Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_18-seq115> ?p ?o. }

• 1997_09_18-seq115 type Speech.
• 1997_09_18-seq115 number "115".
• 1997_09_18-seq115 date "1997-09-18".
• 1997_09_18-seq115 isPartOf 1997_09_18.
• 1997_09_18-seq115 spokenAs 29.
• 1997_09_18-seq115 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms es uzskatu par nepieciešamu darīt zināmu, ka personīgi es pret Krištopana kungu esmu izjutis zināmas simpātijas un šeit apzinos, ka esmu zināmā mērā subjektīvs, psiholoģiski ietekmēts, jo man vēl labā atmiņā ir spraigās basketbola cīņas, kurās Krištopans ir piedalījies. Un ne tikai. Man ir dziļi simpātisks arī tas, ka Krištopana kungs nebaidās izteikties tieši, daudz nedomādams par diplomātiju, bet vairāk domādams par lietas saturu. Man ir simpātiskas arī Krištopana kunga aktivitātes, un es jau reiz no lielās tribīnes esmu izteicis savus atzinīgos vārdus Satiksmes ministrijai, un es nevaru neievērot, ka šodien ar autoceļiem notiek pārmaiņas pozitīvā virzienā, tas viss ir fakts. Un par to Krištopana kungam, ja man būtu tādas tiesības, es teiktu paldies. Tomēr šodien, nākot uz šo sēdi, es gribēju dzirdēt, lai šajā sēdē izskanētu parlamentam atbilstoša - gan satura, gan līmeņa ziņā - saruna. No ministra kunga puses es gribēju dzirdēt konceptuālo pamatojumu šīs ministrijas darbībai. Diemžēl es biju spiests konstatēt, ka šīs darbības konceptuālā bāze ir saglabājusies no Šķēles spārnotās frāzes, ka Latviju var pārvaldīt gluži tāpat kā uzņēmumu, tātad ar tīri ekonomiskām metodēm. Es esmu pretinieks šādai tēzei, jo uzskatu, ka valsti, lai arī cik tā būtu maza, var vadīt un ir jāvada ar sociālekonomiskajām metodēm un te nevar visu rēķināt tikai latos un santīmos, bet ir jāskatās arī uz to, kādu ietekmi tas atstāj uz valsts iedzīvotājiem. Lai man nepārmestu kaut kādus melus un tamlīdzīgi, es operēšu tikai ar informāciju tajos piemēros, kas šeit izskanēja no šīs tribīnes. Satiksmes ministrs mums šodien savā pirmajā uzstāšanās reizē apliecināja, ka Vaiņodes pusē, par kuru šodien principā ir saruna, ir tikai 10%-15% iedzīvotāju, kuri izmanto vilcienu. 10%-15%. Pat tad, ja tur būtu 5%-6%, aiz šiem procentiem ir cilvēki, un par tiem ir jādomā - un jādomā sociālekonomiskā skatījumā, ne tikai rēķinot, cik tur santīmu vai latu ir jāpārstrukturē Latvijas dzelzceļa ietvaros. Es pirms dažām dienām biju Alsungā, un tur var aizbraukt arī jebkurš cits un alsundzniekiem pajautāt, kāda ir situācija pēc šīs līnijas Alsunga-Liepāja slēgšanas. Lūk, viņi apgalvo, ka tagad, lai aizbrauktu un atbrauktu no Alsungas, ir jāpatērē divas dienas. Divas dienas ir jāpatērē, lai nokļūtu Liepājā un atpakaļ. Nāk 21. gadu simtenis, un šāda - ar zirdziņa ātrumu - pārvietošanās nu nekādi nav pieņemama. Arī tad, ja tur vairs neiet smagsvara vilcieni. Atklāti sakot, mani īsti nepārliecina arī Satiksmes ministrijas piegādātā informācija - gan šodien, gan iepriekš - par līnijas Vaiņode-Liepāja ekspluatācijas izdevumiem. Man ir tādas aizdomas, ka šajos ekspluatācijas izdevumos nav proporcionāli aprēķināti izdevumi attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem. Ir neapšaubāmi, ka viens pasažieru vilciens ar trim vagoniem dzelzceļa nolietojuma ziņā nav salīdzināms ar ešelonu, kurā ir smagsvara kravas - līdz 50 un pat vairāk vagoniem vienā sastāvā. Tālāk. Otrs aspekts, kuru es gribēju dzirdēt, tas ir, gribēju dzirdēt jautājumu, kā var tagad samazināt mūsu dzelzceļu, slēgt atsevišķas līnijas, ja mēs zinām no Gorbunova kunga teiktā, ka viņa vadītajā ministrijā notiek valsts reģionālās nacionālās programmas izstrāde. Vispirms ar šo programmu mums būtu jāiepazīstas, tā jāpieņem, un tad uz tās bāzes mēs varētu savu infrastruktūru regulēt. Ja mēs to nedarām, bet iepriekš pasteidzamies un slēdzam tās vai citas līnijas, mēs varam nodarīt lielu postu. Jo bezdarba samazināšanā, atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstībā, to teritoriālajā izvietojumā pa valsti varbūt tieši šīs līnijas būs tās, kas “piedos elpu”, jo tās nav vairs jābūvē, tās jau tur ir. Tās ir vienīgi jāuztur. Un vēl man gribējās dzirdēt pamatotu argumentāciju arī citu šo līniju slēgšanai, nevis tādu argumentāciju, ka, lūk, tur ir maz iedzīvotāju un ka tādēļ mēs varam to neņemt galvā. Ja tur šodien ir maz iedzīvotāju un ja tas kalpo kā arguments, tad pēc šo dzelzceļa līniju slēgšanas tur būs vēl mazāk iedzīvotāju. Pat tie iedzīvotāji, kuri tur vēl ir un kuru bērniem ir jāiet skolā vai būs jāiet skolā, - pat tie pametīs šīs vietas, un pēc tam panākt, lai cilvēki atgrieztos atpakaļ šajās vietās, būs daudz, daudz grūtāk nekā tagad uzturēt šīs dzelzceļa līnijas. Lūk, tātad tas bija reģionālās attīstības konteksts, to es gribēju dzirdēt no šīsdienas diskusijas, un tad gan es piekristu Tabūna kungam, ka satiksmes ministra dotais pārskats bija labs ieskats šajā problemātikā. Pagaidām es to tā vērtēt diemžēl nevaru, jo es nedzirdēju atbildes uz valstiski svarīgiem jautājumiem. Tālāk. Ja mums būs - un es ceru un ticu, ka būs, - tāda valsts reģionālās attīstības nacionālā programma, tad satiksmes jautājumi, infrastruktūras jautājumi šīs programmas ietvaros noteikti ieies kā neatņemama sastāvdaļa, un šinī ziņā Satiksmes ministrijai jau vajadzēja strādāt. Un šodien es gaidīju arī, ka varēšu uzzināt, kas šajā virzienā ir darīts. Diemžēl to saklausīt man neizdevās. Ko tas dotu, ja šodien mēs būtu runājuši par šādiem valsts līmeņa konceptuāliem jautājumiem. Ko tas mums būtu devis? Es domāju, ka, pirmkārt, tā būtu nodokļu maksātāju naudas ekonomiska, koordinēta, taupīga izmantošana, nevis tāda haotiska, pēc Brauna kustības principa. Tāds iespaids radās. Tas būtu ļoti daudz no tīri ekonomiskā viedokļa. Pat abstrahējoties no sociālekonomiskajiem aspektiem. Otrkārt. Tas dotu sociālās spriedzes samazinājumu. Vismaz neizraisītu sociālās spriedzes pieaugumu. Mums ir zināma nacionālā spriedze, ir zināma, teiksim, demogrāfiskā spriedze un citi spriedžu veidi, un tanī pašā laikā, pat tagad, mums ļoti krasi pieaug nacionālā spriedze. Kam ir vajadzīga šī nacionālās spriedzes pieaugšana? Kam ir vajadzīgs, ka Latvijā atkal naktīs deg ugunskuri un sarkanbaltsarkanais karogs ir pacelts kaujas ierindā? Kam tas ir vajadzīgs? Es domāju, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Ka tas ir pretrunā ar mūsu visu kopējām interesēm. Un visbeidzot treškārt. Ja mēs runātu par konceptuālajiem valsts attīstības jautājumiem, tad nekādā gadījumā nevienam pat prātā nevarētu ienākt doma, ka... citēju: mazākums diktēs vairākumam darbu šeit parlamentā. Nekādā gadījumā! Mēs visi esam ieinteresēti mūsu mazās valsts un mazās tautas izdzīvošanā un sekmīgā attīstībā. Un man ir pilnīgi vienalga, kas šī virsuzdevuma kontekstā šeit ierosina parlamenta līmenī šos atbilstošos jautājumus. Vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas jautājums. Un nekad nevajadzētu gānīt kādu partiju vai kādu atsevišķu cilvēku un tā tālāk, bet runāt par konceptuāliem jautājumiem. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_18-seq115 language "lv".
• 1997_09_18-seq115 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1997_09_18-seq115 mentions Q211.
• 1997_09_18-seq115 mentions Q5244326.
• 1997_09_18-seq115 mentions Q327094.