Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq37> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq37 type Speech.
• 1997_09_18-seq37 number "37".
• 1997_09_18-seq37 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq37 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq37 spokenAs 29.
• 1997_09_18-seq37 spokenText "Godājamo Prezidij, godājamie kolēģi! Atcerēsimies, ka pēc frakcijas “Latvijai” iniciatīvas šī gada 3. septembrī tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēde par pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā. Atcerēsimies arī to, ka sēdē garu, bet diemžēl nekonstruktīvu runu teica satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kas rādīja neskaitāmus sējumus ar dažādiem plāniem un projektiem. Taču diemžēl tieši “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļa” dēļ ne 3. septembra ārkārtas sēdē, ne arī 11. septembra sēdē, ne arī šodien uz priekšu netika virzīts un netika pieņemts frakcijas “Latvijai” sagatavotais un daudzu - arī neatkarīgo deputātu un arī dažu pozīcijas deputātu - atbalstītais lēmuma projekts, kas paredzēja uzdot valdībai 2 mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā pasažieru pārvadājumu politikas koncepciju Latvijā, minēt pasažieru pārvadājumu finansēšanas avotus un iestrādāt nākamā gada budžetā nepieciešamos līdzekļus autobusu, elektriskā transporta un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu dotēšanai. Uzskatām, ka aktuāls un ļoti svarīgs bija lēmuma projekta punkts, kas uzdeva Satiksmes ministrijai atjaunot regulārus pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaži-Aloja, jo nav pieļaujama tālāka pasažieru pārvadājumu maršrutu vai to posmu slēgšana līdz laikam, kamēr nav apstiprināta pasažieru pārvadājumu politikas koncepcija. Šīs koncepcijas trūkums ļauj ierēdņiem un amatpersonām pieņemt voluntārus, ekonomiski nepamatotus lēmumus. Šādi voluntāri lēmumi par atsevišķu dzelzceļa līniju slēgšanu ir tikpat nepamatoti un absurdi kā, piemēram, satiksmes ministra Krištopana izteikumi presē, televīzijā un radio, ka Rīgā steigšus likvidējami trolejbusi, to vietā sapirkšot dažādus apšaubāmas kvalitātes autobusus. Par to, ka frakcijas “Latvijai” iniciatīva bija nākusi klajā, liecina plašais sabiedrības atbalsts mums. Katru dienu saņemam daudz vēstuļu, uzklausām neskaitāmus cilvēku zvanus, kuros tiek izteikta cilvēku neizpratne par to, kāpēc tiek slēgti pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļu, kāpēc joprojām nav vajadzīgās kārtības autobusu satiksmē. Jau mēnesi notiek Liepājas rajona iedzīvotāju protesta akcija Vaiņodē. Varu vienīgi izteikt savu apbrīnu un pateicību šiem cilvēkiem par izturību, par skaidru savu mērķu apziņu, kaut arī šos cilvēkus izliekas neredzam - tos neredz nedz Valsts prezidents Guntis Ulmanis, nedz valdošo partiju deputāti un ministri “tēvzemieša” Krasta vadītajā valdībā. Vaiņodnieku protesta akcija ir saņēmusi visas Latvijas sabiedrības atbalstu. Kopš 1991. gada barikāžu laikiem Latvijā vēl nebija pieredzēta tik vienota un vērienīga akcija. Tā vietā, lai atceltu kļūdainos un voluntāros “Latvijas dzelzceļa” lēmumus par dzelzceļa līniju slēgšanu, “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektora vietnieks Rihards Peders jau paspējis ierosināt krimināllietu pret akcijas rīkotājiem. Varas iestādes ar satiksmes ministru Krištopanu priekšgalā klaji draud gan cilvēkiem, gan Liepājas rajona pašvaldības deputātiem un vadītājiem ar dažnedažādiem Kriminālkodeksa pantiem, ar iespējamām represijām un sekām. Kategorisms, pat naidīgums pret iedzīvotāju vēlmēm liecina tikai vienu - ir aizskarta mūsu valsts vareno, mūsu valsts “biezo” naudas un plānotā biznesa intereses, kuras šajā gadījumā simbolizē Vilis Krištopans. Jāatgādina arī, ka jau ilgu laiku “Latvijas dzelzceļš” izliekas neredzam problēmas, kādas ir radušās sakarā ar dzelzceļa posmu Aloja-Limbaži. Ir skaidrs, ka “Latvijas dzelzceļš” to labprāt slēgtu, bet tā vadība ar Zorgevicu priekšgalā vēl baidās dot oficiālu paziņojumu par šā posma slēgšanu. Viss notiek it kā pagaidām. Tikmēr no tā tiek izvestas sliedes, gulšņi un citi Latvijas dzelzceļam piederoši materiāli. Tiek teikts, ka remonts šajā dzelzceļa posmā būšot iespējams tikai tad, kad būs tam nepieciešamie līdzekļi. “Latvijas dzelzceļam” tādu it kā neesot. Tātad alojiešiem atliek cerēt vienīgi uz to, ka dzelzceļa līnijas Rīga-Limbaži-Ipiķi atjaunošanu vēlēsies igauņi, kuri varētu vilcienu kustību šajā līnijā pagarināt līdz Tallinai. Iznāk, ka Latvijas valdībai par to nav daļas. Vilis Krištopans izliekas nezinām to, ka paredzēts transporta zonas projektā Tampere-Helsinki-Tallina-Rīga paralēli autotransporta koridoram “Via Baltica” attīstīt arī dzelzceļu, kas būtu neatkarīgs no Krievijas un saistītu Skandināviju ar Viduseiropu. Šobrīd, kamēr nav uzbūvēta jauna dzelzceļa līnija, par tādu uzskatāma īsākā dzelzceļa līnija no Tallinas virzienā uz Pērnavu, Rūjienu, Limbažiem un Rīgu. Darbību šajā jomā jau sākusi Igaunijas valsts akciju sabiedrība. Tās vadībai bijušas sarunas ar “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem par šīs līnijas sakārtošanu un pilnīgu atjaunošanu. Diemžēl no “Latvijas dzelzceļa” vadošajiem kungiem atsaucība nav gūta. Tādējādi redzams, ka “tēvzemiešu” valdības deklarētā prioritāte - Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā - patiesībā ir tukšs sauklis. Es domāju, ka ir jāsaprot, ka ne jau valsts naudas taupīšanas nolūkā tiek slēgts dzelzceļš Vaiņodē, Alojā, virzienā uz Balviem... vai citur Latvijā. Tas tiek darīts, lai atbrīvotos no nevēlamām dzelzceļa artērijām, novērstu konkurences iespējas, lai nostiprinātu autopārvadājumu biznesu. “Latvijas dzelzceļa” vadība un pats Krištopans faktiski nemaz nenoliedz, ka nākotnē iecerēts slēgt vēl ļoti daudzas dzelzceļa līnijas, gandrīz kā vienīgo atstājot varbūt tikai līniju Zilupe-Ventspils. Taču ir skaidrs, ka Liepāju var apdraudēt Ventspils monopols, Baltkrievijas biznesmeņi jau ir apliecinājuši vēlmi kravu plūsmu novirzīt uz Liepājas ostu, veidojas arī sakari ar Ukrainu. Tādējādi dzelzceļa attīstība šajā reģionā ir svarīga ne vien cilvēkiem, bet visas Liepājas pilsētas un tās apkārtnes attīstībai. Ja valsts nevar atrast naudu dzelzceļa posma Liepāja-Vaiņode saglabāšanai, tas nozīmē, ka Liepājai apzināti tiek liegts konkurēt ar Lietuvu un ar Ventspili. Tas ir izdzīvošanas un tālākas attīstības jautājums visam reģionam. Šobrīd protesta akcijas dalībniekiem Vaiņodē vairs nav ko zaudēt, un zaudētais vilciens nebūs smagākais zaudējums šiem cilvēkiem. Daudz sāpīgāks būs morālais trieciens un apziņa, ka nav bijis iespējams kaut ko padarīt valdošajai patvaļai, ka jāsamierinās ar lielu kungu savtīgajām interesēm, kuras, kā izrādās, mūsu valstī stāv pāri visam. Tā būs sakāve visām vienkāršo cilvēku prasībām ievērot viņu intereses. Šajās dienās satiksmes ministrs Vilis Krištopans nācis klajā ar jaunu piedāvājumu. Lai saglabātu dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode-Liepāja, Krištopans iesaka veidot dzelzceļa pasažieru pārvadātāju sabiedrību, aicina vietējās pašvaldības un Ministru kabinetu dibināt valsts un pašvaldību akciju sabiedrību “Lejaskurzemes pasažieru pārvadātājs”. Valsts apņemtos uzturēt dzelzceļa infrastruktūru un dotu vilcienu, bet pašvaldības maksātu dzelzceļa darbiniekiem algas, iegādātos degvielu un apmaksātu citus izdevumus. Es domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā, taču diemžēl tikai pussolis, jo joprojām nav pietiekamas informācijas par šo sabiedrību. Ir ļoti daudz neskaidrību par tās paredzamo darbību. Kāds būs šis vilciens, kuru dos? Vai tiks sagādāts ekonomiskāks vilcienu sastāvs - varbūt tā pati automotrisa jāpiemin - vai būs visneekonomiskākais variants, šī lielā dīzeļlokomotīve, kas vilks tos nabaga trīs vai četrus vagonus? Tātad tās ir divas dažādas lietas, runājot par to, kāds būs šis ieguldījums no valsts puses. Jautājums ir arī par to, vai šī dotācija būs vienreizēja - tikai šie 50 000 latu tagad, tūliņ, šī gada beigās, lai šo darbību uzsāktu, - jeb vai tomēr mēs nākamā gada budžetā paredzēsim dotācijas, lai šī akciju sabiedrība varētu stabili nostāties uz kājām un attīstīties. Lūk, tie jautājumi ir neatbildēti. Tā ka es vēlreiz uzsveru, ka ir sperts solis pareizā virzienā, bet tas diemžēl ir tikai pussolis. Ne jau dotācija vienam atsevišķam uzņēmumam atrisinās pasažieru pārvadājumu problēmas dzelzceļam. Nerentablo dzelceļa maršrutu uzturēšanai vajadzīgas dotācijas nākamā gada budžetā, kas tiktu izlietotas daudzos maršrutos saskaņā ar pasažieru pārvadājumu politikas koncepciju Latvijā, bet šādas ailes budžetā nav, joprojām nav arī šādas apstiprinātas koncepcijas - ne valdībā, ne Saeimā apstiprinātas koncepcijas. Tas liek domāt, ka valsts vienkārši atkal tos pienākumus, kas tai šķiet nevēlami vai par grūtu, vienkārši uzliek uz pašvaldību pleciem, kā tas jau ir ticis darīts daudzos, daudzos gadījumos, piemēram, ar bērnudārzu audzinātāju algām, un tā tālāk. Joprojām nav saņemta atbilde uz jautājumu - kāpēc Satiksmes ministrija gadiem ilgi nepilda likumus? Piemērs. Atkal atkārtošu to pašu, ka 1995. gadā Saeima pieņēma likumu “Autopārvadājumu likums”. Tā 33. panta 5. punkts nosaka, ka Satiksmes ministrijai jānosaka autoostu aprīkojums un autoostu kategorijas. Jau pagājuši vairāk nekā 2 gadi, bet normatīvie dokumenti joprojām nav izstrādāti. Šodienai neatbilstoši un novecojuši ir Satiksmes ministrijas 1995. gadā apstiprinātie pasažieru un bagāžas pārvadāšanas pagaidu noteikumi regulāru maršrutu autobusos. Pretrunas un nepilnības ir arī, piemēram, noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, nosakot braukšanas atvieglojumus bērniem. Vieni noteikumi nosaka, ka bērni līdz 7 gadu vecumam tiek pārvadāti bez maksas, bet no 7 līdz 10 gadu vecumam maksā 50% no braukšanas maksas, taču citos noteikumos teikts, ka skolēni maksā pilnu braukšanas maksu. Kā zināms, bērni iet skolā no 6 gadu vecuma. Pamatots līdz ar to ir jautājums - kad bērns no 6 līdz 10 gadu vecumam ir tikai bērns un kad viņš ir skolēns? Arī nesakārtotība šādās elementārās lietās liecina, ka Satiksmes ministrija pavirši pilda tai uzticēto darbu. (Starpsauciens no zāles: “Pārtraukums!”)".
• 1997_09_18-seq37 language "lv".
• 1997_09_18-seq37 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q822919.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q2660080.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q37.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q191.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q193089.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q159.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q212.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q184.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q16362569.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q5244326.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q203369.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q1757.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q3899540.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q1770.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q327094.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q19896841.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q754430.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q102365.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q60106.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q40840.
• 1997_09_18-seq37 mentions Q944216.