Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_11-seq770> ?p ?o. }

• 1997_09_11-seq770 type Speech.
• 1997_09_11-seq770 number "770".
• 1997_09_11-seq770 date "1997-09-11".
• 1997_09_11-seq770 isPartOf 1997_09_11.
• 1997_09_11-seq770 spokenAs 29.
• 1997_09_11-seq770 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par šiem grozījumiem konvencijā, ko mēs, mūsu Saeima jeb mūsu parlaments, ir jau ratificējis, acīs krītoša ir šī lielā nepieciešamība, ko nu mūsu Ārlietu ministrija cenšas atkal labot. Taču, cienījamie kolēģi, kāpēc mēs, Saeima, un arī visas iepriekšējās valdības, kurās piedalījās ārlietu ministrs Valdis Birkavs no “Latvijas ceļa”, negrib vai nevar pateikt, ka mūsu valsts ārlietu politika ir cietusi fiasko jeb sakāvi. Cienījamie kolēģi! Tā tas ir. Un par šo sakāvi arī šis dokuments, ko mēs esam saņēmuši. Acīmredzot deputāti ir iepazinušies ar Eiropas komisijas atzinumu par lietām, kā un vai Latvija var vai nevar virzīties tālāk uz Eiropas savienību. Un kas Latvijā šajā ziņā ir jāizdara. Un, lūk, šī sakāve, šis fiasko, tagad kaut kādā veidā ir jāreabilitē mūsu ārlietu resoram - Birkava kungam un arī citiem Ārlietu ministrijas darboņiem. Tādēļ tiek ar saliektu muguru pieņemts tas, ko mums nodiktē ārzemes, ārvalstis, it īpaši tās ārvalstis, kas ir ieinteresētas, lai mēs šos bēgļus pieņemam. Var būt, ka tas nav nekas peļams, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, par kādu cenu tas notiek. Cienījamie kolēģi, ja mēs paskatāmies uz to, kādas, cik lielas un plašas ir runas, cik daudz dažādu semināru un konferenču notiek, cik daudz dažādu institūciju tika radīts Ārlietu ministrijā un ar Ārlietu ministrijas gādību, lai tikai mēs varētu sekmīgi iekļauties Eiropas savienībā, tad man ir jautājums: cik daudz budžeta līdzekļu šeit tika izmantots? Un viss tas par velti! Tātad nemākulīgi tas viss tika veikts. Un tanī pašā laikā jājautā, kāpēc šie naudas līdzekļi, budžeta līdzekļi, netika izmantoti, lai mūsu jaunatni izglītotu, lai viņai parādītu un pastāstītu, kas tā tāda Eiropas savienība ir. Tas netika izdarīts. Jūs paklausieties, ko jaunatne saka, it īpaši vidusskolēni! Viņi saka: “Mums ir jākārto eksāmeni par šo jautājumu, bet mēs neko nezinām!” Tad man ir jautājums šeit, Birkava kungs, jums: ko dara visas šīs institūcijas, kas ir pakļautas un arī nepakļautas ministrijai, bet kas visas ir tā vai citādi atbildīgas par šīm Eiropas savienības un Latvijas attiecībām? Mums pirms tam, Birkava kungs, jūsu vadībā bija Īpašo uzdevumu ministrija ar veselu aparātu. Ko viņi ir darījuši? Acīmredzot ļoti maz. Bet nelaime ir tā, ka ir iztērēta nauda no valsts budžeta līdzekļiem, kura varbūt daudz vairāk bija nepieciešama dažādām citām vajadzībām. To mēs labi zinām, tāpēc es te neatkārtošos. Nākamais. Šinī pašā Eiropas komisijas atzinumā, cienījamais ārlietu resor, ir attiecīgi teikumi, kuri apliecina to, ka, jā, Eiropas savienība uzskata, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Cilvēktiesību konvencijas ratifikācija valstī, kura vēlas iestāties Eiropas savienībā. Ka šis likums pieder pie pamatlikumiem, un, lai iestātos Eiropas savienībā, tad valstij, kura to vēlas, vispirms ir jāratificē šie dokumenti. Cienījamie valdības locekļi, mēs to esam izdarījuši. Saeima ir ratificējusi to. Kāpēc tagad jāizdara grozījumi, kuri absolūti un galīgi neatbilst Latvijas pašreizējai situācijai ne demogrāfijas jautājumā, ne sociālajos jautājumos, ne arī daudzos citos jautājumos? Latvija taču nav gatava, lai tagad izdarītu arī vēl šos grozījumus un pieņemtu bēgļus no visām pasaules malām, kā tas ir citās attīstītās valstīs. Vai mēs tam esam gatavi? Es ļoti šaubos. Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir šinī Eiropas komisijas atzinumā. Un tā ir sekojoša. Tātad tā atzīmē, ka, runājot par pārējām nozīmīgākajām konvencijām, kas sargā cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, Latvija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi... lūdzu, pievērsiet uzmanību!... nav ratificējusi Ietvaru konvenciju par minoritātēm un Eiropas sociālo hartu. Kāpēc mēs negribam runāt par šo Eiropas sociālo hartu un kāpēc mēs izvirzām lietas... šinī gadījumā tātad bēgļu uzņemšanu no visas pasaules pirmajā plāksnē, kāpēc mēs negribam runāt par tiem citiem atzinumiem, kādi ir šinī Eiropas komisijas slēdzienā? Bez tam šinī slēdzienā ir arī raksturots, kāds tad ir patvēruma meklētāju stāvoklis, un šeit ir teikts... Tad mēs vēl nebijām pieņēmuši parlamentā likumu par šo patvēruma meklētāju statusu, bet tagad tas ir pieņemts, un šeit ir teikts, ka, pieņemot likumu, tas var krasi uzlaboties. Un es domāju, ka tā tas arīdzan ir. Tātad principā mēs negribam ievērot šo oficiālo atzinumu, bet gan pakļaujamies varbūt dažu valstu vai dažu augsti stāvošu Eiropas parlamentāriešu diktātam un ejam ar saliektu muguru. Jautājums - kāpēc? Vai ir pietiekama šī argumentācija, kas nāk no valdības, no Ārlietu ministrijas puses? Lūk, šis bezvīzu režīms. Vai tas ir tik būtiski? Nedomāju, ka tas ir būtiski. Būtiskāka acīmredzot šeit ir šī politiskā reabilitācija. Vai ir būtiski tas, ka tiek liegts šis finansiālais atbalsts? Un vai tādēļ mēs tagad lieksimies citu valstu priekšā? Vai tiešām Latvijā nav pietiekami daudz problēmu, lai mēs tās liktu priekšplānā, nevis runātu par bēgļiem un to, cik mēs viņus varam daudz uzņemt un kāpēc? Vai Ārlietu ministrija ir to skaidrojusi citu valstu pārstāvjiem, kāpēc Latvija nevar uzņemt tik daudz bēgļu? (Starpsauciens: “Cik daudz?”) Es to ļoti apšaubu, jo šādus jautājumus mēs Ārlietu komisijā, izskatot šo likumprojektu, uzdevām arī Ārlietu ministrijai, Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Un diemžēl atbildes uz tiem nesaņēmām. Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mēs šodien nekādā gadījumā nevaram pieņemt šos grozījumus, respektīvi, ratificēt piedāvātos grozījumus, un iespējams, ka, atliekot to un pārdomājot, izdarot citas ratifikācijas, kādas ir, es vēlreiz atkārtoju, šinī Eiropas komisijas atzinumā, mēs varbūt pēc tam varam atgriezties arī pie šā jautājuma. Jo labuma mūsu cilvēkiem, mūsu iedzīvotājiem no tā nebūs. Mēs taču ļoti labi zinām, kas mums ir rakstīts likumā par bēgļa statusu un kādā veidā mums ir jānodrošina šie cilvēki, kuriem mūsu valsts būs piešķīrusi bēgļa statusu. Viņu sociālās garantijas praktiski pārsniedz daudzu mūsu Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu sociālās garantijas. Paldies.".
• 1997_09_11-seq770 language "lv".
• 1997_09_11-seq770 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1997_09_11-seq770 mentions Q822919.
• 1997_09_11-seq770 mentions Q211.
• 1997_09_11-seq770 mentions Q193089.
• 1997_09_11-seq770 mentions Q15628977.
• 1997_09_11-seq770 mentions Q25931626.
• 1997_09_11-seq770 mentions Q960031.