Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq74> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq74 type Speech.
• 1997_09_18-seq74 number "74".
• 1997_09_18-seq74 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq74 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq74 spokenAs 29.
• 1997_09_18-seq74 spokenText "Godātā Saeima! Mēs te dzirdējām, kā Krištopana kungs savilka kopā ļoti daudz meļu. Vārdu sakot, meļu starp mums acīmredzot sēž ļoti daudz, vismaz pēc Krištopana kunga domām. Taču es gribētu tikai par mazliet elementārām lietām parunāt. Krištopana kungam pakļautā Zorgevica biznesu neapmierina tas, ka šajā biznesā ir valstiski prasījumi ievērot reģionālo attīstību, ievērot vides aizsardzību, proti, cilvēku aizsardzību. Un Krištopana kungam vajadzētu atcerēties, ka Eiropas valstīs visi biznesmeņi cieš no šādiem ierobežojumiem, kad tiek prasīta vides aizsardzība, attīrīšanas iekārtas, un tas viss ir nerentabls. Arī sakārtošana. Un pat estētiskā puse jāveido tāda, lai cilvēkiem būtu patīkami paskatīties uz uzņēmuma darbības ārējām izpausmēm. Viss tas ir nerentabli, Krištopana kungs! Bet tas viss ir sabiedrības interesēs. Arī dzelzceļu saglabāšana ir sabiedrības interesēs, un nevar būt tā, ka vienu pienākumu uzdod kādam atsevišķam uzņēmumam, lai tas tiek galā ar šo nerentablo pusi. Tad arī attīrīšanas iekārtas uzņēmumam, privātuzņēmumam vajadzētu nodot atsevišķam uzņēmumam, lai tad tas tiek galā ar to. Tas taču ir absurds! (No zāles ministrs V. Krištopans: “Tā jau arī ir!”) Ja mēs to prasītu no privātuzņēmumiem, tad tas vēl būtu saprotams, bet, ja valsts uzņēmums, kas būtībā saskaņā ar valsts likumiem pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses... ja te to izdala kā atsevišķu uzņēmumu, tad tas ir pilnīgs absurds. Otrais. Kā tiek izmantoti līdzekļi no akcīzes nodokļa ceļu tīkla attīstīšanai, labošanai un izbūvei? Ja mēs pabraucam pa Latviju, tad ļoti labi redzam, ka notiek tas, kas notika krievu laikā. Remontēts tiek tas, kurš nav jāremontē, jo ir pietiekoši labā stāvoklī, un tā rezultātā līdzekļu tur tiek izlietots piecas vai sešas reizes mazāk, nekā remontējot tos ceļus, kuri būtu tiešām jāremontē. Kārta tiek klāta, kā speciālisti tika pārbaudījuši, apmēram trīs reizes plānāka, nekā vajadzētu klāt, jo, ja klāj uz jauna seguma, tad to kārtu var likt daudzkārt plānāku. Rezultātā izvirzās jautājums: kur paliek līdzekļi, kā te viss tiek finansiāli nokārtots? Acīmredzot šie izdevumi tiek rēķināti tā, kā to prasa nopietns remonts. Īstenībā tikai uzklāta kārta uz ceļiem netālu no Krustpils, uz Vidzemes šosejas un tā tālāk. Varu nosaukt arī speciālistus, kas to ir pētījuši. (No zāles V. Krištopans: “Meli!”) Man ir jautājums Krištopana kungam: kur tad paliek tie līdzekļi? Un nākošās uzstāšanās laikā lai viņš mani nosauc par meli. Es gaidu, lai apgalvotu pretējo. Tad vēl par ceļa zīmēm. Šinī pašā zālē Krištopana kungs apgalvoja, ka, lai uzliktu ceļa zīmes Latvijā, ir vajadzīgi 9 miljoni latu. Es jutu, ka zāle uztver to kā anekdoti. Būtībā tā arī anekdote ir. Mēs zinām, ka pirms kara Latvijā bez jebkādiem miljoniem ceļa zīmes bija sakārtotas tik labi, ka uz katru māju bija ceļa zīme. Un ceļa zīmes bija pat par iemeslu tam, ka diemžēl teroristi, izvedēji varēja sameklēt rokā tās saimniecības un tās ģimenes, kuras bija jāizved... Ja Krištopana kungs tiešām ir dzimis tajā ģimenē, kas ir izvesta, tad var teikt tā, ka ļoti labās ceļa zīmes veicināja arī to, lai viņa ģimeni izvestu. Tad, starp citu, tās ceļa zīmes bija pēc noteikta standarta, šīs pirmskara ceļa zīmes, un lai Krištopana kungs nemēģina iestāstīt, ka tagad, lūk, tas dārgums pieaug standarta dēļ. (No zāles ministrs V. Krištopans: “Tās bija klaušas... ”) Te ir tāds vispārējs jautājums. Frakcija “Latvijai” savā laikā tika prasījusi Māra Gaiļa demisiju. Frakcija “Latvijai” savā laikā ir prasījusi Māra Grīnblata demisiju. Frakcija “Latvijai” savā laikā ir prasījusi aizsardzības ministra Krastiņa demisiju. Kādreiz ir prasījusi arī Andra Šķēles valdības demisiju. Un mēs tagad redzam, gan ar nokavēšanos, ievērojot cienības pauzi, ka visas šīs prasības ir izpildītas. Es domāju, ka Saeimai pietiks arī prāta, lai pēc zināmas cienības pauzes atbalstītu arī Krištopana demisiju. Es domāju, ka arī “Latvijas ceļš”, kas nebūt nesastāv tikai no blēžiem, sapratīs, ka nevar ļaut turpināt graut partijas prestižu ministram, kas rīkojas tā, kā to dara Krištopans. Jo galu galā tas ir partijas pastāvēšanas jautājums, un es domāju, ka “Latvijas ceļa” intelektuāļiem būs pietiekami prāta, lai šādu kļūdu nepieļautu. Es gribu atgādināt vēl Krištopana kunga teikto, ka viņš nerunāšot ar sliežu bloķētājiem it kā ar likuma pārkāpējiem. Es domāju, ka tā ir tā lielākā traģēdija, ka mūsu valdība nerunā ar tautu, pirms tauta nav nodzīta izmisumā un ir spiesta rīkoties tā, ka ir arī zināmi likuma pārkāpumi. To mēs pieredzējām gan attiecībā uz zemniekiem, gan tagad pieredzam attiecībā uz vaiņodniekiem. Galu galā vai tad tauta ir vainīga, ka ministri savlaicīgi neievēro lūgumus, sūdzības un prasījumus? Tā ir valdības vaina, un to pilnībā vajag apzināties arī Krištopana kungam. Un tad es jūs gribu ļoti nopietni brīdināt. Krištopana kungs teica, ka šogad tranzīta operāciju rezultātā ienākumi ir pieauguši Latvijā tik lielā apjomā, cik vispār ir ienākumu no ostām abās pārējās Baltijas valstīs, proti, Igaunijā un Lietuvā. Ir saņemtas jaunākās ziņas, ka Krištopana kunga augstprātīgā izrunāšanās ar Krievijas pārstāvjiem var sagādāt nākošgad apmēram tikpat lielus zaudējumus Latvijas tranzīta transportam, un es gribu atgādināt, ka Krištopana kungs var te saukt mūs par meļiem, ka Krištopana kungs var saukt tautu par muļķiem, bet to... tādu rīcību viņam nepiedos lielas kaimiņvalsts sarunu partneri. Un, ja cilvēks ir izlaidies savā runāšanā tik tālu, ka mētājas ar nepārdomātiem vārdiem, tad viņam vajadzētu savaldīt savu mēli vismaz tik daudz, lai nepieļautu šādus izteicienus sarunās ar kaimiņu valsti, kas nesīs tos zaudējumus. Un tad varbūt, kad Krištopans tiks demisionēts, parādīsies varbūt tāda aģitācija, ka, lūk, tāpēc pazeminās Latvijas tranzīta ienākumi, ka Krištopans ir demisionējis. Ta��u es atgādinu vēlreiz - tas būs Krištopana nopelns! Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_18-seq74 language "lv".
• 1997_09_18-seq74 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q822919.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q37.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q191.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q193089.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q39731.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q159.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q8436.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q511905.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q786275.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q2068319.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q6111458.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q710198.
• 1997_09_18-seq74 mentions Q944216.