Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq54> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq54 type Speech.
• 1997_09_18-seq54 number "54".
• 1997_09_18-seq54 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq54 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq54 spokenAs 136.
• 1997_09_18-seq54 spokenText "Paldies. Es, protams, lielākoties runāju par to, ko mēs esam darījuši. Man šeit ir ministrijas darbības plāns par to, kā mēs pildīsim valdības deklarāciju, un es gribētu pie tā arī mazliet pakavēties. Ja mēs atšķiram valdības deklarācijā sadaļu “Satiksme”, tad redzam, ka šeit ir tikai kādi nieka 9 punkti. Bet šie nieka 9 punkti, ja mēs saskaitām kopā, cik šajās visās programmās ir jāinvestē gan valsts investīciju programmas līdzekļu, gan nodokļu maksātāju nauda, tad... man ir liels gandarījums, ka šeit... gan arī tīri tirgus ekonomikas nauda... tas ir tas kapitāls, ko piesaista paši uzņēmēji, ko piesaista pašvaldības, ko piesaista ostu pārvaldes... tad kopumā tas sastāda pāri par pusmiljardu latu. Un tas ir tas, kas tuvākajos gados arī, protams, nodrošinās tālāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Ja mēs saskaitām visus mūsu nozares virzienus - sakari, informātika, aviācija, ceļi, dzelzceļi, ostas un tā tālāk -, tad kopā iznāk, ka tieši nodarbināti ceļubūves firmās, ceļu uzturētāju firmās, dzelzceļā ir 120 000 strādājošo. 120 000 strādājošo, kuru alga ir gandrīz divreiz lielāka par vidējo algu valstī, kuri ir tie, kas reāli ceļ Latvijas ekonomiku pašlaik. Un mums visiem kopā būtu jādomā, kā to izdarīt pēc iespējas efektīvāk. Paskatīsimies pirmo punktu sadaļā “Satiksme”: “Izmantot valdības garantijas projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras atjaunošanu, modernizāciju un attīstību. ” Mēs tos jau izmantojam 1996., 1997. gadā un izmantosim arī turpmāk. Un šeit mēs esam izveidojuši dažus varbūt labus piemērus un arī šo to paši realizējuši. Mēs esam ielikuši principu, ka daudzos gadījumos, piemēram, attiecībā uz autoceļiem, par to visu maksā kopumā nevis nodokļu maksātājs, bet konkrētais braucējs. Jūs paši balsojāt par akcīzes nodokļa izmaiņām, par autoceļu fondu, un šobrīd ir tā, ka ceļos tiek investēti līdzekļi, tikai tie līdzekļi, kurus maksā braucējs. Tas ir ļoti taisnīgi. Braucējs zina, par ko viņš maksā. No kā sastāv autoceļu fonda finansējums? No kā sastāv autoceļu fonda ieņēmumu daļa? Tā ir autotransporta līdzekļu nodeva, kuru mēs esam nolēmuši lēnām novirzīt pilnīgi uz pašvaldībām. Tik, cik automašīnu ir reģistrēts pašvaldībās, tā visa nauda lai paliek tai pašvaldībai. No akcīzes nodokļa un no kredītiem. Valdības garantētiem kredītiem, par ko runā valdības deklarācija. Bet mēs esam šeit ielikuši vēl arī tādu, manuprāt, progresīvu modeli, ka šos kredītus atdod braucēji, nevis Latvijas valsts budžets. Protams, mēs varam teikt, ka autoceļu fonds ir budžeta sastāvdaļa, bet tā ir tā sastāvdaļa, par kuru maksā tikai braucējs. Visi šie Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Investīciju bankas ilgtermiņa kredīti uz 17 gadiem par vidējo procentu likmi 6% gadā, kuri pirmos trīs gadus nav jāmaksā, tiks atdoti no braucēju naudas, nevis no visas nodokļu maksātāju naudas. Es domāju, tā ir pietiekami progresīva pieeja. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs pašlaik investējam ceļos uz nākamo, varbūtējo braucēju rēķina. Tagad jau ceļi uzlabojas. Tāpat ir milzīgas investīciju programmas visu ostu attīstībā, tajā skaitā ir arī Liepājas osta. Ir, protams, skumīgi lasīt Pīlēna kunga rakstu, zinot, ka 1995., 1996. gadā Latvijas ostu padomē, kur es esmu padomes priekšsēdētāja vietnieks - padomi vada premjers -, man bija ļoti grūti izcīnīt šo investīciju Liepājas molam, bet mēs to izcīnījām, un mols tagad ir uzbūvēts, tas jau ir gatavs, un tas ir Liepājas lepnums. Mēs esam izveidojuši veselu programmu autotransporta iebraukšanai Liepājas pilsētā, jo tur ir zināmas problēmas ar smagā transporta braukšanu uz ostu. Mēs domājam par Liepājas dzelzceļa mezglu attīstību kā tādu, jo mēs it kā redzam šo kravu pieaugumu. Taču tajā pašā laikā brīvās ekonomiskās zonas vadība atklāti un demagoģiski kritizē Satiksmes ministrijas politiku. Ļoti interesanta nostāja! Kā saka, pateica paldies. Kas attiecas uz kravu plūsmām uz Liepāju, iespējamā kapacitāte šodien ir 8 miljoni tonnu. Liepājas ostā, es ceru, tā sasniegs 3 miljonu tonnu apjomu šinī gadā, bet tur vismaz trešā daļa, ja ne puse, tiek izvesta ar autotransportu. Tur ir lieli konteineru apjomi. Bet uz šo brīdi jau nav nekādu problēmu aizvest uz Liepājas ostu pa līniju Indra-Krustpils-Jelgava-Liepāja vai pa vistaisnāko līniju, kāda ir līnija Zilupe-Krustpils-Jelgava-Liepāja, kravas - 8 miljonus tonnu. Vienā vai otrā virzienā. Uz šo brīdi ir nepilni 3 miljoni tonnu, vairāk nekā trīskārtīga rezerve. Kā vēl trūkst Liepājas ostai? Lai tad izcīna Liepājas ostas kompānijas kravas. Lai šīs kravas viņi dabū - vismaz 5 miljonus tonnu, mēs tās aizvedīsim ar skaistu virāžu, kā saka dzelzceļnieki. Mēs netaisāmies demontēt arī šo līniju, kur pašlaik nav kravu. Varbūt viņas būs. Es neredzu problēmas Liepājas ostas attīstībā. Ir atkal, tā teikt, sacelti kaut kādi putekļi, ir kaut kāds populisms, un cilvēki bieži vien nezina, par ko viņi runā. Es ieteiktu Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadībai atbraukt uz Satiksmes ministriju, un mēs viņiem parādīsim posmu Rēzekne-Zilupe, kur vēl mazliet, mazliet - un jau būs sastrēgums. Un tad ne Liepāja, ne Ventspils, ne Rīga nevarēs pārkraut to, ko tās jau šodien var. Par to posmu mēs domājam pirmām kārtām. Šeit man būs vakarā jāatbild uz ļoti labu jautājumu - kurš bija tas noziedznieks, kurš parakstīja memorandu ar Krievijas Satiksmes ministriju ar domu būvēt kopēju dzelzceļa robežstaciju austrumu robežas rajonā? Tāda robežstacija, ko somi jau uzbūvēja. Paši kreditēja Krieviju un pagājušogad nodeva uz Krievijas-Somijas robežas. Par 60 miljoniem dolāru. Tur kravu pieaugums jau ir trīskāršs... Igauņi nupat parakstīja ar Krieviju... un gatavojas jau būvēt uz Igaunijas-Krievijas robežas... Šis mans viens paraksts Latvijas valstij atnesa uzreiz 5 miljonus dolāru no Briseles “pa tiešo”. Tiklīdz mēs parakstījām šo nodomu protokolu, tā nekavējoties Eiropas savienības Transporta direktorātā... tiklīdz mēs aizsūtījām šo memorandu, uz kura ir Latvijas satiksmes ministra un Krievijas dzelzceļa ministra paraksti (ja Krievijas - pasaulē lielākās valsts - ministrs uzliek parakstu, tad tas ir diezgan nopietni: tas ir dzelzceļa ministrs, kura nozarē strādā vairāk cilvēku nekā Latvijā iedzīvotāju - 2,8 miljoni dzelzceļnieku), nekavējoties Eiropas savienības Transporta direktorāts PHARE programmas ietvaros iedalīja 3 miljonus ekiju sliežu pirkšanai posmā Zilupe-Rēzekne. Es jums vienkārši gribu atbildēt jau iepriekš uz to jautājumu, uz kuru man būs jāatbild vakarā. Latvijas valsts ieguva dotāciju infrastruktūrai, nevis konsultācijām... tieši infrastruktūrai. Tikai tāpēc, ka... es jums gribu ar to pateikt, ko nozīmē reizēm ārpolitika arī ministriju līmenī, nevis augstākajā līmenī. Pareiza, saprātīga ārpolitika. Un tāpēc absolūti neizprotama ir Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadības nostāja, ka, redz, tur kaut kādā posmā nav paredzēti kaut kādi miljoni, pēc viņu uzskatiem. Bet kāpēc zemnieks savā saimniecībā papriekš pērk traktoru vai zirgu, nevis televizoru? Tāpēc, ka viņš grib pelnīt. Tad, kad viņš nopelnīs, tad viņš nopirks varbūt televizoru un varbūt arī japāņu automobili. Ir, protams, mums bijuši daudzi gudrinieki, kuri paņem kredītus un nopērk džipus. Un tieši šādu politiku mums piedāvā arī Kostandas kunga vadītā partija un frakcija. (Starpsauciens: “Nav vairs partija, ir frakcija... ”) Ieguldīt naudu tur, kur tā faktiski tiek izmesta vējā. Lai gan to pašu var izdarīt savādākā veidā, par desmit, divdesmit reizes lētāku naudu. Kamēr vien es būšu šajā tribīnē, es nekad nepropagandēšu tādu politiku - izmest vējā nodokļu maksātāju naudu. Un tā ir tā atšķirība starp kreisu, centrisku un labēju politiku. Nevis kā mēs... bieži vien mēs, lielākā daļa, mēģinām tikai pieskaņoties tam un mēģinām uzpūst kaut kādām kvēlojošām oglēm liesmiņu, lai savāktu balsis uz vēlēšanām. Bet balsis jau var vākt dažādi, Kostandas kungs. Dažādi. (Starpsauciens: “Laba runa. ”) Cik man vēl ir, lūdzu, laika?".
• 1997_09_18-seq54 language "lv".
• 1997_09_18-seq54 speaker Vilis_Kristopans-1954.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q2660080.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q191.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q193089.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q33.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q159.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q179830.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q1773319.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q9005.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q7164.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q5244326.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q203369.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q192247.
• 1997_09_18-seq54 mentions Q2068319.