Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq65> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq65 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq65 number "65".
• 1997_09_10_a-seq65 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq65 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq65 spokenAs 46.
• 1997_09_10_a-seq65 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie nogurušie mani kolēģi! Patiesība jau faktiski ir tāda... Patiesība ir tāda, ja mēs uzskatām nacionālo pašapziņu par vērtību... Šeit Grinovska kungs jau pieskārās mums visiem zināmajām patiesībām, ka, lūk, laukos ir šī iespēja nācijai pastāvēt, nostiprināties, un tad arī valstī ir iespēja kļūt par valdošo ideoloģisko spēku, un tā vārdā ir vērts mums iestāties par to, ja mēs esam šajos uzskatos. Tāpēc, es domāju, šie 3%, šīs dotācijas lauksaimniecībai, kas ir ierakstīti Lauksaimniecības likumā, ir minimums, kas ir absolūti nepietiekams. Pašlaik mēs kā valsts savā nabadzībā nespējam neko vairāk laukiem piedāvāt, taču nākamajās Saeimās, ja mūsu domāšana mainīsies, šis procents noteikti palielināsies. Vērosim gadu garumā šo procesu. Ja tas tā būs, tad mēs pastāvēsim arī kā valsts. Ja tas tā nebūs, tad būs degradēšanās. Es ar jums gribu padalīties domās par dažām citām lietam. Šeit jau Ābeles kungs pieskārās jautājumam par skolām - Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajām skolām. Pašlaik ir, kā jūs zināt, projekts - pakļaut arī Zemkopības ministrijas pakļautībā esošās skolas, tāpat kā Kultūras ministrijas pakļautībā esošās skolas, kopējai Izglītības ministrijas sistēmai. Es domāju, ka pašlaik mēs faktiski tam neesam īsti gatavi. Lūk, labi iecerētais Lauksaimniecības izglītības centrs, kas apvieno tos 8 tehnikumus... Tas viss tā var būt, ir tikai ļoti lielas bažas, kaut uz tā rēķina tīri finansiāli neciestu šīs pārējās... cik to bija?... liekas, 30... lauksaimniecības skolas. To mēs nedrīkstam pieļaut. Kaut vai tāpēc vien, ka, lūk, 23 specialitātēs... šis skolu “areāls” dod, ja nemaldos, 29 arodus. Tas ir milzīgi daudz šajos grūtajos materiālajos apstākļos. Lūk, jaunie cilvēki iegūs savu specialitāti. Bet Izglītības ministrija jau pati vēl ir ceļā uz reformu jeb reformu ceļā. Nav nodrošināta attiecīgā likumdošana. Varbūt pienāks kādreiz laiks, kad arī šī pakļautība varēs notikt, bet pašlaik no tās vajadzētu ļoti atturēties, jo tā mēs varam ļoti lielu ļaunumu nodarīt ne tikai laukiem, bet vispār vienam noteiktam cilvēku kontingentam. Tas pats attiecas arī uz tām Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām skolām, kas skar tieši laukus - tās ir mākslas un mūzikas skolas -, jo saskarsme tieši ar profesionālo vidi, tāpat kā tas ir Zemkopības ministrijai pakļauto skolu gadījumā, arī ir liels ieguvums, un tādēļ mēs šeit nedrīkstam pārsteigties. Gorbunova kungs jau pieskārās problēmai, ka šis jautājums ir ne tikai zemkopības, lauksaimniecības jautājums, bet arī reģionālās attīstības jautājums. Mums šeit šodien ir jādomā vai vismaz jāmēģina atsvaidzināt tās zināšanas, kā tad jūtas cilvēks pašlaik laukos. Skolu sistēmai, vispārizglītojošo skolu sistēmai, šeit tagad nepieskarsimies, jo par to mēs esam daudz runājuši, un šī apdraudētība pastāv... un nepastāv... Un gribu akcentēt pašvaldību milzīgo, noteicošo lomu šajā jautājumā. Mēs redzam, ka tur, kur pašvaldības arī vispārējas nabadzības apstākļos ir atbildīgas, pirmkārt, pret izglītību un, otrkārt, pret kultūru, tur uzreiz notiek arī sociālo jautājumu risināšana un tas viss tūlīt arī saistās ar ekonomisko jautājumu risināšanu, un tur nekas nesabrūk. Tādi skaisti piemēri ir kaut vai Inešu pagasts, kaut vai Jaunpils pagasts un daudzi, daudzi citi pagasti. Ja mēs paskatāmies, kas ir noticis pēc 1991. gada (tieši tas ir tāds gads, kas ļoti uzskatāmi parāda virzību lauku - un vispār ne tikai mūsu lauku, bet arī kultūras namu - pastāvēšanā), tad redzam, ka no apmēram 900 kultūras namiem ir palikuši 600. Daudzi ir likvidējušies tāpēc, ka bija to darbībā paralēles, bet daudzi nav izturējuši, pašvaldības nav izturējušas šo atbildību, un tāpēc rezultāts ir tāds, ka 20 pagasti pašlaik ir pilnīgi bez kultūras namiem un tātad arī bez elementāras kultūras dzīves. Interesanta parādība pašlaik ir tāda: bija pirms dažiem gadiem arī amatiermākslas atplūdums, taču pašlaik ir atkal pieplūdums. Šīs parādības skaidrojums ir dažāds. Viens izskaidrojums ir tāds, ka cilvēki, dzīvodami materiālā ziņā ārkārtīgi pieticīgi un nabadzīgi un būdami vientuļi un nomākti, meklē, kur pulcēties, un atrod, teiksim, šo iespēju šajos kultūras namos. Un vēl viens papildu apstāklis ir tāds, ka cilvēki pašlaik būdami materiālajā trūkumā, nevar aizbraukt uz pilsētām, uz teātriem, uz koncertiem un patērēt profesionālo mākslu tā, kā tam vajadzētu būt. Un tāpēc prognozes ir tādas, ka pašvaldībām vajadzētu būt ļoti uzmanīgām. Pašlaik ir šis lielais, milzīgais pašdarbnieku skaits un tas turpina pat pieaugt, taču, ja cilvēku materiālā situētība uzlabosies, tad būs atplūdi, jo pašvaldības pašlaik nav spējīgas finansēt pietiekami kvalificētus amatiermākslas vadītājus. Un šī uzmanība ir ļoti jāsaasina, un labākās pašvaldības jau savlaicīgi par to domā, bet visur, kā jūs redzat, ir vajadzīga nauda, nauda un nauda. Gorbunova kungs pieskārās tādam jautājumam kā lauku tūrisms. Varbūt tāds īpašs un varbūt tieši kultūras nozari skarošs ir tā saucamais kultūrtūrisms. Tas, protams, prasa no pašvaldībām lielu uzņēmību un arī ieguldījumus, lai sakārtotu šo kultūras infrastruktūru, tādējādi padarot kultūru, kultūras objektus - un ne tikai kultūras objektus, bet visu kultūras vidi - pievilcīgu ekskursantiem, cilvēkiem, kas par to interesējas. Tas ir viens no priekšā stāvošajiem darbiem, un mēs jau redzam, ka daudzos... neteiksim, ka daudzos, bet vienā otrā pagastā vai mazpilsētā tas jau ļoti intensīvi notiek. Ļoti svarīgi pašlaik ir padomāt arī par bibliotēkām un attīstīt arī tās. Arī Bibliotēku likums šeit Saeimā ir. Mums jādomā par to, lai bibliotēku finansējums būtu pietiekams, lai tas varētu pietiekami iegādāties grāmatas, jo, kā jūs zināt, pašlaik cilvēki ļoti nāk it īpaši uz lauku bibliotēkām un lasa ne tikai grāmatas, bet arī laikrakstus, žurnālus, un ir gadījumi, kad pēc atsevišķiem žurnāliem pat stāv rindā. No vienas puses, tas ir skaisti, bet, no otras puses, tas vienkārši liecina par cilvēku pašreizējo nabadzību. Un visbeidzot es gribēju teikt, ka Kultūras ministrijas ietvaros nu jau vairākus gadus realizētais kultūras projektu konkurss skar arī laukus. Protams, tās iespējas pašlaik ir mazas. Piemēram, šajā gadā projektu bija pāri par 300, bet finansējums bija tikai apmēram 180 tūkstoši, tātad desmitiem reižu atpalika no nepieciešamā. Bet tomēr tas ir viens ceļš, kā lauku kultūras projektus var realizēt. Mums tagad priekšā stāv kultūrkapitāla likuma pieņemšana. Ļoti saspriegti, nopietni izturēsimies pret to, jo tas skar arī tieši laukus. Un šeit arī slēpjas iespējas, kā laukos nostiprināt šo kultūras klimatu, finansējot konkrētus projektus. Tātad, kolēģi, es vēlreiz gribu lauku kultūras aspektā akcentēt pašvaldības, bet pašvaldības tikai ar savu labo gribu vien neko nedarīs, ja valsts politika nebalstīs pašvaldības tieši finansiāli. Tātad arī tas ietilpst mūsu kompetencē gan šeit Saeimā, gan arī tālākajā skatījumā, kā valdība šo lietu konkrēti risina. Un tādā gadījumā, ja šie procesi attīstās pašvaldībām par labu, tad arī pašvaldību kvalitāte ar laiku uzlabosies, kā mēs to redzam. Šis process tomēr notiek, lauku kultūrvide kļūs arvien kvalitatīvāka, nozīmīgāka, un tas tomēr ir saistīts ar šo nacionālo jautājumu labā nozīmē, kas mums ir un kam vismaz vajadzētu būt ārkārtīgi nozīmīgam, jo citu ceļu es faktiski arī neredzu, kā nostiprināt mūsu valsti caur vienu noteiktu kultūru. Paldies.".
• 1997_09_10_a-seq65 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq65 speaker Pauls_Putnins-1937.
• 1997_09_10_a-seq65 mentions Q822919.
• 1997_09_10_a-seq65 mentions Q1419663.
• 1997_09_10_a-seq65 mentions Q11989566.