas šodienas autobusos... varbūt nākotnē. Protams, var jau būt, ka ir arī tādi autobusi, kur var velosipēdus likt iekšā... Vēl tālāk. Ar vilcieniem izbrauc sēņotāji, ogotāji... Te ir kāds interesants, it kā sīks moments, taču pensionāriem, trūcīgajiem, arī bezdarbniekiem šī rudens ogu un sēņu lasīšana dažkārt ir pat dzīvības jautājums. Viņi sakrāj pārtiku ziemai, viņi pat tirgojas ar to, ko atved grozos. Un līdz ar to iznāk tā, ka vilciena līnijas slēgšana ir vēršanās pret trūcīgajiem cilvēkiem, pret vecajiem ļaudīm, pret daudzbērnu ģimenēm, pret vientuļajām mātēm. Un tālāk. Otrais punkts. Tagad ir otrais punkts. Vilciena satiksme ir visdrošākā. Šodien pieaug... Krištopana kungs jau minēja, ka daudzās vietās jau pat sastrēgumi var veidoties. Pilnīgi lavīnveidīgi Latvijā pieaug šie ātrbraucēji un ne visai godīgā ceļā, es domāju, iegūtās automašīnas, un tie ir tie “fiksie zēni”, kuri katru brīdi... man nav skaitļu, bet mēs zinām, ka vilcienā vismaz simts reizes mazāk aiziet bojā cilvēku, nekā tas notiek uz autoceļiem. Un tā ir ārkārtīgi nopietna lieta, trieciens mūsu tautai. Tālāk. Treškārt. Vilciens ir ekoloģiski tīrāks. Šīsdienas laikmetā, kad tik daudz mēs runājam par ekoloģiju, par ieiešanu Eiropā, arī to apstākli mēs nevaram atstāt kā tādu vienaldzīgu momentu. Ceturtkārt. Arī vilcieniem ir stacijas. Dzelzceļa stacijām ir atšķirība no autobusu pieturām, tur cilvēkam ir jumtiņš dažkārt virs galvas lietus gadījumā, bet bieži vien arī tie ir sadauzīti un nākas gaidīt pasažieriem vai nu tur uz tā ceļa, vai zem nojumes - labākajā gadījumā. Bet stacijā varbūt tās telpas ir apkurinātas, siltas. Tiesa, ir sākusies arī staciju izdemolēšana, zinu tādu lietu arī. Un visbeidzot, piektkārt, vilciens kā satiksmes līdzeklis ir drošāks arī tādā aspektā, ka vilciens nepaliks uz sliedēm, neaizbraucis līdz galam, vilciens precīzi ieradīsies laikā, vilciens precīzi aizies. Lūk, uzskaitot šos punktus, es esmu ārkārtīgs vilcienmīlis. Visi manis uzskaitītie punkti sociālajā plāksnē runā par labu vilcienam. Un te nevaram skatīties tikai no ekonomiskā, no saimnieciskā viedokļa vien, tāpat kā mēs nevaram daudzos gadījumos rēķināt, cik izmaksā skolās mūsu bērnu skološanās. To jau gan te Jānis Mauliņš apskatīja, ka ir šajā visai grūtajā brīdī jārod iespēja arī ar mīnusiem uzturēt šo vilcienu satiksmi. Un es visu šo pateicu tāpēc, ka jūs, deputātu kungi, kas braucat ar mašīnām, esat varbūt aizmirsuši šīs vilciena priekšrocības attiecībā pret autobusu. Un vēl. Es par skaitļiem te tomēr gribu sacīt, ka Krištopana kungs nebija visai precīzs, nosaukdams - septiņi tūkstoši... . Vaiņode nav tas galvenais, pilsēta Priekule ir lielāka, tur ir 4000 iedzīvotāju. Vaiņodē ir ap 3000. Tur vien jau kopā sanāk 7000. Bet vēl ir pa starpu, kā kartē jūs redzēsiet, Virgas pagasts. Virgas pagastā ir 2100 iedzīvotāju. Centrs - Paplaka. Vēl ir arī Gaviezes pagasts ar 1000 iedzīvotājiem. Es negribu teikt, ka visi tie iedzīvotāji no pagasta stūriem brauc, bet katrā ziņā te ir ap 10 tūkstošiem... Saucot skaitļus, vajadzētu runāt precīzāk par to. Jautājums: ko darīt? Pavisam īsi es mēģināšu pateikt to. Tātad: pirmkārt, šajā situācijā vajadzētu to pareizo vagonu skaitu atrast, izkalkulēt un izmēģināt. Otrkārt - ieplānot braucienus pareizā laikā, nevis tā kā tagad. Man ir ziņas, ka tur autobusi aiziet tad, kad vilciens vēl nav pienācis. Pareizo vagonu skaitu - pareizā laikā! Tālāk. Bezbiļetnieki. Pret bezbiļetniekiem jācīnās, tādēļ es saprotu... Man gribētos jautāt Krištopana kungam, kādā laikā šis nerentablais aprēķins ir izdarīts. Jo es zinu, ka agrāk šausmīgi daudz bezbiļetnieku braukāja līnijā Ērgļi un citās līnijās, un viņi paši sev “iezāģēja”. Protams, viņi arī varbūt vainīgi, tie, kas tur stāv, ka tik daudz bezbiļetnieku deva šo nerentabilitāti. Bet vai tas aprēķins, ko jūs nosaucāt... es baidos, vai Krištopana kungs nerēķina, balstoties uz to, ka bija tik daudz bezbiļetnieku; tagad man ir ziņas, ka ir konduktors katrā stacijā. Un, protams, ir arī vēl ceturtais punkts - biļešu cenu jautājums. Arī tas būtu delikāti jārisina. Un kas notiks, ja apturēs šo līniju un neatjaunos? Tad visu to dzelzceļa aprīkojumu posmā Vaiņode-Liepāja taču izvazās. Ja jau apzog darbojošos dzelzceļus - un ko tik tur visu skrūvē nost! Katra lieta, ap kuru nenotiek darbība, tiek pakļauta huligāniskai iznīcināšanai. Lūk, uz šiem jautājumiem es gribētu vērst uzmanību. Un visbeidzot es gribētu parunāt no pavisam cita viedokļa, no valodas viedokļa atgādināt Krištopana kungam un citiem deputātiem, kuri šeit saka... Krištopana kungs visu laiku, neskaitāmas, daudzas reizes sacīja tā: “Uz šo brīdi, uz šo dienu jau nav nekādu problēmu. ” Mums ir latviešu valodas likumi, nelietosim šo krievisko “uz”! Teiksim - “līdz tai dienai”, teiksim - “tagad”, un ir vēl daudz citādu veidu, kā mēs varam latviski izteikties. Latvieši šo prievārdu “uz” nelieto, bet daudzi mēs diemžēl tā kļūdāmies. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_18-seq76 language "lv".
• 1997_09_18-seq76 speaker Guntis_Enins-1933.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q2660080.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q193089.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q5244326.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q327094.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q768416.
• 1997_09_18-seq76 mentions Q20406175.