Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq70> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq70 type Speech.
• 1997_09_18-seq70 number "70".
• 1997_09_18-seq70 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq70 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq70 spokenAs 40.
• 1997_09_18-seq70 spokenText "Ja mani uzaicinās, es varbūt domāšu... Kostandas kungs, jūs vienkārši nedzirdējāt, ka Grīga kungs man piedāvāja iestāties Zīgerista partijā. (Aplausi.) Vēl par ostām. Mums ir jāsaprot viena lieta, ka Latvijas ostas tiešām ir Latvijas bagātība un ka tā ir tā sastāvdaļa, kas dod gan nodokļu veidā, gan algās, gan visos pārējos ienākumos. Tā dod Latvijas iedzīvotājiem gan darbu, gan Latvijas budžetam līdzekļus, kurus pēc tam var iztērēt gan skolotāju algām, gan pensijām, gan ārstu un medicīnas finansēšanai. Vispieticīgākie pasaules ekonomistu aprēķini un vispār ekonomikas kritēriji ir tādi, ka katra kravas tonna, kas iziet caur Latvijas valsti tranzītā, atstāj Latvijas ekonomikā apmēram 5 latus. Un, ja mēs sareizinām 50 miljonus tonnu ar 5 latiem, tad mēs dabūjam 250 miljonus latu gadā, kas paliek Latvijas ekonomikā. Un mēs varam droši teikt, ka vismaz trešā daļa no šiem 250 miljoniem latu ir tieši nodokļu veidā gan sociālajā budžetā, gan arī valsts budžetā. Pārējie tiek izmaksāti gan algās, gan ieguldīti attīstībā. Tas nozīmē, ka vismaz trešā daļa no Latvijas ekonomikas diemžēl vai par laimi šodien balstās uz šiem transporta un tranzīta pakalpojumu ienākumiem. Būtu absolūti tuvredzīgi un nepareizi nepiegriezt tam vislielāko uzmanību, neskatīties stratēģiski tālu uz priekšu un nepalielināt šos ienākumus. Un šeit nav jāizdomā nekas jauns. Ir tāda valsts Holande, kurai ir tieši tāda pati loma Viduseiropā, kāda ir Latvijas loma šajā “tiltā” starp Rietumiem un Austrumiem. Holande, kurā ir lielākā osta Eiropā un pasaulē - Roterdama, apkalpo 65% no Vācijas kravām. Holandes iekšzemes kopproduktā 69%... Varbūt sāksim no otra gala: 3% sastāda lauksaimniecība, nepilnus 20% kopā sastāda rūpniecība un citi iekšzemes ekonomikas veidi, bet 69% no lielās, varenās Holandes ekonomikas sastāda transporta un tranzīta pakalpojumi. Šis ir spīdošs piemērs tam, kā maza, neliela valsts, kuras teritorija ir mazāka par Latviju, var ļoti labi attīstīties ekonomiski uz šo pakalpojumu fona un pateicoties šiem pakalpojumiem. Es vēl gribēju teikt tā, kā Lujāna kungs saka, - pēc Lielā Tēvijas kara. Pēc Otrā pasaules kara Holandei bija līdzīgas saspīlētas attiecības ar Vāciju, kā varbūt daudzi traktē un pasniedz pašlaik Baltijas, arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Daudzi politiķi arī Vācijā tajā laikā uzskatīja, ka Vācija esot zaudējusi savas ostas, un mēģināja kaut kādā veidā diskriminēt Holandes ostas. Uz šo brīdi abas šīs valstis ir Eiropas savienības dalībvalstis, tām nepastāv ne mazākie politiskie strīdi un konflikti. Nepastāv ne vismazākā diskriminācija starp Hamburgu, Brēmeni, Roterdamu un Antverpeni. Un te valda tikai tirgus ekonomikas likumi - kravas īpašnieks izvēlas īsāko, lētāko un drošāko ceļu, neatkarīgi no ostas piederības kādas valsts teritorijai. Un tieši tāda pati situācija šodien ir arī Baltijā. Jo kā gan citādi mēs varam izskaidrot to, ka no 1993. gada nepārtraukti pieaug kravu apjomi caur mūsu ostām. Un tas ir pats galvenais arguments. 27 miljoni tonnu - 1992. gadā, 51 miljons tonnu - 1997. gadā. Tas ir gandrīz divkārši. Tātad Latvijas ekonomika ir dubultojusi savus ienākumus. Un arī Satiksmes ministrija, kuras nolikumā ir rakstīts, ka tā ir atbildīga par tranzīta politiku, un to mēs panācām tikai pagājušajā gadā vien.".
• 1997_09_18-seq70 language "lv".
• 1997_09_18-seq70 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q193089.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q39731.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q159.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q183.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q34370.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q1055.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q12892.
• 1997_09_18-seq70 mentions Q1209.