Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq52> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq52 type Speech.
• 1997_09_18-seq52 number "52".
• 1997_09_18-seq52 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq52 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq52 spokenAs 136.
• 1997_09_18-seq52 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! 3. septembrī notika Saeimas ārkārtas sēde par pasažieru pārvadāšanas politiku Latvijā. Mēs sagatavojām materiālus vairāk nekā 50 lappušu apmērā. Ņemot vērā to, ka jūs debatējāt par pasažieru pārvadāšanu tikpat ilgi kā par lauksaimniecību, šodien es jums esmu izsniedzis Satiksmes ministrijas pārskatu par 1996. gadā un 1997. gada pirmajā pusgadā paveikto darbu. Šis materiāls rāda, ka Satiksmes ministrija principā ir izpildījusi iepriekšējo divu Šķēles valdību deklarācijas, kādas jums vēl ir saglabājušās. Jūs tajās varētu salīdzināt mūsu atskaiti ar tiem punktiem, kādi bija šajās deklarācijās. Pēc iepazīšanās ar šiem materiāliem jums varbūt būs zināms priekšstats par to, ko ir darījusi Satiksmes ministrija pēdējo divu gadu laikā. Pirms es runāju par mūsu nozari, - tas notiks diezgan plaši -, es gribētu atbildēt Kostandas kungam. Kad jūs runājāt par korupciju, man bija ļoti interesanti klausīties, bet jūs melojāt, Kostandas kungs! Prokuratūras slēdzienā ir rakstīts pavisam citādāk. Prokuratūras slēdzienā ir rakstīts, ka, neskatoties uz visām tām darbībām, ko veicis Krištopans, lai neatrastos korupcijas stāvoklī, ir pieļauts 20. panta pārkāpums, un diemžēl šos pārkāpumus normālos apstākļos ir pieļāvušas arī citas amatpersonas. Es esmu sagatavojis materiālus un tuvākajā laikā es lūgšu tiesu izpētīt šo lietu un dot, kā saka, neatkarīgu atzinumu, kurā brīdī tad ir bijusi mana vaina, it sevišķi, jūsu pieminētās Latvijas basketbola līgas gadījumā. Mana darbība Latvijas basketbola līgā, kas ir ilgusi 6 vai vairāk gadus, ir novedusi pie tāda rezultāta, kādu jūs vakar redzējāt pa televīziju, un man bija liels prieks skatīties, kādā sporta hallē vakar basketbolu spēlēja Ventspils basketbola sporta klubs. Kad es 1993. gadā biju Ventspilī, tad mums bija pirmā saruna ar Lemberga kungu par basketbola halles celtniecību, lai tur varētu spēlēt basketbola līgas komandas. Varbūt to sauc par korupciju - es nezinu. Godājamie kolēģi, es vairākkārt šodien savā uzstāšanās reizē atgriezīšos pie Vaiņodes problēmām, bet man bija ļoti interesanti atkal klausīties, protams, Kostandas kungu, kurš šo “plati” griež jau ceturto nedēļu, pie tam ļoti interesantā virzienā. Man ir žēl, ka jūs, Kostandas kungs, bijāt viens no tiem, kurš padarīja faktiski par ķīlniekiem šos godprātīgos Vaiņodes iedzīvotājus - jūs un Kazāka kungs pierunājāt viņus nolikt betona bluķus uz sliedēm, kavēt kravu kustību, kas normālā civilizētā valstī nav pieļaujams. Es aicinu piketētājus būvēt teltis pie Satiksmes ministrijas, ja vajag - pie Saeimas, es ar viņiem katru dienu esmu gatavs runāt, bet, principiālā nostāja jebkuram satiksmes ministram jebkurā valstī ir tāda, ka tad, ja tiek kavēta transporta kustība... un tas arī mūsu likumdošanā ir sodāms fakts, - satiksmes ministrs nav tiesīgs iet un runāt ar šiem cilvēkiem, kuri kavē transporta kustību, un, kamēr tiks kavēta kravu kustība, es neesmu tiesīgs ne morāli, ne kā citādi runāt ar šiem cilvēkiem. Tiklīdz tiks atbrīvoti sliežu ceļi, es nekavējoši ar viņiem runāšu. Tajā pašā laikā mēs esam atraduši, pašvaldībām piedāvājuši jau otro risinājumu. Šeit es dzirdēju pārmetumus par to, ka nepareizi tiekot izsolīti maršruti rajonu un starppilsētu kustībās. Jā, es jums piekrītu, un man jau rīt ir paredzēta tikšanās ar Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītāju Bukuma kungu. Jā, starppilsētu transporta kustībā mēs stingri vien palielināsim prasības, mēs tās palielinām katru dienu, bet es jums gribu atgādināt, ka likuma par pašvaldībām 16. panta 3. punktā ir pateikts, ka rajona pašvaldības organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus un kustību savos rajonos. Un šis modelis, ko mēs esam iedibinājuši, par lauku autobusu dotēšanu perfekti sadala funkcijas starp ministriju un starp rajonu pašvaldībām. Un rajonu pašvaldībām ir jāizsola šie reisi un jādotē nevis uzņēmumi, bet reisi. Ja jūs, Kostandas kungs, runājat par kaut kādu uzņēmumu dotēšanu, tad jūs esat atpalicis par ļoti daudziem gadiem no normālas tirgus ekonomikas. Tā nav pat sociālistiska, tā ir komunistiska domāšana. Tālāk. Jūs runājāt par “Via Baltica”, par transporta koridoriem un ļoti interesantu tēmu aizskārāt. Es esmu vienmēr aicinājis deputātus un nekad nevienam deputātam neesmu atteicis laiku, vienalga, cik tā ir bijis vajadzīgs... Stikuta kungs bija pie manis pagājušajā nedēļā, un mēs runājām par autobusu pārvadājumu problēmām Latgalē, kur tās ir daudz smagākas nekā jau pieminētajā Liepājas rajonā. Un arī jūs es aicinu parunāt par šiem transporta koridoriem, par Eiropas savienības... par nākošās Eiropas savienības valstu attiecībām transporta jautājumos. Pie tam parunāt, minot skaitļus, kā tas viss izskatās, cik tas maksā, kur ir kravu kustība, kur tās nav, kur ir pasažieru kustība, kur - nav. Jūs pieminējāt Igauniju. Jūs atkal melojāt! Igaunija nav izteikusi nekādu vēlēšanos būvēt jaunus dzelzceļus. Jums vajadzētu paņemt karti un uzmanīgi paskatīties. Ir tāda dzelzceļa līnija, kura labi funkcionē, ir labā stāvoklī, - Tallina-Tartu-Valka-Rīga. Un jūs gribat paralēli šai līnijai dažu desmitu kilometru attālumā, būvēt vēl vienu līniju? Es nezinu... Varena jūras lielvalsts, kāda ir Latvija, to var atļauties. Turklāt ņemot vērā to, ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis Baltijas ekspresis - vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls, bet, otrkārt, tur bija ļoti maz pasažieru. Jūsu zināšanai: nekad paralēli krasta līnijai starp ostām kravas nepārvadā. Pilnīgi absurda ir doma, kas ir vairākas reizes izskanējusi, ka, piemēram, starp Liepājas ostu un Ventspils ostu tiks pārvadātas kaut kādas kravas. Kravas parasti tieši otrādi pārvadā - no sauszemes uz jūru un atpakaļ, nevis paralēli krastam starp ostām. Tā ir vienkārši absurda filozofija, ja kāds to šeit izvirza. Tas ir pret Latvijas valsts interesēm kā tādām. Nezin kāpēc ir tāda izpratne, ka mēs neskaitām naudu savā makā. Mēs pārskaitām katru santīmu, un tāpēc mēs nesakām: “Uz priekšu!” Kā kādreiz latviski teica: “Davai! Vajag!” Atbrauca pirmais sekretārs un teica: “Šeit būs jauna rūpnīca!” Vai vēl labāk - Politbirojs nolēma pagriezt Sibīrijas upes atpakaļ, nerēķinot, cik tas maksā, kā to var izdarīt un kas to var izdarīt. Tad, kad mēs savā maciņā naudu skaitām, mēs nezin kāpēc nesakām: “Urrā, uz priekšu!”, bet mēs izrēķinām, ko mēs varam atļauties un ko - ne. Tad, kad ir runa par valsts naudu, pareizāk sakot, par nodokļu maksātāju naudu, kuri ir visi Latvijas iedzīvotāji, tad nezin kāpēc 10 miljoni pa labi, 10 miljoni pa kreisi - tas nav nekas. Tad it kā noslēpjas aiz tautas aizstāvības, kuru ļoti bieži, starp citu, deklarē “Latvijas” deputāti. Es gribēju teikt: frakcijas “Latvijai” deputāti! Jau tas vien, ka jūs nepienācāt šeit reģistrēties, liecina, ka jūs mana necilā persona, protams, neinteresē. Un tad, kad nevarēja savākt kvorumu, lai izteiktu neuzticību satiksmes ministram, arī tad puse no opozīcijas diemžēl nebija klāt. (Starpsauciens no zāles: “Mēs visi bijām zālē, nebija “Latvijas ceļš”... ”) Būtu labi redzēt, kā jūs šeit izkaujaties zālē. Es labprāt sagaidītu kādreiz to mirkli. Ko mēs esam piedāvājuši Vaiņodes, Priekules un Liepājas rajona pašvaldībām? Vēl viena ļoti kļūdaina tēze tiek izteikta par to, ka vesela virkne pagastu tiek pieskaitīti pie tiem, kuri ir zaudētāji. Es runāju par tiem pagastiem, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa Vaiņode-Priekule-Liepāja, jo ir pilnīgi loģiski, ka reģionā, kurā dzīvo nepilni 7000 iedzīvotāju, - nepilni 7000 iedzīvotāju! - (Vaiņodē ir 3000) vienlaicīgi nevarēs pastāvēt divi transporta veidi. Pasažieris nevar vienlaicīgi braukt vilcienā un autobusā. Tātad, ja mēs atjaunosim vilcienu, tas nozīmē, ka autobusu skaits samazināsies. Ko teiks tie četri pagasti, kas atrodas tajā pusē aiz dzelceļa? Viņiem autobusu skaits strauji samazināsies, viņi būs spiesti iet pāri uz šoseju, pēc tam iet pāri pa šoseju vēl 3 kilometrus uz dzelzceļu. Visi šie četri pagasti šobrīd diemžēl ir ieinteresēti labā ceļu stāvoklī un labā autobusu kustībā. Un tā ir jau trešā daļa no šā reģiona iedzīvotājiem. Ja mēs paskatāmies, cik šajā reģionā vispār iedzīvotāju izmanto dzelzceļa transportu, tad šis rādītājs ir 10%. Man rodas jautājums opozīcijas pārstāvjiem: vai jūs pārstāvat vairākumu? Protams, mazākuma intereses, jo jūs vienmēr kā opozīcija pārstāvat mazākuma intereses. Arī šajā gadījumā jūs pārstāvat Vaiņodē mazākuma intereses. Pašlaik Vaiņodē tiek veikta brīvprātīga neatkarīga aptauja, un jau pašreizējie dati liecina, ka faktiski Vaiņodes iedzīvotāji tiešām ir kļuvuši par ķīlniekiem. Lielākā daļa Vaiņodes iedzīvotāju uzskata un grib, lai ceļu stāvoklis aizvien uzlabotos, lai šī autobusu satiksme, kas ir pašlaik ļoti labā līmenī, salīdzinot ar visu Latviju, tiktu uzlabota, lai autobusu grafiki tiktu vēl vairāk piemēroti cilvēku vajadzībām, jo apmēram 10%-12% izmantoja dzelzceļa pakalpojumus. Vaiņodē, Priekulē un pārējos reģionos ir simtiem vieglo automašīnu, ar kurām zemnieki, skolotāji, ārsti brauc uz skolu, uz darbu, uz Liepāju, un viņiem ir ļoti svarīgi, lai ceļi gan ziemā, gan vasarā būtu labā stāvoklī. Viņi nevar pa sliedēm braukt ar mašīnām. Šeit ir tā izvēle, šeit ir tā visas Latvijas nodokļu maksātāju nauda, un jādomā, lai to pareizi tērētu. Jā, mēs piedāvājām rajona pašvaldībai neieguldīt nevienu santīmu jaunās akciju sabiedrības dibināšanā. Valdība, starp citu, šo modeli atbalstīja un izdalīja no Valsts privatizācijas fonda līdzekļus līdz šā gada beigām - līdz jaunā budžeta pieņemšanai - šo maršrutu un reisu dotēšanai, nevis šā uzņēmuma dotēšanai, Kostandas kungs! Tas nav normālas ekonomikas un tirgus ekonomikas pamatprincips, ja dotē uzņēmumus. Tad tiešām mētājas ar nodokļu maksātāju naudu. Mums ir jātaupa nodokļu maksātāju nauda. Tas vienmēr būtu jāatceras gan, protams, valdībai, gan arī parlamentam. Mēs piedāvājam dibināt akciju sabiedrību “Lejaskurzemes pārvadātājs”. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka tā būtu mana kārtējā iegriba, un ne jau tāpēc, ka tikai es visu zinu par transportu Latvijā, kā to domā Kostandas kungs. Tas viss ir ielikts likumprojektā par dzelzceļu, kuru nākamo otrdien skatīs valdība, un tas tuvākajā laikā nonāks Saeimā. Tā ir normāla filozofija, ko es esmu jums daudzreiz stāstījis un stāstīšu droši vien arī tad, kad šeit skatīsim likumu. Un likumā ir ielikti pamatpostulāti, arī tas, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana jāatdala no operatora darbības, izveidojot īpašu, atsevišķu uzņēmumu vai pat vairākus uzņēmumus, kas tikai uztur infrastruktūru. Kas ir dzelzceļa infrastruktūra? Tie ir sliežu ceļi, tās ir signalizācijas, tās ir pārmijas, tie ir tilti un viss pārējais, kas tieši tāpat kā autoceļi prasa milzīgus līdzekļus to uzturēšanai. Un, ja kāds domā, ka pirms 100 gadiem varēja uzbūvēt dzelzceļu un ka ar to viss beidzās, tad es gribu paskaidrot, ka dzelzceļa sliedes dilst tieši tāpat kā zābaku zoles. Un arī tās ir jāmaina, tāpat kā maina zābakus, bet tas izmaksā pietiekami lielu naudu, godājamie kolēģi! Šis Vaiņodes gadījums ir ļoti labvēlīgs mūsu monopolistu, kā visi sauc šo uzņēmumu, kuru vada “briesmonis” Zorgevics, restrukturēšanai, lai to sadalītu un piemērotu normālai tirgus ekonomikai. Uz to mēs iesim solīti pa solītim, jo mēs nevaram satricināt uzņēmumu, kurš ir viens no lielākajiem Latvijā, kur, es vēlreiz pasvītroju, nav nozagti ne 3, ne 10 miljoni, kur nav izdotas viltus garantijas un par kuru nenotiek nekādi bezjēdzīgi tiesas procesi ne saistībā ar banku “Baltija”, ne ar kādu citu, kurš strādā ar mazu, bet tomēr ar peļņu, turklāt tas varētu strādāt ar daudz lielāku peļņu, ja mēs ātrāk pieņemtu Dzelzceļa likumu, un tas varētu daudz lielākus nodokļus valstij samaksāt, ja mēs atsevišķi izdalītu šo pasažieru pārvadājumu dotēšanas mehānismu. Jā, nākamā gada budžetā valdība to nav paredzējusi, un to nav paredzējusi tāpēc, ka vēl nav pieņemts Dzelzceļa likums. Tiklīdz mēs būsim pieņēmuši Dzelzceļa likumu, mēs uzreiz budžeta izmaiņās varēsim sākt domāt par atsevišķu pasažieru līniju dotēšanu. Tad deputātiem būs pilnīgi brīva izvēle - balsot vai nebalsot vai arī mēģināt tajās vietās, kur tas ir iespējams, nodrošināt iedzīvotājus ar alternatīvo transportu. Šeit nav nekādu iegribu. Es jums gribu vēlreiz pasvītrot, ka tā ir normāla nodokļu maksātāju naudas ekonomēšana. Tagad es gribētu parunāt par Liepājas attīstību. Ļoti labs jautājums. Ir arī ļoti labi raksti avīzēs. Kāds cienījams Pīlēna kungs ļoti labi uzrakstījis. Man gan rodas bailes. Ja brīvo ekonomisko zonu vada tādi cilvēki kā Pīlēns, ar tādu filozofiju, tad man ir šaubas, vai šī zona varēs nopietni attīstīties. Es pateikšu - kāpēc. Es esmu aicinājis vairākas reizes, pat daudzas reizes, uz ministriju pašvaldību vadītājus, un ļoti daudzi pašvaldību vadītāji ir bijuši. Gan no Rēzeknes, kad runājām par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu, gan no Rīgas, gan no Daugavpils Vidavska kungs pie mums ir bijis. Mēs daudzas kopējas lietas esam izdarījuši, tajā skaitā, radījuši tiltu - šo satiksmes pārvadu Daugavpils centrā. To mēs kopīgi ar valsts un pašvaldību palīdzību uzbūvējām un atjaunojām. Diemžēl Liepājas vadība kaut kā nekādi nav spējusi atrast laiku. Tagad viņi aizbrauc laikā, kad mums ir jātiekas un jārunā par satiksmes atjaunošanu posmā Vaiņode-Liepāja. Viņi aizbrauc uz Kanādu un uz Ameriku, acīmredzot skatīties, kā tur attīstās brīvās ekonomiskās zonas. Viņiem nav laika domāt par sava rajona iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā avīzēs viņi raksta absolūtu nepatiesību un demagoģiju. Šobrīd Liepāju savieno ar Austrumu kravu īpašniekiem, un kravu īpašnieki, kā vienmēr, ir Rietumos vai Austrumos. Kravu īpašnieki Latvijā no visiem kravu pārvadījumiem pa dzelzceļu ir mazāk par 10%. Starp citu, Latvijas dzelzceļi, Latvija ir pirmajā vietā Eiropā ar dzelzceļa kilometru skaitu uz vienu iedzīvotāju. Mums ir visvairāk dzelzceļa līniju, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Mēs, dabīgi, ar to lepojamies. Bet ir ļoti grūti domāt, ko darīt tad, kad šīs dažas dzelzceļa līnijas - es uzsveru, dažas - rada papildu smagumu Latvijas nodokļu maksātājiem. Tad es vienmēr uzdodu jautājumu: ko nozīmē bagātība? Daudzi saka - bagātība, bet es to saprotu tā, ka, ja ir bagātība, tad šī bagātība vienmēr nes vai nu dividendes, vai procentus, vai vēl kaut kādu citu labumu, bet, ja bagātība nes miljoniem latu zaudējumu, tad kā to var nosaukt par bagātību? Es nerunāju tagad par dzelzceļu kopumā, bet par atsevišķiem posmiem, kur mums ir jādomā, ko darīt. Visspilgtākais piemērs ir dzelzceļa līnija Ventspils-Liepāja, kuru, manuprāt, jau ir gandrīz visi aizmirsuši. Protams, māc nostaļģija. Kādreiz es, puika būdams, arī Alsungā esmu bijis un skraidījis pa šīm sliedēm, bet kravu kustība tur neskaitāmus gadus jau ir nulle, bet pasažieru kustība jau tiek aizvietota un tiks aizvietota tuvāko gadu laikā. Kā politisks reģionāls projekts tiek īstenots Kolkas-Liepājas-Ventspils ceļš, noklājot to ar melno segumu. Tur ļoti maz ir ekonomiska pamatojuma. Diemžēl satiksmes intensitāte tur nav pārāk liela, bet es uzstāšu par to, lai valsts investīciju programmā nākamajos gados mēs iekļautu šādus posmus. Nākamais posms ir jau daudz kritizētais un peltais posms Daugavas kreisajā krastā - Ķegums-Jēkabpils. Jūs saprotat, ka tas viss ir atkal jārēķina skaitļos, bet skaitļi diemžēl ir diezgan nepielūdzami. Šis posms, lai to normāli noklātu ar melno segumu, ir kapitāla būve, kas faktiski izmaksā 10-12 miljonus latu. Ne šogad, ne arī nākošgad mums autoceļu fondā šādas naudas nebūs, bet mēs plānosim to kā papildinvestīciju un mēģināsim pierunāt nākamās valdības un nākamās Saeimas, ka līdzekļi ir jāatrod investīciju daļā, nevis autoceļu fondā, kurš tikai knapi, knapi un ar lielām mokām nosedz ikdienas uzturēšanu, it īpaši ziemā, un veic nelielas daļas seguma atjaunošanu. Tāpat par politiskām līnijām var nosaukt tādus ceļus, kas ir visa Ziemeļvidzeme, kur ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums, bet, protams, katram braucējam gribas braukt pa labiem ceļiem. Vēl šeit es gribētu pieskarties ziemas dienestam. Ir dzirdēti ļoti interesanti saukļi gan no Kazāka kunga puses, gan no Čerāna kunga puses, ka ministra uzdevums ir tīrīt visus ceļus. Ļoti labs jautājums, tomēr Saeimai vienmēr vajag atcerēties, ka, ja viņa valdībai kaut ko uzdod, tad viņai ir arī jāzina, kur valdība ņems naudu un cik tas maksās. Nezin kāpēc Somijā, vienā no Eiropas savienības valstīm, kurai ziemas apstākļi ir līdzīgi kā Latvijā, varbūt vēl bargāki, un kur it kā dzīvo pietiekami saprātīgi cilvēki, ir zināma kārtība ziemas dienestā. Piemēram, ir vesela virkne ceļu, kuri tiek pasludināti par tā sauktajiem baltajiem ceļiem, kurus tikai mazliet patīra, kuriem reizi nedēļā pāriet pāri greiders. Rodas jautājums: vai tad somi ir muļķi, ka neliek savam ministram tīrīt visus Somijas ceļus? Kāpēc viņi neuzdod Somijas ministram notīrīt visus ceļus? Mēģināsim atrast uz šo jautājumu atbildi. Ir vesela virkne ceļu, kur ir noteikta intensitāte - mazāk par 100 automašīnām diennaktī. Tur čaklā somu tauta ņem ķēdes, izbraucot no mājas, un uzliek tās uz riteņiem. Ķēdes ir viegli uzliekamas un viegli noņemamas. Tā viņi aizbrauc pa to ceļu līdz šosejai. Tad tās ķēdes noņem un pa šo notīrīto šoseju brauc tālāk. Jā, tā ir neērtība, bet somi taupa nodokļu maksātāju naudu. Savu naudu. Un ziemā Somijā, piemēram, ir noteikts braukšanas ātrums uz ļoti daudziem ceļiem - 80 kilometru stundā. Bet nezin kāpēc mēs, kā saka, lepnie jūras lielvalsts iedzīvotāji, iedomājamies, ka mēs ziemā varam braukt ar 150 kilometru ātrumu stundā un lamāt satiksmes ministru, ka viņš visur nav to ceļu noslaucījis ar slotiņu. Mums vienkārši ir jābūt saprātīgiem un jāsaprot, ka tas viss maksā naudu. Šobrīd ziemas dienests Latvijas nodokļu maksātājiem kopā ar pašvaldībām izmaksā tuvu pie 10 miljoniem latu gadā. Vai jūs saprotat, kāda tā ir nauda pašlaik Latvijas ekonomikai! Un pat par šiem 10 miljoniem latu mēs varam pacensties uzturēt kārtībā tikai valsts nozīmes autoceļus, pirmās šķiras valsts autoceļus, un apkalpot tos autoceļus, pa kuriem brauc satiksmes autobusi. Šādu politiku mēs īstenojam jau vairākus gadus. Šeit tika pieminēts posms Rūjiena-Aloja. Nu jau vienu ziemu šis posms ir veiksmīgi pārdzīvojis. Neviens tur nav ieputināts. Visi ceļi, pa kuriem gāja maršruta autobusi, tika tīrīti un tieši tāpat tas tiks darīts arī posmā Vaiņode-Liepāja. Kad es dažas dienas atpakaļ tikos ar Vaiņodes, Priekules un Paplakas pagasta pašvaldību vadītājiem, es uzdevu jautājumu: kāda šobrīd ir situācija pasažieru nodrošināšanā ar sabiedrisko transportu jūsu pagastos un pilsētās? Un atbilde bija: “Ļoti laba. Mēs esam ļoti, ļoti apmierināti, bet mēs nekam neticam!” Man bija grūti kaut ko vēl piebilst. Ja runājam vēlreiz par šīs akciju sabiedrības dibināšanu, jāteic, ka valdība deva tikai akceptu. Satiksmes ministrija ir uzdevusi pilnvarniekiem dzelzceļam meklēt risinājumu, kādu ritošo sastāvu varētu izdalīt kā visoptimālāko, kurš no tiem būtu visekonomiskākais ieguldīšanai šīs akciju sabiedrības pamatkapitālā. Valdība ir izdalījusi no Valsts privatizācijas fonda līdzekļus šo reisu uzturēšanai. Mēs aicinām rajonu pašvaldības bez viena santīma piedalīties šajā uzņēmumā un pārvaldīt šo uzņēmumu, bet, lai nebūtu bailes, ka ministrs vai kāds cits apmānīs pašvaldības, mēs piedāvājam 51% pašvaldībām un 49% - valstij. Saimniekosim kopīgi! Paskatīsimies! Ja ir pārmetumi, ka saraksti nav īsti labi sastādīti, tad sastādīsim sarakstus citādi. Ir pārmetumi, ka ir daudz pasažieru, puse, kuri braucot par velti. Ieviesīsim stingru un nežēlīgu konduktoru sistēmu un saskaitīsim katru pasažieri. Ir argumenti, ka tas tomēr esot daudz lētāk un ka ministrija kaut ko slēpjot. Ļoti vienkārši! Kopīgi saimniekojot, mēs redzēsim katru santīmu, cik izmaksās mūsu mašīnistu alga, cik izmaksās konduktoru algas, cik izmaksās regulārais uzturēšanas remonts šim ritošajam sastāvam. Jūs, kolēģi, droši vien nezināt, ka dzelzceļa pasažieru pārvadājumu ritošais sastāvs, tā drošība un tehniskais stāvoklis tiek kontrolēts gandrīz tuvu lidmašīnu standartam. Un tas ir pilnīgi saprotams, jo ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka tā ir droša kustība. Pastāv ļoti stingra kārtība, kādā tiek pārbaudīti vilcieni, lokomotīves, vagoni un, protams, arī sliežu ceļi. Un ir ikmēneša, ikceturkšņa un ikgadējas regulāras apkopes, kas arī maksā, jo šis vilciens ir jāaizved uz depo. Tur tas ir jāsaved pilnīgā kārtībā, un tad tas atkal var braukt. Tas nozīmē, ka uz to laiku, kamēr šīs akciju sabiedrības ritošais sastāvs būs depo, nāksies noīrēt citu vilcienu. Viens sastāvs tur nekad nav gājis, vienmēr tie ir mainīti. Un tad mēs varēsim saskaitīt, cik kas maksā. Pie tam valsts piedāvā infrastruktūru lietot par velti. Tas arī būs zināms zaudējums lielajam monopolistam - akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”. Bet mēs uz to ejam - mēs piedāvājam kompromisu. Es tikai gribu zināt, kā tas izskatīsies no pārējo iedzīvotāju viedokļa, lielākās daļas vērtējumā, kura neizmanto šo dzelzceļa satiksmi. Jo autobusu skaits neglābjami samazināsies. Un mēs atkal pēc kāda laika būsim spiesti tiem ceļiem pazemināt kategoriju tāpēc, ka pa tiem neies autobusi; piemēram, ceļam caur “Krogzemjiem” atkal pazemināt kategoriju ziemas dienesta uzturēšanai. Un es vēlreiz saku, ka mēs nevaram šobrīd uzturēt 14 tūkstošus kilometru otrās kategorijas valsts autoceļu. 14 000 kilometru! Latvijas ceļu tīkls ir apmēram 100 000 kilometru liels. Tas ir milzīgs ceļu tīkls, attiecībā uz kuru mēs atkal esam pirmajā vietā Eiropā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Uz 2,6 miljoniem iedzīvotāju ir 100 000 kilometru gari ceļi. Taču mums visiem kopā šie ceļi arī jāfinansē caur akcīzes nodokli, caur valsts investīcijām, caur transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Rīgas pilsētai trūkst naudas ielām, trūkst naudas valsts ceļiem. Ja mēs gribētu panākt tādu standartu, kādu katrs no mums grib, lai visi mūsu otrās šķiras autoceļi un pašvaldību ceļi būtu noasfaltēti, tad mums būtu jāinvestē apmēram 1 miljards latu. Es vēlreiz saku, lai jūs nepārklausītos, - nevis miljons, bet miljards latu. Es jums saucu šos skaitļus un arī turpināšu saukt, lai mēs saprastu, ko nozīmē transporta infrastruktūra. Viss mūsu ceļu fonds, mūsu nacionālā bagātība, gan pašvaldību, ko nosaka likums par autoceļiem, gan valsts ceļi, kopā to pamatfondu vērtība ir vairāki miljardi latu, taču šie pamatfondi ir jātur kārtībā, šie pamatfondi ir jāatjauno un jābūvē no jauna. Es vienkārši gribu jūs lūgt uzmanību vērst uz skaitļiem un uz tiem apjomiem, ko tas viss maksā. Jo mēs nezin kāpēc ļoti bieži runājam tikai “vajag” formā. Vajag, un viss! Bet vajadzētu mēģināt arī skaitīt. Kušneres kundze, es atceros arī jūsu pieprasījumu vai jautājumu man par to ceļa zīmi uz tā pagrieziena uz jūsu mājām, (No zāles deputāte J. Kušnere: “Es tur nedzīvoju... ”) par kuru jūs man šeit vairākas reizes... (Starpsauciens: “Diemžēl... ”) Es, protams, saprotu, kāpēc jūs tas tā uztrauc. Tad, kad jūs, sēžot šeit, par valsts naudu ar mersedesu braucāt, jūs tās bedres nejutāt. Tagad, kad jums ir jābrauc ar autobusu, tagad jūs tās bedres jūtat. Protams, tā atšķirība ir milzīga. Atvainojiet, jūs braucāt pie vēlētājiem par valsts naudu, nevis uz mājām. (No zāles deputāts M. Lujāns: “Kāpēc dialogs notiek ar zāli... ”) Redzat, par šīm zīmēm runājot, šī ir ļoti laba tēma. Jūs redzat, ka pamazām ir sākusies informācijas zīmju nomaiņa. Un tā atkal nevar būt iegriba, godājamie kolēģi! Es arī ļoti gribētu, lai pilnīgi visi ceļi un visi pagriezieni mums būtu tikpat labi apzīmēti, kā tas, piemēram, ir Vācijā. Bet šī programma, kura mums ir izstrādāta, maksā apmēram 10 miljonu latu. Diemžēl šajā sezonā mēs tam varējām asignēt nepilnus divus miljonus, nākošgad - varbūt drusciņ vairāk, bet man ir gandarījums par to, ka šīs ceļa zīmes, kuras jūs redzat pie lielajiem krustojumiem, pie lielajiem viaduktiem, tās jau nav jāmaina katru gadu. Tās ir pietiekami augsta standarta. Mēs esam izstrādājuši zīmju standartu - ir liela, bieza grāmata, kur tas viss ir aprakstīts, un tās kalpos varbūt astoņus vai desmit gadus, varbūt pat ilgāk. Līdz ar to mēs tuvāko gadu laikā varēsim stingri uzlabot šo autoceļu daļu, ko sauc par informāciju. Un arī tā maksā ļoti dārgi. Ja runājam par ceļu reformu kopumā, tad jāteic, ka mēs esam ļoti pacietīgi, lēnām, soli pa solim to veikuši un turpinām reformēt ceļu uzturēšanas dienestu, kurš it kā ir nemanāms un braucējam it kā nav redzams, taču, kā jūs zināt, bija 26 ceļu uzturēšanas pārvaldes. Tie bija valsts bezpeļņas uzņēmumi, kurus mēs šogad reorganizējam par četrām reģionālām ceļu uzturēšanas akciju sabiedrībām - “Latgales ceļu uzturētājs”, “Vidzemes ceļu uzturētājs”, “Kurzemes ceļu uzturētājs”. Tā ka Kurzemes vēlētāji vismaz šeit var atviegloti nopūsties, jo ir arī “Kurzemes ceļu uzturētājs”. Un ir arī Centrālais - Rīgas reģiona ceļu uzturētājs. Četras akciju sabiedrības, kurām būs līgums ar Autoceļu direkciju par veselu virkni grūti kontraktējamu darbu. Ļoti daudzi teiks: kāpēc šīs ceļu pārvaldes netiek vai netika privatizētas? Kāpēc to nevar atdot brīvajam tirgum? Un es jums atbildēšu, ka droši vien tālā nākotnē tas varbūt arī tiks atdots brīvajam tirgum, bet daudzu Eiropas valstu pieredze rāda, it sevišķi to Eiropas valstu pieredze, kuras atrodas tādos pašos klimatiskajos apstākļos kā Latvija, kur ir ziemas, ka mēģinājumi šos darbus nodot brīvajam tirgum lielākoties ir beigušies ar neveiksmi, tāpēc ka ir ļoti grūti kontraktēt ziemas dienestu. Mēs nekad nevaram zināt, kad uzkritīs sniegs, mēs nekad nezinām, cik būs puteņu, cik būs atkušņu. Taču privātā uzņēmēja galvenais mērķis ir viens - pelnīt. Tātad, ja ziemas dienestu atdos privātajam, viņš vienkārši vienā jaukā dienā, kad budžetam pēkšņi būs problēmas un budžets pateiks: mēs šodien nevaram samaksāt, bet pēc mēneša, tad viņš pateiks: tad es pēc mēneša arī uz tā ceļa izbraukšu. Tā ka ziemas dienests diemžēl vai varbūt par laimi šobrīd ir, bija un, es domāju, arī būs valsts rokās. Tikai tam jākļūst daudz efektīvākam, un tāpēc mēs veidojam šīs četras reģionālās akciju sabiedrības, jo modernā ziemas ceļu aprūpes tehnika sen jau ir pāraugusi viena rajona robežas. Jūs daudzi būsit ievērojuši, kā pamazām mainās šī tehnika no veciem greideriem un vecām ļoti daudz degvielu patērējošām mašīnām uz moderniem “Volvo”, “Sisu” un cita veida agregātiem, kuri brauc ar 70 kilometru ātrumu stundā un kuriem aizmugurē var uzkraut pietiekami daudz šo maisījumu. Tie var nobraukt bez uzpildīšanas gandrīz ap 100 kilometriem. Un šādi agregāti, kas brauc pa visām Eiropas valstīm, kur ir ziemas, ir daudz ekonomiskāki, tie prasa daudz mazāk līdzekļu un ar tiem daudz operatīvāk var notīrīt ceļus, tāpēc ka tajos iekšā ir pat sarežģīta kompjūtertehnika. Jūs zināt, ka mēs esam izvietojuši, un es aicinu ikvienu deputātu, kuru tas interesē, iepazīties... Mēs esam izvietojuši uz daudziem Latvijas ceļiem šos adapterus un šos nolasītājus, kuri fiksē laika apstākļus, un tas viss aiziet uz kompjūteru, līdz ar to ceļu dienests nekavējoties var zināt to brīdi, kad ir liela bīstamība, kad laiks ir tuvu 0 grādiem, mīnus vai plus 1 grāds, kad ir gaidāma atkala. Tad nekavējoši tiek dots signāls izbraukt uz ceļiem. Šādu kārtību mēs pamazām ieviešam, un tas ļaus vēl vairāk ietaupīt, protams, nodokļu maksātāju naudu. Es ceru, ka Liepājas rajona pašvaldības būs tik saprātīgas un mēģinās atrast pašu labāko risinājumu, kā mēs varam izbeigt šo ieilgušo strīdu starp, varētu teikt, Satiksmes ministriju un Vaiņodes iedzīvotājiem. Un es domāju, ka mēs nodrošināsim satiksmi pietiekami labi - tieši tā, kā mēs tagad to darām ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem - visus šā reģiona iedzīvotājus. Ļoti interesants un, manuprāt, ļoti nepatiess raksts bija vienā no avīzēm par to, ka it kā bērni nevarot aizbraukt pie vecākiem. Un tur bija nosaukti, kā par brīnumu, arī daži skaitļi. Tur bija teikts tā, ka 37 santīmus esot maksājis vilciens un ka tagad nosacīti 78 santīmus maksā autobuss, lai gan autobuss tur pašlaik maksā 68 santīmus. Droši vien šim skolēnam tāpat kā visā Latvijā ir paredzēti arī zināmi atvieglojumi. Bet skolas direktors saka tā, ka viņam vienu latu dienā izmaksā šā bērna uzturēšana internātā - ēdināšana. Skolas direktors varētu parēķināt: tad jau labāk pieliec puslatu pie tiem 37 santīmiem un aizbrauc pie vecākiem, un tu pats skolai vēl ietaupīsi 50 santīmus. Bet, redzat, pat nosaucot skaitļus, mēs parādām, ka bieži vien nemākam nekur un nekad rēķināt. Vēl par Liepājas attīstību. Es vēlreiz jums gribu teikt, ka nekur un nekad Satiksmes ministrija nav deklarējusi, ka tiek gatavota šīs dzelzceļa līnijas, tādas kā Vaiņode-Liepāja, kas tālāk iet no Mažeiķiem, slēgšana. Šī līnija bija, ir un būs! Vai tur būs kravas? Nu paskatīsimies, cik veikla un izmanīga būs Liepājas brīvās ekonomiskās zonas vadība, kā tā mācēs pārmānīt sev no Lietuvas dzelzceļa kravas, kas iet uz Lietuvas ostu, uz Liepājas ostu. Tātad no sava niknākā un sīvākā konkurenta. Jo visi konkurenti Liepājas ostai ir uz dienvidiem no Liepājas ostas, nevis uz ziemeļiem. Un, ja kāds domā, ka Ventspilij Liepājas osta ir konkurents, tad, mīļie cilvēki, vajag apskatīties kravu veidus, infrastruktūras stāvokli pašās stividorkompānijās un kravu apjomus. Šogad atkal būs rekords visās Latvijas ostās. Es ceru, ka būs vismaz 51 vai varbūt pat vairāk miljonu tonnu kravas, un tas viss ir šīs mūsu veiksmīgās tranzītpolitikas un starptautiskās darbības rezultātā vai varbūt kādreiz arī neveiksmīgās darbības rezultātā. Mēs šajos divos gados, sākot no 35 miljoniem tonnu kravu, būsim panākuši 16 miljonu tonnu pieaugumu. Tas ir tieši tikpat daudz, cik krauj Igaunijas ostās Tallinā un Mūgā, un tas ir tieši tik daudz, cik krauj Lietuvas ostas. Mūsu pieaugums ir lielāks nekā tas kravu apjoms, kāds vispār ir šīm divām valstīm. Kopējais kravu apjoms - 51 miljons tonnu - tiešām var apliecināt to, ka Latvija šajā reģionā ir Baltijas jūras tranzīta lielvalsts. Jo mūsu kravu kopējais apjoms ir lielāks nekā Kaļiņingradai, Klaipēdai, Tallinai un Sanktpēterburgai kopā. Un šī politika ir tā, kas ved uz mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Ja jūs paskatīsities statistikas datus, tad redzēsit, ka ārējās tirdzniecības bilance, kura ir negatīva par kādiem 400 miljoniem latu, tiek nosegta ar pakalpojumiem. Un jau otro gadu mums ir reāls iekšzemes kopprodukta pieaugums. Ko tas nozīmē? Kas tad tie ir par pakalpojumiem? Vai tie ir frizētavu un manikīru pakalpojumi, kas maksā 400 miljonus latu gadā, vai tie tomēr ir kādi citi pakalpojumi, ko var nosaukt par visa veida transporta un stividorkompāniju pakalpojumiem? Starp citu, arī aviācijas transporta pakalpojumi? Rīgas lidosta attīstās pietiekami strauji, un Rīgas lidostā tiek projektēts jauns termināls. Nākošā gada pavasarī sāks būvēt pasažieru terminālu, tur būs pietiekami moderna pasažieru zāle, kur būs pietiekami modernas izejas uz lidmašīnām, tiks pagarināts skrejceļš, un tas viss diemžēl gulstas uz Satiksmes ministrijas pleciem. Jūs, Kostandas kungs, atņemat pietiekami daudz laika Satiksmes ministrijai ar savu pietiekami destruktīvo politiku tā vietā, lai palīdzētu attīstīt Latvijas ekonomiku! Jūs populistiski vācat sev punktus, taču agri vai vēlu vēlētājs, Kostandas kungs, to sapratīs. Arī jūsu vēlētājs. Cik man, lūdzu, vēl ir laika?".
• 1997_09_18-seq52 language "lv".
• 1997_09_18-seq52 speaker Vilis_Kristopans-1954.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q822919.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q79820.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q2660080.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q37.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q191.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q193089.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q33.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q47182.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q16.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q39731.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q80021.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q183.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q1773319.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q43048.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q270.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q36036.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q5244326.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q1191011.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q12360039.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q656.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q13972.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q1770.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q327094.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q991548.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q776965.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q19896841.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q1829.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q768416.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q505421.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q203675.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q163810.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q754430.
• 1997_09_18-seq52 mentions Q16363782.