Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_11-seq762> ?p ?o. }

• 1997_09_11-seq762 type Speech.
• 1997_09_11-seq762 number "762".
• 1997_09_11-seq762 date "1997-09-11".
• 1997_09_11-seq762 isPartOf 1997_09_11.
• 1997_09_11-seq762 spokenAs 84.
• 1997_09_11-seq762 spokenText "Godājamais Prezidija locekli! Kolēģi Saeimā! Jānis Ādamsons jau paskaidroja, ka šā likuma rāmjos ir daudz kas, kas mums varbūt ir nepieņemams vai vismaz tāds, par ko mums varētu viedokļi dalīties. Seiksta kungs jau runāja par to, vai mums Latvijā vajadzētu šķirot tos bēgļus, kas ir no Eiropas, un nerūpēties par bēgļiem no citurienes. Es saprotu kristīgo demokrātu viedokli, ka tas ir necilvēcīgi - uzskatīt, ka cilvēkus no citām pasaules daļām mēs neuzņemsim tāpat, kā uzņemam bēgļus no Eiropas. Tur mūsu viedokļi varētu dalīties. Neapšaubāmi, tas punkts, ko Ādamsona kungs minēja, - ka mums nav sakārtotas robežas un nav sakārtotas attiecības, lai mēs varētu bēgļus pagriezt atpakaļ uz Austrumu pusi, ir liels šķērslis šā lēmuma pieņemšanai šodien. Vajadzētu papriekš sakārtot robežas, nokārtot bēgļu konvencijas ar Austrumu valstīm, lai Latvija nekļūtu par to valsti, kurā būs jātur visas pasaules bēgļi, kas nāk no Austrumiem uz Eiropu. Bet es gribētu runāt ne tik daudz par to, kas ir likuma ietvaros, bet gan par pašu likuma būtību. Es saskatu nodevību, dziļu nodevību pret Latvijas tautu. Es saskatu dziļu nodevību pret Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem. Es saskatu dziļu nodevību pret Centrāleiropu un Austrumeiropu. Es saskatu dziļu nodevību pat pret pasaules miera procesu. Mums ir runa par konvenciju, kas saka, ka pirms 1951. gada bēgļu nav bijis. Mēs pieņemsim konvenciju, ka pirms 1951. gada nekādi bēgļi netika radīti. Ir 25 miljoni krievu tautības nepilsoņu, kuri dzīvo citu tautu robežās. 700 tūkstoši no tiem dzīvo Latvijā. Taču mēs, parakstīdami šādu līgumu, nekustinādami šo 1951. gada “robežu”, nolemjam, ka pasaulei nav jāpalīdz risināt šo 25 miljonu cilvēku problēmu; ka pasaulei nav jāpalīdz risināt Latvijā dzīvojošo šo 700 tūkstošu cilvēku problēmu; ka tādu bēgļu vispār nav, ka viss ir normāli. Ka viss, kas pirms 1951. gada notika cilvēku dzīvesvietu jautājumā, ir legalizēts. Tagad, saprotiet, Latvijai ir iespējams kļūt par morālo vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā, pirmajiem skart to jautājumu, ka nav Otrā pasaules kara sekas atrisinātas Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tas nāktu par labu katrai no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, tas nāktu par labu Latvijai, tas nāktu par labu tiem nepilsoņiem, kuri pagaidām it kā negrib palikt Latvijā, jo viņi tomēr nepieņem to pilsonību. Pasaulei būtu jānāk un jāpalīdz risināt Otrā pasaules kara sekas. Bet mēs pieņemam ar steidzamību un, manuprāt, ar lielu blēdību... Es vēlāk paskaidrošu, kāpēc es saku - ar lielu blēdību. Liek mums tagad balsot, ka nav it nekādu seku no laika pirms 1951. gada, kuras būtu šodien jārisina. Un tas, mani draugi, ir pilnīgi nepieņemams variants. Sāku saprast, ka šeit kaut kas nav kārtībā. Svēta lieta - internacionālā Ženēvas Bēgļu konvencija. Ak Dievs, kā gan varētu būt kaut kas svētāks! Kā gan varētu būt kaut kas nepareizs? Bet atbrauca mūs ietekmēt ārzemnieki, skaidrot šā un tā, un no viņu atbildēm mēs šo to iemācījāmies. Tad divreiz uz Ārlietu komisiju izsaucām Ārlietu ministrijas ierēdņus, un viņi vienkārši nespēja atbildēt vai negribēja atbildēt, “runāja garām”, tāpat kā Seiksta kungs šodien: ziniet, tur mums Luksemburgā nespīd... tur nespīd, un tur nespīd... Bet par lietas būtību viņš nerunā. Lietas būtība ir tāda: vai ir Latvijai un vai ir pasaulei problēmas, kas ir radušās pirms 1951. gada un kas nav vēl atrisinātas? Manuprāt, ir. Bet mēs šodien redzēsim, kā mēs balsosim. “Tēvzemieši” sola, ka viņiem patriotisms ir, jo Grīnblats stāv zem Brīvības pieminekļa. Ja tas ir Brīvības piemineklis, tad es domāju par Tautas kopu “Brīvība”, nevis par “Tēvzemei un Brīvībai”. Vai tas ir patriotisms, kā “Saimnieks” domā, - ka patriotisms ir, ja Juris Kaksītis paraksta likumu, kā mēs drīkstam himnu dziedāt? Bet mums patriotisms varētu būt - un ne tikai patriotisms pret Latviju, bet pret visu pasauli, - ja mēs saprastu, ka ir dziļas problēmas palikušas pāri no Otrā pasaules kara. Ka nevar novilkt kaut kādu strīpu - 1951. gads. Tā pasaule, kas pieņēma to 1951. gada “strīpu”, sešus gadus risināja bēgļu problēmas, ar to risinājumu mana ģimene tika uz Kanādu. Citi tā kā Paulis Kļaviņš dabūja palikt Vācijā, citi... (Starpsauciens no zāles: “Uz Sibīriju!”) Jā, citi tika aizsūtīti uz Sibīriju. Un tur arī ir problēma, kas sākās pirms 1951. gada. Tā ir pasaules atbildība - palīdzēt tos cilvēkus reabilitēt Latvijā. Es domāju, ka nav ko ņirgāties, “tēvzemieši”, par to, ka ir sibīrijniekiem grūts liktenis bijis un ka tur vajag visus resursus, lai mēģinātu šīs sāpes atvieglot, jo tās pilnībā izārstēt nevar. Visas pasaules resursiem būtu jābūt tam veltītiem. Bet mums grib ar steidzamību, ar viltu... atvainojiet, Seiksta kungs... jo mēs visi zinām, ka tai Rietumu pasaulei, kas to konvenciju pieņēma, sešus gadus bija tas jārisina un tie pateica: mēs vairs nerisināsim bēgļu problēmu, kas ir radusies pirms 1951. gada. Bet risinājums Latvijā nav bijis. Mums šeit ir 700 tūkstoši tādu cilvēku, starp viņiem ir tādi, kas nav vainīgi, es domāju, ka lielākā daļa ir nevainīgi. Viņu jautājumi ir jārisina. Mēs kā latviešu valsts to nespējam risināt un negribam, lai šī problēma tiktu risināta uz mūsu ādas. Tās bija pasaules lielvaras, kas izraisīja Otro pasaules karu. Lai pasaule saprot, ka viņai ir jāpalīdz “izstrēbt” tās sekas! Ir 25 miljoni krievu ārpus Krievijas robežām - Ukrainā, Čečenijā, Latvijā, Polijā, Čehoslovākijā, viņu nenokārtotais liktenis ir smaga nasta pasaulei. Bet mēs tagad būsim viena no tām valstīm, kas pateiks: nē, mēs pilnīgi piekrītam tiem, kas negribētu ar to jautājumu nodarboties. Tad novilksim strīpu līdz 1951. gadam, un par to, kas notika pirms tam ar cilvēkiem, - par to nav jādomā pasaulei: ja tur ir kādas sekas, tad tās ir mūsu iekšējās problēmas. Par ko tad jūs, “tēvzemieši”, kaitināt tautu? Lūdzāt, lai tauta parakstās un izdod naudu notāriem un nezin vēl kādiem tur, lai varētu savākt parakstus... Jūs tautu kūdījāt, lai mēs tos 700 tūkstošus cilvēku, tas ir, nepilsoņus, nepieņemtu. Teicāt, ka nevaram viņus pieņemt, ka tā nav Latvijas atbildība. Kāpēc jūs to darāt? Jūs šodien nospiedīsiet to pogu par šā likuma pieņemšanu īpašā steidzamībā. Nu tad atbildiet tautai, kā jūs varat šitā tautu muļķot! Redzēsim, kas to darīs. Visi it kā Nacionālajā blokā stāvat par tautu. Un tie no jums, kas šeit sēž opozīcijā un kas domā tāpat kā es, ka nevajadzētu būt nežēlīgiem pret tiem 700 tūkstošiem cilvēku, - kā jūs varat būt tik nežēlīgi un uzticēt viņu likteni tikai mūsu mazajai tautai? Tas ir pret ikkatru ideoloģiju, pret katru pieņemamu viedokli - šo likumprojektu pieņemt, taču mums to “iešmauc” ar steidzamību, mums to liek izskatīt - šā un tā, un it nekā. Kāpēc? Kam no tā labums? Kam nāk labums no tā, ka Lielkrievijas robežās ir nemiers? Kam nāk labums no tā, ka mūsu tauta tiek izšķaidīta? Kam nāk labums no tā, ka tam cilvēkam, kas ir Latvijā, bet kas nejūtas labi šeit un gribētu palīdzību, lai viņu izvestu uz Ameriku vai uz Austrāliju vai kaut kur citur, tas tiek noliegts? Kam nāk no šā posta labums? Es jūs lūdzu dziļi pārdomāt. Tas likums var tikt iesniegts par jaunu, bet, lūdzu, noliksim tālu to datumu, pārdomāsim, pārrunāsim ar mūsu ģimenēm, ar mūsu valsts iedzīvotājiem, ar mūsu kaimiņvalsts cilvēkiem, kāpēc mēs noliegsim, ka ir kaut kādas neatrisinātas problēmas, kas radās no tā, kas notika pirms 1951. gada. Kāpēc mums ir tāds melīgs likums jāpieņem, un kam tas kalpo? Es jums prasu. Kāds varētu paskaidrot, atsaucība ir atļauta. Amerikai, Krievijai, masoņiem? Kam šis ļaunums ir vajadzīgs, ka mēs pasaulei noliedzam, ka kaut kādas sāpes ir bijušas pirms 1951. gada? Mums viedokļi varētu dalīties, godīgi dalīties. Vai mums būtu jāšķiro eiropieši no citām tautām? Varētu arī būt jautājums, vai mums ticēt amerikāņu solījumiem un citiem, ka viņi palīdzēs to robežu būvēt un tos jaunos līgumus veicināt, un tāpēc mums tagad vai vēlāk vajadzētu ar kaut kādiem noteikumiem to likumprojektu pieņemt. Tur varētu būt viedokļi, kurus varētu cienīt. Bet, ja mēs gribam noliegt, ka ir pasaulē un it īpaši mūsu zemē rētas, kuras nav izārstētas, rētas no tā, kas notika pirms 1951. gada, tad mēs esam pilnīgi akli un muļķi vai lieli, lieli meļi, jo mēs zinām, ka tādas rētas ir un ka tās ir jāārstē, un ka mūsu pašu spējas nav lielas diezgan. Mēs zinām, ka tās rētas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropā un Centrāleiropā. Kāpēc mēs nevaram būt pasaulei tas morālais vadītājs, kas pasaka skaidri: “Neblēdīsimies vairs! Bija Otrais pasaules karš, bija nekārtības, cilvēkiem ir sāpes, un tādēļ jūs, kas no Otrā pasaules kara kaut ko guvāt, nāciet palīgā risināt šo jautājumu!” Vai mums no tā būtu kāds kauns? Izpildot to, mēs kļūtu par tādu morālu spēku pasaulē, mēs būtu noteicēji Eiropā un pasaulē, nevis kaut kādi kājslauķi. Kungi, padomājiet par to iespēju, kāda mums šodien ir darīt kaut ko atklāti un pareizi! Pasaulei tas būtu jāredz un jādzird. Mums tas neko neizmaksās. Mēs tikai deklarējam, ka ir pirms 1951. gada radušās nekārtības jānokārto. Tās nevar vienkārši aizmirst ar to, ka mēs pieņemam vienu likumprojektu, kas saka, ka nav seku no laika pirms 1951. gada. Es jūs lūdzu padomāt par to vēsturisko iespēju, kas mums ir. Es gribu ticēt, ka attiecībā uz šo it kā bezvainīgo likumu nekāda frakciju disciplīna vēl nav noteikta un ka mēs varētu brīvi balsot, ka 1951. gads kā šķērslis mums ir nepieņemams. Ja mēs to konvenciju gribam ratificēt, tad ir jāņem 1938. gads, nevis 1951., jo kaut kad tad sāka cilvēki saprast un pārvietoties, Molotova-Ribentropa paktu sagaidīdami. Vismaz 1940. gada jūniju noliksim kā datumu, bet, nedod Dievs, nekad neatsauksimies uz 1951. gadu! Paldies jums par uzmanību.".
• 1997_09_11-seq762 language "lv".
• 1997_09_11-seq762 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q822919.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q211.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q1976817.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q193089.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q16.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q159.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q8436.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q15628977.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q32.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q212.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q183.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q36.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q337179.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q33946.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q12360039.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q3899540.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q408.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q71.
• 1997_09_11-seq762 mentions Q2021893.