Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq53> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq53 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq53 number "53".
• 1997_09_10_a-seq53 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq53 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq53 spokenAs 46.
• 1997_09_10_a-seq53 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt, ka nekorektā un nepareizā informāciju Ministru prezidentam Krasta kungam, kuru viņš paziņoja šodien rīta raidījumā un kur tika izteikti pārmetumi Zemkopības ministrijai par ievestajiem graudiem ar pazeminātu muitas nodokli, tika sagatavota no padomnieku puses. Likumā par Latvijas labības valsts rezervi ir noteikts, ka līdz kārtējā gada 1. janvārim Ministru kabinetam jāizskata un jāapstiprina valsts labības ražošanas un patēriņa gada bilance. Tātad, izvērtējot 1996. gada graudu bilanci, bija redzams, ka valstī trūka 19 tūkstošu tonnu pārtikas kviešu, 20 tūkstošu tonnu pārtikas rudzu un 50 tūkstošu tonnu lopbarības graudu. Tāpēc Zemkopības ministrija lūdza Ministru kabinetu ievest ar pazeminātu muitas tarifu rudzus 20 tūkstošu tonnu apjomā, kuru vietā tika ievesti tikai 15 tūkstoši, un lopbarības graudus - 50 tūkstošus tonnu, kuru vietā tika ievesti tikai 30 tūkstoši tonnu. Ievest ar pazeminātu muitas tarifu drīkstēja tikai līdz šā gada 1. jūnijam. Vienīgā pieļautā kļūda no Valsts labības biroja vadības un padomes puses ir tā, ka viņas nenomainīja lēmumu, ka no valsts rezerves varētu pārdot pārstrādes uzņēmumiem arī lētāk - par 100 latiem tonnā. Tad arī radās šī situācija, ka pārstrādes uzņēmumi, to skaitā arī “Dobeles dzirnavnieks”, iepirka 4,5-5 tūkstošus tonnu kopumā lētākus pārtikas kviešu graudus no Igaunijas un Lietuvas saistībā ar brīvās tirdzniecības līgumu. Kāda situācija ir kopumā? Valdmaņa kungs, klausieties, lūdzu! Kopumā uz šā gada 1. septembri graudu bilance ir šāda: atlikums - 32 tūkstoši tonnu, to skaitā, Valsts labības birojā ir 4600 tonnu; augustā iepirkti 23 tūkstoši tonnu. Ja kopumā mums ir vajadzīgi kvieši - 128 tūkstoši tonnu, Valsts labības birojā ir iepirkti 29 tūkstoši... es saucu apaļos skaitļos... augustā ir iepirkti 86 tūkstoši tonnu, mieži - 589 tūkstoši tonnu, augustā iepirkti tikai 158 tūkstoši tonnu, tad tas nozīmē, ka, nerunājot nemaz par lopbarības graudiem, jo lopbarības graudu iepirkums ir tikai 64 tūkstoši tonnu, kaut gan vajadzība ir 350 tūkstoši tonnu... Tas nozīmē tikai to, ka kopumā mums vēl joprojām trūkst 22 tūkstošu tonnu rudzu un 40 tūkstošu tonnu kviešu. Tāpēc ir aicinājums visiem zemniekiem iesniegt Lauksaimniecības departamentā visu, protams, objektīvu informāciju par to, kādi graudi jums atrodas mājās, kādi tie ir un vai vēlaties graudus pārdot pārstrādei, jo daudzi tos patērē paši. Bez tam valdībai ir aicinājums - ieviest pilnīgu obligāto statistikas sistēmu par katru pagastu, jo bez objektīvas informācijas mēs ļoti daudz ko zaudējam. Tātad šogad galvenais nav tas, ka nevar nodot graudus, bet gan tas, ka graudu pircēji, graudu pārstrādātāji, maksās par graudiem ļoti garā laikposmā. Lai novērstu minētās problēmas, nākošajam gadam mums vispirms, izejot no likuma par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi, tuvākajā laikā ir jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par valsts labības rezervi, tās iegādes, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību. Likumā ir noteikta triju mēnešu norma, un tas sastāda 45 tūkstošus tonnu, lai gan no Labības tirdzniecības aģentūrai esošas naudas ir iespējams iepirkt tikai 32 tūkstošus tonnu. Tātad nākošgad papildus jāatrod vismaz viens miljons latu, lai izpildītu likumu. Taču ideālais variants būtu tad, ja Labības tirdzniecības aģentūra varētu apgrozīt vismaz 50% no valsts pārtikas bilances, tad ar samaksu vispār nebūtu problēmas. Pie pašreizējā finansējuma... Valdmaņa kungs, klausieties, lūdzu!... Pie pašreizējā finansējuma Labības tirdzniecības aģentūra iepērk tikai 13% no kopējās valsts pārtikas labības bilances un tikai 3% no kopējā graudaugu ražošanas apjoma. Tātad tas nozīmē, ka tad, ja mēs varētu padarīt šo Labības tirdzniecības aģentūru par īstu, normālu buferi graudu iepirkumam, tad mēs sakārtotu arī šo iepirkuma jeb šo problēmu attiecībā uz maksāšanu. Taču tā var saasināties vēl vairāk, tāpēc ka tiešām daudziem pārstrādes uzņēmumiem ir smaga situācija šajos konkurences apstākļos. Pie reizes gribu aicināt cienījamos zemniekus - graudu audzētājus, un arī Valdmaņa kungu atcerēties to, ka katru gadu tik sausa vasara nebūs, un tāpēc jau laikus būtu jānoslēdz līgumi par graudu kaltēšanu un tīrīšanu, lai nākošgad nerastos pavisam citas problēmas, salīdzinot ar šogadu. Viena no mūsu aktuālākajām problēmām ir lauku uzņēmēju kreditēšana. Saimnieciskās darbības paplašināšanai laukos, lauksaimniecībai kopumā noteikti ir vajadzīgi īstermiņa vai ilgtermiņa kredīti. Daudziem uzņēmējdarbības uzsākšanai trūkst sākumkapitāla. Nav nepieciešamā ķīlas nodrošinājuma, garantiju, lai varētu aizņemties naudu. Tāpēc jāturpina hipotekāro aizdevumu sistēmas attīstība un ilgtermiņa kreditēšanas veidošana Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Šim nolūkam turpinot izmantot Pasaules bankas kredītlīniju lauksaimniecības attīstībai 22 miljonu dolāru apmērā un palielinot esošo Pasaules bankas kredītlīniju vēl par 25 miljoniem dolāru novirzīt to ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību lauku uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijas Hipotēku un zemes banka kopā ar Pasaules bankas ekspertiem jau ir izstrādājušas lauku attīstības projektu, taču tam ir vajadzīgs valdības atbalsts. To varētu sākt realizēt ar 1998. gadu. Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītu resursu palielināšanai un kredītu garantijas fonda palielināšanai ik gadus būtu jānovirza no 6 līdz 8 miljoniem latu, sākot ar nākošo gadu, no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Starp citu, Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu iesaistīšana uzņēmējdarbības kreditēšanā ir paredzēta kā viens no galvenajiem līdzekļu izmantošanas mērķiem likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem. Minētie pasākumi ļautu uzņēmējdarbības kreditēšanai palielināt finansiālo resursu plūsmu uz laukiem līdz 35 miljoniem latu gadā, bet pats galvenais - ļautu samazināt kredītu procentu likmes no 15-20 % uz 6-8% gadā. Nākošais ļoti būtiskais jautājums ir pieņemt likumu par krājaizdevu sabiedrībām, jo esošais Kredītiestāžu likums bremzē to dibināšanu, kā arī būtībā neļauj darboties tipiskai krājaizdevu sabiedrībai. Jāturpina paplašināt kredītu garantijas fonda darbību. Visas lauku saimniecības es nosacīti varētu sadalīt trīs grupās. Pirmā grupa ir lauku uzņēmēji, kuru būtība, uzņēmība un darbība atbilst ļoti ietilpīgam jēdzienam - uzņēmējs ar visām tam nepieciešamajām īpašībām un darbībām. Tie pārsvarā ir specializējušies komercijā. Un ir sparīgi lauku uzņēmēji, kuri ražo apjomīgu tirgus produkciju. Viņi veido gan darba vietas, gan pozitīvi ietekmē sociālo vidi. Viņi nes smagāko nodokļu nastu. Otra, jau daudz plašāka grupa, ir tādi cilvēki, kuru saimniecības ir dažus desmitus hektāru lielas, kuri grib būt uzņēmēji, grib attīstīt intensīvu, efektīvu, sociāli un tehnoloģiski modernu saimniekošanu. Trešā ir skaitliski liela zemnieku grupa, kas darbojas amatieru līmenī un ražo produktus galvenokārt sev un savas ģimenes iztikai. Un šīm saimniecībām, protams, obligāti jāatrod alternatīva nodarbošanās un arī papildu ienākumi ģimenes budžetam. Šajā grupā ietilpst arī īpaši atbalstāmie reģioni, tāpēc valdībai steidzīgi jāizdara viss, lai ieviestu likumu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Tātad steidzīgi ir jāizveido reģionālās attīstības padome, jāizveido reģionālais fonds un, protams, jāpieņem attiecīgie nolikumi. Un vēl es gribētu pateikt, lūk, ko. Strādādams par zemkopības ministru, es konstatēju, ka mums ir tik daudz gudro lauksaimniecībā, tik daudz mums ir padomdevēju, ka beigu beigās nākas prasīt, kurš tad atbildēs no tiem lielajiem padomdevējiem par to rezultātu. Diemžēl tad atbildīgo vairs nav. Un beigās iznāk tā, ka Zemkopības ministrija vai ministrs ir tas vienīgais, kurš neko nezina, neko nesaprot, nav spējīgs neko izdarīt. Un tāpēc es gribētu nobeigumā aicināt: cienījamie kolēģi, šis sagatavotais lēmuma projekts, kurā tiek runāts par to, ka ir veikts racionāls atbildības sadalījums starp ministrijām (starp Zemkopības ministriju, Finansu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un pārējām) lauksaimniecības un lauku vides problēmu risināšanai, ir noteikti jāpieņem, jo lauksaimniecība nav vienīgā problēma laukos. Problēmu laukos ir daudz vairāk, un tās ir daudz plašākas. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_10_a-seq53 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq53 speaker Roberts_Dilba-1949.
• 1997_09_10_a-seq53 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq53 mentions Q37.
• 1997_09_10_a-seq53 mentions Q191.
• 1997_09_10_a-seq53 mentions Q21625222.
• 1997_09_10_a-seq53 mentions Q30268570.
• 1997_09_10_a-seq53 mentions Q8436.