Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq129> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq129 type Speech.
• 1997_09_18-seq129 number "129".
• 1997_09_18-seq129 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq129 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq129 spokenAs 84.
• 1997_09_18-seq129 spokenText "Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ar kādām darba metodēm strādā Ministru kabinets, un to, ka jau “Latvijas ceļš” ir saņēmis pirmo publisko piezīmi (tikai nezin kas ir parakstījies par šīs piezīmes saņemšanu), mēs, iesnieguma parakstītāji, nemaz necerējām, ka šis pieprasījums tiks pieņemts un novirzīts tālāk. Bet tomēr es gribētu atgādināt, ka šajā pieprasījumā izvirzītie jautājumi ir un paliek, lai gan Celmiņa kungam šobrīd svarīgāka ir viņa seja “Vakara Ziņās” un nopirktais BMW. Es tomēr gribētu, lai viņš dzird mani, ka izvirzītie jautājumi ir palikuši spēkā un kāpēc ir palikuši spēkā. Pirmais jautājums, kas tika izvirzīts, bija tāds, kāpēc šīs algas ir sadalītas divās daļās un kāpēc vispirms ir dots izlīdzināšanas fondam, bet otra daļa nav atdota vis algām, bet gan piemaksām, atdodot šīs piemaksu izlemšanas tiesības skolu direktoriem. Kopš skolu direktori viennozīmīgi ir iecelti tikai no pašvaldībām, skolas direktors vairs nav tikai kvalifikācijas vērtētājs, bet ir padarīts par politisku personu. Un visskaidrākais pierādījums tam ir tāds, ka skolu direktors vairs nav objektīvi pārstāvniecisks jaunajā ievēlēšanas sistēmā. Lūk, pēdējie notikumi Saldus ģimnāzijā! Tur, neskatoties uz skolas kolektīva negatīvo nostāju, Skolu valdes negatīvo slēdzienu un pat ministrijas negatīvo slēdzienu, tika apstiprināts amatā direktors, kura darbības rezultātā no skolas ir aizgājuši visi labākie skolotāji. Ja mēs skatāmies šādi, tad patiešām var apsveikt Izglītības un zinātnes ministriju ar to, ka viņa vismaz tos dažus latus ir atdevusi šāda tipa direktoriem, lai viņi tos piešķirtu saviem kolēģiem. Un ir arī skaidrs, ka tas tiks atdots. Otra lieta ir tā, ka šie 3,7 miljoni nav ieskaitīti darba samaksas fondā, lai gan ministrs Pieprasījumu komisijas sēdē teica, ka ir, taču Baumaņa kungs, kas pārstāv šo naudas sadalīšanu ministrijā, teica, ka nav. To, ka šī nauda nav ieskaitīta, apliecina paša ministra parakstīta atbilde, kurā jūs varat izlasīt sekojošu teikumu: “Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijā priekšlikumu paredzēt atbilstošu finansējumu arī 1998. gada budžetā, ieskaitot to darba samaksas kopējā summā, kas paredzēta pedagoģiskajiem darbiniekiem. Ministrija lūdz deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. ” Ja būtu izpildīts 1997. gada budžeta grozījumos pieņemtais pants, tad nebūtu jālūdz deputāti, lai šī naudas summa tiktu ieskaitīta 1998. gada darba samaksas fondā. Tad šī naudas summa tur atrastos kā pati par sevi saprotama, bet deputātiem būtu jālūdz 1998. gada budžetā piešķirt papildnaudas samaksu, un tad varbūt reāli Ministru kabinets varētu izpildīt to, ko bija ierakstījis savā pirmajā deklarācijā, - 1998. gadā paaugstināt pedagogu algas par 5 %. Šobrīd šis algu paaugstinājums ir viltus paaugstinājums, jo tas ir tikai tāpēc, ka šī naudas summa nav bijusi 1998. gada budžetā, bet ir iesaistīta tagad. Taču ministrija jau ir gājusi vēl tālāk. Ja mēs skatāmies un sekojam līdzi pašvaldību sniegtajiem skaitļiem, tad šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka pašvaldības norāda, ka trūkst aptuveni 3 miljonu latu, lai vispār izmaksātu pedagogu algas 1998. gadā pat šā - 1997. gada līmenī. Un vēl noslēgumā es gribētu teikt vienu lietu. To, ka ministrija izrādīja pilnīgu necieņu pret Saeimas Pieprasījumu komisiju, jo no deputātu pieprasītajiem dokumentiem, kas tika fiksēti arī Pieprasījumu komisijas sēdes protokolā, mēs saņēmām tikai vienu. Izglītības un zinātnes ministrija neuzskatīja par vajadzīgu iesūtīt pārējos dokumentus, kurus lūdza deputāti, lai pārliecinātos par Finansu ministrijas dotajiem norādījumiem naudas sadalē. Līdz ar to deputātiem nebija iespējams iegūt objektīvu informāciju, un tāpēc nav jābrīnās, ka Pieprasījumu komisijā izskanēja tādi vārdi, ka grūti ieskatīties juridiskajās finesēs, ka priekšlikums ir formāli noraidāms, jo par to jau atbild Ministru kabinets, nevis izglītības ministrs. Arī paša ministra teiktais, ka jāgriežas pie juristiem, lai noskaidrotu, kas ir alga, un tamlīdzīgi secinājumi. Saprotot to, ka šeit, pastāvot Sadarbības padomes stingrajai kārtībai un potenciālajām iespējām deputātiem saņemt jaunas piezīmes par nepareizu uzvedību šeit, Saeimas zālē, no Ministru prezidenta, es atsaucu savu parakstu zem šā pieprasījuma un lūdzu šo pieprasījumu adresēt kā jautājumu izglītības un zinātnes ministram.".
• 1997_09_18-seq129 language "lv".
• 1997_09_18-seq129 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_09_18-seq129 mentions Q822919.
• 1997_09_18-seq129 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq129 mentions Q957126.
• 1997_09_18-seq129 mentions Q6111970.
• 1997_09_18-seq129 mentions Q26678.