Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_11-seq764> ?p ?o. }

• 1997_09_11-seq764 type Speech.
• 1997_09_11-seq764 number "764".
• 1997_09_11-seq764 date "1997-09-11".
• 1997_09_11-seq764 isPartOf 1997_09_11.
• 1997_09_11-seq764 spokenAs 84.
• 1997_09_11-seq764 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šodien šīs debates būtu mazākas un mazāk asas, ja “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis būtu uznācis tribīnē un paskaidrojis, kāpēc viņš piekrīt šā likuma izmaiņai, jo mēs šo redakciju par Eiropas valstīm pieņēmām tieši pēc “Tēvzemei un Brīvībai” ierosinājuma. Ja kāds nepiekrīt... (No zāles deputāts O. Grīgs: “Kurš tad piekrīt?”) Grīga kungs, es atvainojos, es ar jums sarunājos individuāli, man būs ļoti patīkami jūs dzirdēt no šīs tribīnes, jo tas varbūt ļaus izšķirties arī citiem jūsu pozīcijā esošajiem deputātiem, kas ir arī vienlaicīgi valdības pozīcijā. Bet tad, kad mēs tik ļoti uzsveram to, ka Luksemburgā nav ko darīt, ja mēs nepieņemam šo līgumu, es jums gribu atgādināt dažas lietas, lai šādi vārdi neizskanētu, jo tie diemžēl neiztur ne starptautisko, ne arī iekšējo kritiku. Vispirms mums jāatceras tas, ka šāda prakse, ka tikai Eiropas valstu bēgļus pieņem, šobrīd eksistē Ungārijā, kura gan mums visu laiku sola pēc gada to izmainīt. Tātad mums arī ir iespēja ierakstīt, ka mēs uz gadu pieņemam šādu praksi, un tad skatīties praktisko rezultātu, kāds ir iznācis. Šāda prakse un šādi likumi darbojas arī Maltā, darbojas arī Turcijā, un, kā mēs zinām, ne Ungārijai, ne Maltai šis līgums nav kļuvis par iemeslu, lai neuzsāktu sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā. Maltā par šķērsli kļuva tas, ka Maltā cilvēki referendumā nobalsoja un paši pieņēma lēmumu to nedarīt, tāpēc Eiropas savienība viņus neņēma. Nākamais jautājums. Ja mēs pieņemam šo konvenciju pilnā statusā, tad uzreiz ir jāatbild, cik sakārtota ir Latvijas robeža, lai mēs varētu teikt, ka tikai gadījuma rakstura dēļ var bēglis pārkļūt pāri robežai. Reizēm tas ir vienkārši imigrants vai nelikumīgais bēglis, kas sevi grib uzdot par politisko bēgli. Mums ir jāpārbauda, cik mums šī robeža ir sakārtota, cik sakārtotas ir savstarpējās attiecības ar kaimiņvalstīm jautājumā par nelikumīgo robežšķērsotāju nogādāšanu atpakaļ tanī zemē, no kuras viņi ir nākuši. Diemžēl šobrīd Latvijai šādi līgumi ir tikai ar Zviedriju un Somiju - un ne jau tāpēc, ka no Zviedrijas tūlīt ieradīsies Latvijā bēgļu plūsma, kurus mēs sūtīsim viņiem atpakaļ, bet gan tāpēc, lai Zviedrijai nebūtu jāpieņem tie, kas nāk no Latvijas puses. Mums nav šāda līguma ne ar Krieviju, ne ar Baltkrieviju, un tieši ar šīm valstīm mums nav arī sakārtota valsts robeža. Tas nozīmē, ka jebkurš, kas ir šķērsojis Latvijas-Krievijas robežu, šeit var pieprasīt šo statusu un mums ir jāpieņem viņš un jāpārbauda, kas ir noticis, jo Krievijai mēs viņu atdot nevaram. Mēs zinām, ka tieši Krievija un Baltkrievija ir kļuvusi par tranzīta koridoru, lai ļoti bieži no Āzijas valstīm vienkārši laimes meklētāji un kriminālie elementi pārvietotos Skandināvijas valstu virzienā. Bet šie līgumi, kas ir noslēgti ar Somiju un Zviedriju, viennozīmīgi nosaka - un arī šī konvencija nosaka to -, ka mēs esam pirmā mītnes zeme. Un, ja viņš ir šeit ieguvis statusu, tad viņam arī šeit ir jāpaliek un viņš nevar pārvietoties tālāk, kamēr nav ieguvis pastāvīgā iedzīvotāja statusu un var sākt brīvi pārvietoties pa Eiropas savienības valstīm, ja mēs tanī brīdī atradīsimies Eiropas savienībā. Man liekas, ka šobrīd būtu bijis daudz sakarīgāk un prātīgāk runāt par to, kā saņemt pabalstu no kaimiņvalstīm, lai nostiprinātu vispirms Austrumu robežu, un tad runāt par pilnu šīs konvencijas ratifikāciju Latvijā. Jo tie 2 miljoni, ko šobrīd sola bēgļu centra iekārtošanai, sastāda knapi pusi no 3 miljoniem latu, kas tik veiksmīgi ir nozagti Latvijas iedzīvotājiem afērā, kas saistīta ar “Latvenergo” un banku “Baltija”. Tālāk - par to, cik ilgā laikā var tikt noteikts, vai bēglis ir vai nav bēglis vai varbūt ir kriminālais elements. Es konsultējos pie juristiem un pie tiem cilvēkiem, kas ir saistīti ar šādu starptautisko izmeklēšanu, un viņi saka, ka, lai konstatētu, vai cilvēks nav vienkārši kriminālnoziedznieks, kas bēg no savas zemes, ir vajadzīgi 4 - 5 gadi, ja pastāv labi sakārtota sakaru sistēma. Arī tas mums ir jāņem vērā, kad mēs runājam par šo konvenciju un par Eiropas valstīm vai par visu pasauli. Man gribētos šodien teikt, ka mēs diezin kāpēc esam ieņēmuši tādu savādu pozīciju, ka mēs Eiropas savienību un sarunas ar Eiropas savienību saistām tikai ar tiem jautājumiem, kas ir ārpus ekonomiskās sfēras, un nekādi negribam saprast to, ka mums galvenais šķērslis ceļā uz sarunām par iestāšanos Eiropas savienībā ir tieši ekonomiskās problēmas. Šodien man gribas izteikt tādu salīdzinājumu, kas varētu likties pat mazliet zaimojošs: man šķiet, ka ekonomiskās problēmas, kas ir jārisina Eiropas savienības sastāvā, mēs risinām gliemeža gaitā, bet tās vieglākās, vienkāršākās un parastākās, tās, kuras var ar skaļākiem vārdiem piesegt, mēs risinām apmēram tādā pašā tempā kā skrējējs, kas cīnās par pasaules ātrākā cilvēka titulu. Es gribētu teikt arī to, ka Ārlietu komisijā izskanēja dažādi viedokļi par šo likumprojektu. Bija tādi, kas izteica viennozīmīgu atbalstu, bet vairākums Ārlietu komisijas locekļu tomēr ieteica šo atrunu, paturot spēkā konvencijas variantu, kāds tas ir bijis līdz šim, tātad pēdējā balsojumā, kas notika jūnijā, bet pieļaujot iespēju, ka tiek pielikts klāt laiks, cik ilgi tas darbojas. Vai nu tas ir laiks līdz sarunu sākšanai ar Eiropas savienību, kad mūsu valsts iegūs zināmu garantu, ka Eiropas savienība iesaistīsies mūsu problēmu risināšanā, jo mēs esam kļuvuši vismaz par sarunu partneri, nevis tā, kā tagad, vai laiks līdz tam brīdim, kamēr būs sakārtota Austrumu robeža, vai arī var būt vienkārši noteikts laika posms - gads vai divi gadi, kad tiek pārskatīts šis līgums. Tāpēc es aicinu deputātus padomāt par to, noraidīt šobrīd šādu pirmo lasījumu un izstrādāt jaunu redakciju ar šo norādīto laika posmu. Var būt arī otrs variants - uz otro lasījumu iekļaut šo laika posmu, kurā tiek izmantotas tikai šīs privilēģijas, kas dod tiesības pieņemt no Eiropas valstīm šos bēgļus, bet šobrīd viennozīmīgi nepieņemt vienā sēdē kā steidzamu šo likumprojektu dotajā redakcijā, jo mums ir jāapsver līdz galam, vai šie 2 miljoni, ko mums tik viegli dod, patiešām tiek viegli doti, vai tā nav sava veida samaksa Latvijai par to, lai viņa ir šī “filtra” zeme, kurā nosēžas Skandināvijas valstīm nevajadzīgie cilvēki, un lai nebūtu jārisina šīs problēmas. Diemžēl mēs zinām Eiropas galvaspilsētas, kurās kurdi noskaidro savas nacionālās attiecības. Nevis tāpēc, ka viņiem ir bijis ļoti slikti tanī zemē, bet tāpēc, ka pieprasot savas tiesības tur un nosakot, kā tās ir jārisina. Tas varbūt skan šobrīd paradoksāli, bet valstij, kura atrodas pārejas periodā savu problēmu risināšanā, ir jābūt arī pārejas perioda pieejai, nevis jāmēģina pārspēt attīstītās Eiropas valstis tanīs jautājumos, kuros diemžēl mēs neesam vēl tādā līmenī.".
• 1997_09_11-seq764 language "lv".
• 1997_09_11-seq764 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q211.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q193089.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q33.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q3736450.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q39731.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q159.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q32.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q184.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q28.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q34.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q12360039.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q3899540.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q43.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q233.
• 1997_09_11-seq764 mentions Q17593744.