Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_11-seq772> ?p ?o. }

• 1997_09_11-seq772 type Speech.
• 1997_09_11-seq772 number "772".
• 1997_09_11-seq772 date "1997-09-11".
• 1997_09_11-seq772 isPartOf 1997_09_11.
• 1997_09_11-seq772 spokenAs 25.
• 1997_09_11-seq772 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Ir jau labi, ka mēs runājam par bēgļiem. Es varētu arī piekrist daudzējādā ziņā iepriekšējai runātājai, taču man diemžēl jāpakoriģē godājamā Kušneres kundze dažās elementārās lietās. Latvijā nekad nav bijusi Īpašo uzdevumu ministrija. To jums vajadzēja zināt. Un vēl jo mazāk Ārlietu ministrijas pakļautībā. Bet bija Eiropas Integrācijas birojs un sekretariāts. Un šī ministrija, kuras nebija, nenodarbojās, kā jūs teicāt, ar bēgļu jautājumiem. Eiropas Integrācijas birojs nodarbojas ar likumdošanas saskaņošanu, un jautājums ir par to, vai viņš ir darbojies veiksmīgi vai neveiksmīgi. Es domāju, šeit atbilde varētu būt fakts, vai ir pieaudzis, teiksim, eksports uz Eiropas savienības valstīm. Un jūs ļoti labi zināt pēc statistikas, ka tas ir ievērojami pieaudzis. Investīcijas uz vienu cilvēku pagājušajā gadā ir bijušas par 20 dolāriem lielākas nekā tajā pašā Igaunijā, kura nenoliedzami mums ir priekšā. Bet tagad varbūt pāriesim pie Bēgļu konvencijas. Pirmkārt, es piekrītu, ka šai konvencijas ratificēšanai vai neratificēšanai (pie kam mēs to jau esam ratificējuši) nav nekāda sakara... un Luksemburgā absolūti nekas netiks izmainīts... Te es piekrītu, ka nevajag muļķot cilvēkus, jo Amsterdamā tika nolemts, ka Eiropas savienību paplašināt... ka Eiropas savienībā var būt ne vairāk par 20 valstīm. Tā kā šāds lēmums jau ir principiāls, tad mēs te varam darīt, ko mēs gribam, un solīt... Es domāju, ka nebūtu godīgi šeit saistīt šos jautājumus. Jautājums ir pavisam cits - kāpēc Latvija, kas ir ratificējusi tā saucamo “a” alternatīvu, pašreiz tiek intensīvi “apstrādāta”, lai viņa pieņem “b” alternatīvu, lai gan tā ir pilnīgi brīva izvēle. Varētu uzdot arī tādu jautājumu: kāpēc Latvijai būtu jābūt labākai par Ungāriju un Maltu? Ungārijā pašreiz, teiksim, ir vairāk nekā 6 tūkstoši ekiju, 6300 ekiju uz cilvēku, turpretī Latvijā ir 3100 ekiju. Tātad Ungārija ir divreiz bagātāka. Viņa ir arī uzaicināta sākt šīs sarunas, un Ungārija ir paziņojusi, ka viņa, iespējams, tikai nākošajā gadā pievienosies šai “b” alternatīvai. Tad jautājums ir pavisam cits. Ja mēs uzskatām, ka šī konvencija ir nederīga, tad vajadzētu acīmredzot starptautiski panākt šīs konvencijas izmaiņas, panākt, lai visas valstis pieņem tādu konvenciju, kur ir tikai šī “b” alternatīva. Kamēr šī “a” alternatīva ir spēkā, es domāju, būtu ārkārtīgi negodīgi šeit teikt, ka mums obligāti būtu jāizvēlas un jāatsakās no šā iepriekšējā lēmuma un jāratificē šī “b” alternatīva. Es piekrītu arī Kļaviņa kungam. Jā, varbūt no humānā viedokļa raugoties, Latvijai, protams, būs jāpiešķir tiesības politiskajiem bēgļiem, bet es nepiekrītu, ka tās būtu mākslīgi jāsajauc ar šiem cilvēku mentalitātes dažādajiem jautājumiem, jo es nedomāju, ka pēc Otrā pasaules kara latvieši brauca uz Āfriku, Turciju vai Ķīnu lūgt politisko patvērumu. Es domāju, ka latviešu vairākums brauca uz Eiropas valstīm. Apgalvot, ka Eiropā nav bēgļu, ir vairāk nekā naivi, jo, sākot ar Bosniju vai bijušo Dienvidslāviju un beidzot ar NVS valstīm, kurās vien ir 9 miljoni bēgļu... neaizmirsīsim, ka arī Turcija ir Eiropas padomes valsts. Tātad šiem politiskajiem bēgļiem jau ir tiesības ierasties Latvijā. Tātad jautājums ir pavisam cits. Mums uzspiež jeb galvenokārt saka, ka Somija un Zviedrija neratificēs, neatzīs, teiksim, šo bezvīzu līgumu par ceļojumiem bez vīzām, kamēr Latvija nebūs ratificējusi šo “b” alternatīvu, kas arī nav simtprocentīgi, jo Somijas galvenā prasība ir veikt visas šīs iekšējās procedūras, no kurām galvenā ir pasu maiņa. Latvijai somi pieprasa, lai mēs vispirms izdodam jaunas pases, kas būtu ar mašīnu nolasāmas. Kamēr to nebūs, viņa saka, ka tikmēr nevar pašreiz pieļaut šo bezvīzu līguma darbību. Latvijā tas arī būs, bet tas prasa laiku. Bet es saprotu, ka arī pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neiebilst, ka Latvija reāli varētu būt gatava ne ātrāk par 1999. vai 2000. gadu šīs “b” alternatīvas ratificēšanai. Tas ir viennozīmīgi. Un ir ļoti vienkāršs piemērs. Kas būtu noticis, ja šis bēgļu kuģis, kas tika atsūtīts uz Latviju... kas būtu noticis ar šiem bēgļiem, ja Latvija jau tagad būtu ratificējusi? Situācija ir ļoti vienkārša. Pieņemsim, ka mēs tagad ratificēsim šo “b” alternatīvu, bet kaut kur no Gotlandes tiks atsūtīts atpakaļ uz Latviju kuģis ar 200 bēgļiem. Šiem cilvēkiem nav dokumentu, viņi visi, protams, ir politiskie bēgļi vai nu no Afganistānas, vai no Bangladešas, vai no citām valstīm, un tad mēs šeit varēsim 3 vai 5 gadus sēdēt, meklēt un atsijāt šos politiskos bēgļus no nepolitiskajiem bēgļiem. Pašreizējā situācijā viņi visi ir nelegāli pārkāpuši Latvijas robežu un viņiem nav nekādu iespēju šeit Latvijā dabūt kaut kādu politisko patvērumu. Līdz ar to šie cilvēki zina, ka Latvija pašreiz nav gatava ratificēt šo “b” alternatīvu, un viņi nebrauc caur Latviju. Un pierādījums tam ir situācija Lietuvā. Lietuvā pašreiz jau apmēram 800 cilvēki ir tādā veidā uzkrājušies. Es domāju, ka šeit arī Ārlietu ministrijai acīmredzot vajadzētu panākt no Eiropas savienības puses, no Zviedrijas un Somijas puses, vispirms to, lai krievi un baltkrievi... jo mēs nevaram uzspiest Krievijai, mēs nevaram uzspiest Baltkrievijai parakstīt šos līgumus par bēgļu atpakaļuzņemšanu. Taču to spiediena rezultātā var izdarīt Vācija, to var izdarīt varbūt lielās valstis, lai Krievija un Baltkrievija paraksta šos bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumus. Tad arī mēs varam, protams, ratificēt šo sadaļu, bet, kamēr viņas to nevar... Protams, Zviedrijai un Somijai ir vieglāk uzspiest mazajai Latvijai, lai mēs pieņemam viņu noteikumus. Tātad visi tie nelegālie bēgļi, kurus viņi atsūtīs atpakaļ, uzkrāsies Latvijā un Latvija faktiski būs kā tāda piltuve, kurā šie cilvēki tiks sakrāti, jo tālāk mēs viņus, protams, nekur neaizsūtīsim. Kāpēc mums būtu tiešām kā zušiem jālokās un jāsienas mezglā tikai tāpēc, ka mums, teiksim, kāds to uzspiež? Vajadzēja tiešām, es arī domāju, Ārlietu ministrijai godīgi pateikt zviedriem un somiem: esiet tik labi un panāciet ar Krieviju šos līgumus par bēgļu uzņemšanu atpakaļ! Es domāju, ka divi gadi... Nebūs nekāda traģēdija, ja mēs brauksim uz Somiju ar vīzām. Katrā ziņā šī nelaime būs mazāka nekā tā, ko mēs šodien izdarījām. Ja mūs neinteresē 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu problēmas un tas, ka tur cilvēki šodien sāk badastreiku... Vaiņodē dzīvo 3000, Priekulē, šajā reģionā, dzīvo 10 tūkstoši, un mēs šeit izvairāmies risināt jautājumu, kas skar 10 tūkstošus Latvijas pilsoņus un reģiona attīstību, un ar vieglu roku taisāmies ratificēt kaut kādas gaišās nākotnes vārdā “b” alternatīvu, kura mums absolūti nav vajadzīga un kura mums pilnīgi, pat ne par 1%, nepalīdzēs, lai mēs varētu integrēties Eiropas savienībā. Jo mums vispirms jāpanāk, lai nebūtu vis 18% no vidējā ienākuma uz vienu iedzīvotāju, bet būtu vismaz 59%, kā ir Slovēnijā vai kā Ungārijā, kur ir 6000 ekiji. Jānostiprina robeža. Atbilde šeit ir ļoti vienkārša. Kamēr mēs neesam šīs robežas tehniski nostiprinājuši, ir divas iespējas - vai nu mēs sūtām šos bēgļus atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju, ja viņi pieņem... Bet viņi nepieņems. Mēs nevarēsim to panākt, tad mums ir jānostiprina robeža, lai šeit nelegāli neviens neiekļūtu. Jā, tad mūsu vēstniecības attiecīgi varēs šiem cilvēkiem piešķirt... Es pilnīgi piekrītu Paulim Kļaviņam, ka humānu apsvērumu dēļ, ja kādam ir nāves briesmas un viņš tiek politiski vajāts... Tāpat kā visas valstis savulaik deva latviešiem šo patvērumu. Bet es vēlreiz uzsveru, ka atsevišķi jāapskata arī jautājumi, vai ir pareizi, teiksim, jaukt kopā visas šīs pasaules valstis; varbūt vajadzētu, teiksim, palikt pie Eiropas mentalitātei tuvākajām valstīm. Vai tiešām uz Latviju būtu jābrauc politiskajiem bēgļiem no Āfrikas? Ko viņi darīs tālāk, kā viņus integrēt šajā sabiedrībā? Vai mēs esam gatavi integrēt tūkstošiem musulmaņu, būvēt mošejas, nodrošināt viņus? Jo tad uzreiz jau ir nākamās prasības - viņiem ir jānodrošina izglītība, un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka pareizais risinājums būtu - es nezinu, kā tas ir tehniski iespējams; lai Seiksta kungs beigās paskaidro, ja var, - iestrādāt pārejas noteikumos, ka pēc trīs gadiem... vai vienu gadu pēc Ungārijas mēs, teiksim, ratificējam. Tad es atbalstītu. Ja mēs to nevaram, tad, protams, pašreiz mēs to nevaram izdarīt. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_11-seq772 language "lv".
• 1997_09_11-seq772 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q211.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q37.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q191.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q193089.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q33.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q148.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q159.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q15628977.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q32.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q889.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q183.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q184.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q28.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q34.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q36704.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q215.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q43.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q727.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q233.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q768416.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q1027830.
• 1997_09_11-seq772 mentions Q902.