Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq61> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq61 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq61 number "61".
• 1997_09_10_a-seq61 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq61 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq61 spokenAs 29.
• 1997_09_10_a-seq61 spokenText "Paldies. Tautas kustība “Latvijai” ierosināja noteikt Lauksaimniecības likumā 3% subsīdijas no valsts budžeta, kas novirzāmas lauksaimniecības vajadzībām. Paldies deputātiem par to, ka šis ierosinājums tika pieņemts, bet mēs diemžēl redzam, ka gan Šķēles vadītajai valdībai, gan arī šai valdībai ir problēmas ar šīs normas izpildīšanu. Tautas kustība “Latvijai” ir pilnīgi konkrēti piedāvājusi iestrādāt likumdošanā nepieciešamību nodrošināt mūsu zemniekiem līdzvērtīgus konkurences nosacījumus brīvās tirdzniecības līguma apstākļos ar citām valstīm. Mēs esam par to, lai robežas tiktu atvērtas, bet mēs esam pret to, lai šī robežu atvēršana iznīcinātu mūsu zemniekus, kā tas diemžēl ir redzams šobrīd, kad mūsu priekšlikumi par šo līdzvērtīgas konkurences nosacījumu radīšanu netika uzklausīti. Mēs tātad varam apskatīt šodien šo pašu materiālu, kas mums ir nācis no Zemkopības ministrijas, un, ja mēs salīdzinām to importa un eksporta apjomu, kāds ir bijis 1997. gada pirmajā pusgadā, tad mēs redzam, ka imports ir palielinājies no 87 miljoniem latu līdz 102,8 miljoniem latu, kamēr eksports ir samazinājies no 67 miljoniem latu līdz 65 miljoniem latu. Lūk, ko mums ir devuši brīvās tirdzniecības līgumi, kuri noslēgti, neņemot vērā mūsu zemnieku intereses! Patiesībā tieši šie brīvās tirdzniecības līgumi ir tie, kas dod savu būtisku ieguldījumu tajā krīzes problēmā, kas mums ir šobrīd izveidojusies sakarā ar graudiem. Labības pārstrādes uzņēmumi ir pilni ar ārzemju graudiem, bet mūsu zemniekiem graudus nav kur likt. Tautas kustība “Latvijai” brīdināja no šādas situācijas iestāšanās, bet vairākums diemžēl neuzskatīja par vajadzīgu to uzklausīt. Tautas kustība “Latvijai” arī ierosināja noteikt ārlietu resoram pilnīgi konkrētas funkcijas lauksaimniecības produkcijas mārketingā ārzemēs. Tātad - pasūtījumu meklēšana mūsu zemnieku ražojumiem. Tas ir pilnīgi konkrēts darbs, kas ir jāveic mūsu ārlietu resoram un mūsu vēstniecībām. Bet ko šobrīd mūsu vēstniecības dara šajā jomā? Tautas kustība “Latvijai” pieprasa sakārtot produkcijas ražotāju un pārstrādātāju attiecības, lai nebūtu iespējams šis tiesiskais nihilisms, ka zemniekam šie līgumi tiek grozīti produkcijas nodošanas brīdī un ne jau viņam izdevīgā virzienā. Tautas kustība “Latvijai” ir arī iesniegusi pilnīgi konkrētas prasības, lai likumos dotu iespēju zemniekiem saņemt kredītu resursus un lai šo pašu zemnieku iegādātā tehnika varētu kalpot kā kredīta garants. Jo tā mums šobrīd ir problēma, ka kredītu resursi mūsu valstī ir, bet tos nevar saņemt tāpēc, ka nav šīs garantijas. Mums ir jāievieš šī mērķkreditēšanas sistēma. Ir absolūti svarīgi noteikt, panākt tādu situāciju, lai zemniekam būtu iespējams plānot savas produkcijas ražošanas iespējas un plānot to, kur viņš savu saražoto produkciju varēs likt. Un es jums, godātie kolēģi, pateikšu, ka praktiski nekur citur pasaulē zemkopība netiek pakļauta brīvā tirgus principiem. Un jo sevišķi tas nav iespējams šobrīd Latvijā. Un tādu uzskatu, ka zemnieks ir tikai neveiksmīgs biznesmenis, es uzskatu par pilnīgi amorālu. Es domāju, viens no sevišķi svarīgiem jautājumiem ir tas, ka ir obligāti nepieciešama likuma izpilde. Protams, ir nepieciešams pildīt jebkuru likumu, bet ir absolūti nepieļaujama tāda situācija, ka šobrīd netiek pildīts Lauksaimniecības likums, kurā ir noteikts, ka ir jānodrošina zemnieku saimniecību resursu un produkcijas cenu paritāte. Tas ir ierakstīts mūsu Lauksaimniecības likumā. Bet es tiešām nesaprotu šo zemkopības ministra kritiku šajā jautājumā par šīs normas neizpildīšanu. Ir jāsaprot, ka gan zemkopības ministram, gan arī visai valdībai kopā ir pilnīgi konkrēta atbildība par to, ka šis jautājums netiek risināts. Ka nav šīs paritātes. Ka nav tā, ka piena cena un degvielas cena ir vienādas - ka degvielas litrs maksā tikpat cik piena litrs vai otrādi. Un te arī ir tā problēma, kas faktiski neļauj mūsu zemniekiem līdzvērtīgi konkurēt brīvajā tirgū ar citu valstu zemniekiem. Tas ir tas, kas nospiež mūsu zemnieku postā. Mēs nevaram atļauties mūsu valstī to darīt. Tāpēc šeit bija daži konkrēti principi par to, kas mums būtu darāms. Tas ir tieši Zemkopības ministrijas uzdevums - izstrādāt mehānismu šo principu īstenošanai, izstrādāt arī pilnīgi konkrētus mehānismus subsīdiju sadalei. Un ir jāgādā arī par to, lai šīs subsīdijas nonāktu ne tikai pie lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājuzņēmumiem, bet arī pie zemniekiem - un lai tās nonāktu ne tikai pie “sarkanajiem baroniem”, bet arī pie vienkāršiem zemniekiem, kam nav bijusi iespēja salaupīt, sazagt no kolhoziem un saimniecībām tehniku, bet kas savu saimniekošanu sāk praktiski no nulles. Es aicinu visus uz pilnīgi konkrētu rīcību, un es neloloju lielas ilūzijas attiecībā uz šodien pieņemamo lēmuma projektu un atkārtoju vēlreiz, ka jebkādi valdošās koalīcijas pārstāvju - gan ministru, gan deputātu - mēģinājumi kritizēt pašiem savu darbību un izvairīšanās no politiskās atbildības ir vienkārši tautas muļķošana.".
• 1997_09_10_a-seq61 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq61 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_09_10_a-seq61 mentions Q211.