Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_11-seq768> ?p ?o. }

• 1997_09_11-seq768 type Speech.
• 1997_09_11-seq768 number "768".
• 1997_09_11-seq768 date "1997-09-11".
• 1997_09_11-seq768 isPartOf 1997_09_11.
• 1997_09_11-seq768 spokenAs 46.
• 1997_09_11-seq768 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu pieņemt un došu jums argumentus. Tas, ka robeža ir jāsakārto, ir pats par sevi saprotams. Bēgļi ierodas tur, kur robežu nekontrolē. Skaidrs, ka robeža ir jāsakārto. Bet kāpēc mēs šinī kontekstā runājam tieši par robežas sakārtošanu - tas man nav skaidrs. Vai tad jūs domājat, ka kāds ierodas robežpārejas punktā ar apliecību rokā: “Es esmu politiskais bēglis”? Un tad viņu ņem iekšā. Nu tā taču nekur pasaulē nenotiek. Jebkurš robežsargs atraida katru nācēju pāri robežai, kuram nav derīgas vīzas. Kāpēc tad tādu tematu vispār iepin šinī diskusijā? Sakārtosim robežu, lūk, citādi mēs netiksim galā ar šo bēgļu problēmu. Mēs ar viņu arī netiksim galā, ja mēs viņu nerisināsim tikpat prātīgi, kā to dara citas Rietumeiropas tautas. Kas tad šeit īsti notiek? Vai mēs varam bez šīs konvencijas, bez šīs pievienošanās šai konvencijai, garantēt, ka tad nu nenāks tie bēgļi? Tur ir tāda masa, kas to vien gaida, lai mēs pieņemtu šo konvenciju, lai pievienotos konvencijai, lai mēs atzīstam starpību starp politisko bēgli... tātad starp politiski vajātu cilvēku un starp citiem bēgļiem, kas ekonomisku apsvērumu dēļ bēg no posta un bada savā zemē. Un nu mēs, šo izšķirību saprazdami, konvencijai pievienojamies. Nu ir tā īstā reize bēgļiem masām doties uz Latviju. Cik absurda domāšana! Es brīnos, ka prātīgi cilvēki var šādā veidā nākt un runāt, un stāstīt tādas lietas, it kā to vien būtu gaidījuši. Negaidiet! Bet runāsim par īsto tematu - par politiskajiem bēgļiem. Redzat, es jums atļaušos paskaidrot, kāpēc šī konvencija radās 1951. gadā. Politiskie bēgļi ir pasaulē bijuši vienmēr, bet masveidīgi, tik daudz kā pēc Otrā pasaules kara pirmo reizi cilvēces vēsturē bija politisko bēgļu. Es tiem piederēju, arī Kārlis Druva, visi, kas mēs šeit nākam no Rietumiem. Pagāja vairāki gadi pēc Otrā pasaules kara beigām, kamēr Rietumu valstis konstatēja, ka šie cilvēki tiešām nav dzenami atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi ir ārā izkļuvuši. Nav dzenami iekšā vienā totalitārā sistēmā, kur viņiem draud ja ne tieši nāve, tad ieslodzījums, vergu darbs un viss, kas ar to saistās. Tādēļ šī konvencija radās 1951. gadā, bet ne jau tāpēc, ka no šā gada sāka rasties politiskie bēgļi. Nebūsim taču tik bērnišķīgi! Kāpēc mēs šīs vienkāršās sakarības negribam saprast? Vajag varbūt mazliet vēsturi pastudēt. Un nav jau tālu jāmeklē, ne arī kaut kādos leksikonos jāmeklē. Tepat pie mums mēs varam to noskaidrot, kāpēc un kādā veidā mēs, latvieši, Rietumos tikām par politiskiem bēgļiem atzīti. Tas nu būtu skaidrs. Bet tagad par konvenciju. Kādu labumu vai ļaunumu mums dod pievienošanās šai konvencijai pilnā mērā, tādai, kāda viņa ir uzrakstīta. Es domāju... es nerunāšu šeit par kaut kādu iešanu uz Eiropas savienību. Tas nav nepieciešams, kaut gan sakarība ir. Labums, pievienojoties šai konvencijai, ir tikai mums pašiem un tikai no nacionālā viedokļa. Mīļie draugi, kaut mēs to varētu saprast! Mēs tagad esam bez kaut kāda principa, esam vienkārši konfrontēti ar bēgļiem, kas te ir nelegāli ieradušies, un nešķirojam, kāpēc viņi ir ieradušies. Mums viņi nepatīk. Jā, bet te viņi ir. Tagad mēs ar šo konvenciju varētu pieiet šim jautājumam nopietni un skatīties, kas par lietu, - vai viņi tiešām nāk no zemes, kas ir totalitāra, kur cilvēku vajā varbūt reliģisko vai politisko uzskatu dēļ. Var jau gadīties. Redzat, ja mēs runājam par Eiropas valstīm, vai jūs domājat, ka te jebkad ieradīsies no tām Eiropas valstīm, kas ir dienvidos no mums un uz rietumiem? Ka no turienes kaut viens cilvēks politisku iemeslu dēļ bēgs uz Latviju? Cik gan grotesks būtu šāds priekšstats, ka no Zviedrijas šeit ierastos politiskie bēgļi! Vai no Šveices, vai no Francijas. (Starpsauciens: “No Bosnijas. ”) Nu no Bosnijas... Pieņemsim, ka no Bosnijas. Tad nu gan viņiem būtu tāls ceļš jāmēro. Nez kāpēc viņiem patiktu tieši uz Latviju no Bosnijas bēgt, lai šeit paliktu. Vairāki simti tūkstoši bēgļu no Bosnijas atrodas Rietumvācijā. Jā, tur viņi ir! Un arī no turienes viņus pamazām virza atpakaļ, tiklīdz Bosnijā rodas kārtība, kad mēģina ar visiem spēkiem veidot tiesisku, demokrātisku valsti, un tad šiem bēgļiem būs jāatgriežas. Bet no kurienes tad vēl viņi varētu celties? Tā ka mēs cīnāmies ar kaut kādām vējdzirnavām, kuru nav. Un vēl kas. Saprotams, ka šie politiskie bēgļi ir pelnījuši patvērumu. Vienalga kur. Bet mēs jau nespējam izraidīt pat tos, kuri ir bez jebkāda statusa, kuri ir vienkārši bēgļi. Nu viņi dzīvo Olainē. Tad kāpēc mēs viņus neesam jau sen transportējuši atpakaļ? Mēs baidāmies no šīs starptautiskās konvencijas, tad, lūk, mēs nevarēsim. Tagad mēs it kā varētu. Kas tad mums liedz, ja mēs varam tagad viņus raidīt atpakaļ? Nu nevaram! Tas vienkārši tehniski nav iespējams. Kādā veidā? Vai varat iedomāties, kādā veidā mēs tos bēgļus no Olaines varētu dabūt ārā no Latvijas? Ar kādiem līdzekļiem? Te ir runa par konvenciju, kas izdala no lielās bēgļu masas politiski vajātos cilvēkus vai savas reliģijas vai rases dēļ vajātos cilvēkus. Par to te ir runa! Un tādu cilvēku masa pie mūsu robežām nedraud parādīties. Tādēļ mēs varam mierīgi pievienoties šai civilizētajā pasaulē ļoti atzītajai konvencijai, jo, kā jau teicu, masveidīga politisko bēgļu parādība kļuva zināma tikai pēc Otrā pasaules kara Tā, kas vēl būtu sakāms? (Starpsauciens: “Nevajag... ”) Liekas, es esmu pateicis apmēram visu. Tā ka es neredzu, kādu nelaimi mums spētu radīt šis tiesiskais likums, ko atzīst Rietumeiropa. Es redzu tikai to, ka arī mēs tad parādītu izpratni. Un nekādas nacionālās briesmas es šeit neredzu, ka tos, kas ir kā migranti Latvijā ieradušies, varētu definēt un nosaukt par politiskiem bēgļiem. Vai, Tabūna kungs, jūs domājat, ka tiešām varētu notikt tā, ka viņi, tie virsnieki, kas šeit ieradās, pēc savas saprašanas, kā atbrīvotāji un palika, tagad pēkšņi teiks: mēs esam politiskie bēgļi! Mūs apdraud Maskava, mūs apdraud Federatīvā Krievija, mēs esam politiski bēgļi! Lai šādā veidā paliktu Latvijā. Ja nu tā ir? Par to es nebiju padomājis, ka šie virsnieki varētu pieprasīt politisko bēgļu tiesības. Citu iespēju es neredzu, kā šī starptautiskā Bēgļu konvencija varētu apdraudēt mūsu tautas etnisko sastāvu un identitāti, kas ir ļoti svarīgs jautājums. Tas mums, kristīgajiem demokrātiem, rūp ne mazāk kā visiem citiem nacionāli domājošiem cilvēkiem. Noslēgumā vēlreiz aicinu visus atbalstīt šīs konvencijas pieņemšanu bez liekas šaubīšanās. Mēs nekādu kļūdu neizdarīsim, to pieņemot, bet būsim atkal soli pagājuši tālāk pareizā virzienā.".
• 1997_09_11-seq768 language "lv".
• 1997_09_11-seq768 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q211.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q649.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q193089.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q159.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q142.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q34.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q39.
• 1997_09_11-seq768 mentions Q713750.