Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq69> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_09_10_a-seq69 type Speech.
- 1997_09_10_a-seq69 number "69".
- 1997_09_10_a-seq69 date "1997-09-10".
- 1997_09_10_a-seq69 isPartOf 1997_09_10_a.
- 1997_09_10_a-seq69 spokenAs 77.
- 1997_09_10_a-seq69 spokenText "Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka visi ir noguruši, tāpēc ilgi jūsu uzmanību nekavēšu. Es tikai gribētu akcentēt dažas lietas, kas, manuprāt, bija ļoti būtiskas. Īstenībā mums šodien nevajadzēja runāt tik šauri par lauksaimniecību, bet vairāk runāt kompleksi par lauku attīstību kopumā, un tāpēc es jums teikšu atklāti, ka man bija ļoti simpātiska Gorbunova kunga uzstāšanās, kurā viņš, manuprāt, diezgan perfekti izgaismoja mūsu galvenās problēmas. Es pilnīgi piekrītu Ābeles kungam vienā lietā. Protams, viņš daudz runāja par to, ka ir nepietiekamas subsīdijas, ka ir grūti pieejami vai pat nepieejami lēti kredīti. Tā ir liela problēma, bet, manuprāt, šo jautājumu šodien mums ir grūti atrisināt, jo mēs zinām, kādas ir mūsu valsts budžeta iespējas. Lielākā problēma, un šo problēmu, manuprāt, valsts ir spējīga sekmīgi risināt, ir tā, ka zemnieks neorientējas tirgū, neorientējas tehnoloģijā, neorientējas elementārajā grāmatvedībā. Un šajā ziņā valsts bez ievērojamiem finansiāliem resursiem spēj zemniekam daudz palīdzēt. Tas ir valsts pienākums. Elementārs piemērs. Lauku tūrisma statistika rāda, ka kopš 1995. gada pieprasījums pēc atpūtas laukos ir pieaudzis 2,5 reizes. Pagājušajā gadā kādas tūristu uzņēmēju saimniecības vidējie ieņēmumi bija 3000 latu mēnesī. Mums laukos ir Lauksaimniecības konsultāciju dienests, kurā strādā 100 cilvēku. Es domāju, ka šim dienestam arī ir jānodarbojas kaut vai ar šo problēmu, jo tieši informācijas salīdzināšanas iespēju trūkums kavē iniciatīvas rašanos. Tā ir. Es pats ļoti daudz sava laika pavadu laukos un ļoti labi redzu, ka bieži vien pati galvenā problēma ir nezināšana, informācijas trūkums, nespēja orientēties tirgū un tā tālāk. Kādi ir mūsu valsts plusi šodien? Neapšaubāmi, mūsu plusi ir lieli. Pirmkārt, jau tas, ka mūsu zeme salīdzinoši ir desmitiem reižu mazāk piesārņota nekā Rietumos. Vienam otram tas varbūt liekas naivi, ka es šeit no tribīnes runāju par eksotisku lauksaimniecību - par strausu audzēšanu, kas nekad nebūs masveidīga, bet var runāt par vēžu audzēšanu, var runāt arī par zivkopību, var runāt par ogu audzēšanu, augļkopību un tā tālāk. Un Latvijai, kā jau teicu, šis pluss ir liels, tāpēc arī perspektīvas ir lielas. Valstij vienkārši jāmēģina palīdzēt šīs nišas atrast un izgaismot, kurās zemniekam, lauku uzņēmējam, vai vienkāršam lauciniekam iespraukties. Kādi ir lielākie mīnusi Latvijā? Un tas, neapšaubāmi, ir valsts pienākums šos mīnusus novērst. Pirmkārt, Latvija diemžēl izceļas uz pārējo Eiropas valstu fona nevienmērīgas teritoriālās attīstības ziņā. Nevienā citā valstī Eiropā tik daudz iedzīvotāju nav koncentrēts valsts galvaspilsētā. Apmēram 1/3 ir Rīgā. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgas aglomerācijā. Ko tas nozīmē praksē? Tas automātiski nozīmē to, ka ārvalstu investīcijas gandrīz jebkurā jomā pamatā Latvijā nonāk Rīgā vai Rīgas reģionā. Tāpēc valsts uzdevums ir investēt ne jau tikai lauksaimniecībā, bet investēt tajās jomās, kas var sekmēt lauku attīstību, tas ir, investēt infrastruktūras attīstībā - ceļu būvniecībā, izglītības sistēmā un tā tālāk. Tā ka es negribētu, lai mēs koncentrētu savu uzmanību tikai uz naudas trūkumu, jo objektīvi jāatzīst, ka naudas nav, tāpēc vairāk ir jākoncentrē uzmanība tur, kur bez lieliem naudas ieguldījumiem valdība var uzņemties atbildību, tas ir, reģionālajā politikā veiksmīgāk sadalot investīcijas un tā tālāk. Paldies par uzmanību.".
- 1997_09_10_a-seq69 language "lv".
- 1997_09_10_a-seq69 speaker Dzintars_Abikis-1952.
- 1997_09_10_a-seq69 mentions Q211.
- 1997_09_10_a-seq69 mentions Q2660080.
- 1997_09_10_a-seq69 mentions Q193089.