Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq49> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq49 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq49 number "49".
• 1997_09_10_a-seq49 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq49 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq49 spokenAs 38.
• 1997_09_10_a-seq49 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gan esmu šeit tribīnē, lai teiktu, ka es tomēr ticu, ka mūsu lauksaimniecība mainīsies, ka tā mainīsies noteikti uz labo pusi, ja vispār to tā varētu teikt, jo citas alternatīvas vienkārši mums nav. Valsts pastāv tikai tad, ja tai ir šī lauksaimniecība. Ja nav šīs lauksaimniecības, tad diez vai var teikt, ka valsts vispār pastāv. Es gribētu varbūt precizēt, ko tad mēs šodien šeit gribam, un ko mēs vispār gribam. Es domāju, ka mūsu mērķis pamatā būtu šodien runāt par to, ka mums vajadzētu strādāt pie tā, lai mēs izveidotu modernu lauksaimniecības sistēmu valstī. Ko tad šī modernā lauksaimniecības sistēma nozīmē? Pirmkārt, jau to, ka pietiekoši situētiem jābūt tiem cilvēkiem, kuri strādā lauksaimniecībā, un šie cilvēki piegādā pārējai sabiedrības daļai pārtikas produktus par normālām cenām. Un otrs moments varbūt ir tāds ārējs vairāk. Mēs esam iekļāvušies Baltijas tirgū, mēs šobrīd slēdzam starpvalstu līgumus par tirdzniecību un nākotnē ceram, ka iestāsimies Eiropas savienībā. Lai mēs šos uzdevumus veiktu, mums ir nepieciešama lauksaimniecība, kas būtu spējīga konkurēt pasaules tirgū. Bet acīmredzot šodien, lai mēs runātu par to, kas mums jādara, mums ir jāpaskatās, kādi mēs izskatāmies, kāpēc mēs tādi izskatāmies, un kas būtu jādara, lai šo stāvokli labotu. Es šeit gribu pieskarties varbūt tikai dažām nozarēm. Piena lopkopība. 1990. gadā mūsu valstī bija 560 000 slaucamu govju, šogad - 270 000. Tātad mīnus 300 000. Varētu domāt, ka tas viss ir pareizi, ja šie piena izslaukumi no govs būtu kāpināti. Bet nav tā! Arī pagājušajā gadā no govs izslaukts tikai 3300 kilogramu, praktiski tas ir izslaukums, kāds bija valstī 10 gadus atpakaļ. Kāpēc tas tā? Es domāju, ka par to būtu lieki daudz runāt, bet tomēr ir jāpasaka. Diez vai no jums kāds varētu atrast valsti, kurā piena iepirkuma cenas ir 3 reizes mazākas par benzīna cenām. Diez vai jūs atradīsit tādu valsti, kur šīs nemaksas par šo pienu velkas mēnešiem un gadiem ilgi. Un, ja mēs vēl pieliksim klāt faktu, ka pārstrādes uzņēmumi, iepirkdami šo pienu, jau tagad plāno, ka viņiem 30 vai 40% jāiepērk par zemākas šķiras pienu, lai viņi varētu uzturēt paši sevi un gūt kaut kādu peļņu, ka nepareizi vai nekvalitatīvi tiek noteikts tauku procents pienam un ka eksistē vēl visas citas likstas, varbūt arī tās, ko mēs ar jums esam kopā radījuši... Es šobrīd gribu jums to parādīt ar vienu piemēru. Pagājušā gada nogalē mēs pieņēmām grozījumus likumā “Par zemes nodokli”, pēc tam martā sekoja Ministru kabineta noteikumi, kur tika noteikts, ka, lūk, zeme zem lauksaimniecības uzņēmumiem praktiski ir turpat vai 10 reizes dārgāka nekā tā zeme, kura izmantojama lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Lūk, šāda viena ferma, kas pieder vai nu zemniekam, vai statūtsabiedrībai, kur apkārt ir četri vai pieci hektāri zemes... Varbūt lai šis piemērs būtu konkrētāks, runāsim, ka tie ir 5 hektāri. Tātad šobrīd 1 hektāra kadastrālais vērtējums ir 2000 latu Zemgalē. Lai izpirktu šo zemi zem šīs fermas, ir vajadzīgi 10 000 latu. Tajā pašā laikā, lai samaksātu zemes nodokli par katru hektāru ir jāmaksā 30 lati. Ja ir 5 hektāri, - tad tas ir 150 latu gadā. Bet pieņemsim, ka šī zeme pieder kādam no īpašniekiem. Tad šim fermas turētājam ir jāsamaksā nomas maksa 5% no kadastrālās vērtības - 500 latu gadā. Ja mēs zinām, ka izslaukums šobrīd no govs ir 4000 litru un var iegūt apmēram 50-60 latu peļņu, tad tas nozīmē, ka šim fermas īpašniekam 10 govis ir jātur, lai samaksātu tikai nomas maksu par zemi vien. Domāju, ka šī situācija nav normāla. Protams, pēc tam aprīlī Ministru kabinets, jau redzēdams šo situāciju, pieņēma nākošo lēmumu, ka, lūk, nomas maksa nedrīkst būt augstāka par 2,5%. Bet tā viņi arī netika pielietoti. Un vēl viena situācija. Vai mēs esam izmantojuši visas iespējas, kā attīstīt mūsu piena lopkopību? Mūsu republikā ir divas sausā vājpiena rūpnīcas Krāslavā un Aizputē. Tās praktiski šajos gados tika izdemolētas un nestrādā. Tajā pašā laikā vājpienu mēs vedam pārstrādei uz Igauniju. Eiropas savienība mums iedeva kvotas, lai mēs varētu tirgot savo vājpienu Eiropas savienības valstīs. Vai tad mēs esam ķērušies pie šo rūpnīcu atjaunošanas, lai tās varētu ražot vājpienu? Taču nē! Mēs pirkām sauso vājpienu Ukrainā un Krievijā, protams, zemas kvalitātes, un par 900 dolāriem tonnā to pārdevām tālāk projām. Bet šeit ir viena nianse. Ja šī vājpiena kvalitāte būtu augstākā labuma, atliek tikai tam samazināt tauku saturu zem 0,5%, tad šā vājpiena tonna maksātu 2,5 tūkstošus. Tātad iespējas un rezerves, lai attīstītu pie mums piena lopkopību, republikā ir. Šo pašu mēs varētu sacīt varbūt arī par gaļas ražošanu, kur no 126 kilogramiem mēs esam “nokrituši” šogad, kā to plāno Zemkopības ministrija, uz 26 kg uz katru republikas iedzīvotāju. Man liekas, tas ļoti spilgti parāda, ka mēs neesam sakārtojuši savu lauksaimniecību šīgada vasarā. Teikšu par graudu iepirkumu. Es saprotu, ka mums visiem - gan lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, gan arī pārstrādātājiem - trūkst naudas līdzekļu, taču tāpēc pārstrādes uzņēmumiem nav tiesību savas problēmas risināt uz lauksaimniecības produkcijas ražotāju rēķina. Un spilgts piemērs šeit ir “Dobeles dzirnavnieks”, kurš zaudējis 150 000 latu, iepērkot graudus Ukrainā... Es runāju apaļos skaitļos: faktiski 140 tūkstošus ar kapeikām, teiksim, 150 tūkstošus. Tas šobrīd lauž līgumus ar zemniekiem, pieņem graudus, bet liek maksāt 2 latus par tonnas uzglabāšanu un iepirks tos it kā februārī, martā vai vēl nezin kad. Un cik tad maksās, - to arī neviens nezina. Otrs moments ir tie paši līgumi, kuri praktiski ir vienpusēji. Graudu ražotājiem, slēdzot šos līgumus, nekādas teikšanas nav. Pārstrādes uzņēmumi tos var lauzt, un tiesā arī neko nepanāks, jo sankciju vienkārši nav. Ja tu prasīsi, lai ieraksta sankcijas, tad ar tevi neviens šādu līgumu neslēgs. Nākošais ir kvalitātes rādītājs. Ir jau labi, ka ir lipekļa kvalitāte, bet es jums, cienījamie kolēģi, gribu pateikt tikai to, ka šobrīd Latvijā kviešiem, kuri tiek audzēti, būtībā 80% apmērā ir Rietumu valstu sēkla un šķirnes. Vai tad viņi neprot audzēt kviešus un vai tad viņiem ir slikta kvalitāte? Kāpēc šīs problēmas ir pie mums, Latvijā? Un vēl. Ja kāds grib painteresēties tālāk, tad es jums ieteiktu, ja ir iespēja, aizbraukt uz Angliju. Anglijā es redzēju vienu filmu par jaunākajiem sasniegumiem pārtikas tehnoloģijā. Angļi vispār ir atteikušies no cieto kviešu iepirkšanas, viņi tikai ar saviem kviešiem ražo pārtikas produktus. Izrādās, ka to lipekli nemaz nevajag tik augstu vai tik labu, bet gan vajag ar kompjūteriem šo mīklu sagatavot, lai ražotu šos pārtikas produktus. Un vēl viens moments. Protams, mēs visi saprotam, ka šo kredītu un naudas līdzekļu trūkst gan lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, gan arī pārstrādātājiem. Bet vai mēs tos saprātīgi izmantojam? Viens piemērs. Šogad, kā mēs visi redzējām, auga ļoti laba graudu raža. Bet ko tad mēs izdarījām? Paņēmām vienu miljonu, iepirkām priekš valsts 10 tūkstošus tonnu un pie tā arī apstājāmies... Es nezinu, kam jādomā par pārējiem graudiem, taču ļoti vienkārši varēja šo lietu atrisināt. Šo miljonu, vienojoties ar pārstrādes uzņēmumiem, varēja atdot, lai segtu daļu kredītprocentu, un tādā gadījumā pārstrādes uzņēmumi varēja saņemt no 20-25 miljoniem naudas līdzekļu, lai iepirktu visu graudaugu ražu, kas šajā gadā bija izaudzēta. Tad būtu apmierināti gan pārstrādes uzņēmumi, gan arī graudu audzētāji. Šeit mēs runājam arī par likumdošanu. Es domāju, ka tad, ja mēs runājam par likumdošanu, protams, ir jāatzīst, ka daudz kas mums nav pieņemts, bet tas, ko esam pieņēmuši... Mani vienkārši uztrauc tas, ka mēs paši arī to nepildām... Padomāsim! Pagājušajā gadā mēs pieņēmām likumu par 3%, kas no budžeta jānovirza subsīdijām. Mēs pieņēmām, bet paši arī neizpildījām. Ko mēs gribam prasīt šobrīd no citiem? Kāda nozīme ir runāt, ka mums ir jāpieņem tādi vai tādi likumi? Šogad mēs šajā lēmuma projektā atkal rakstām paši priekš sevis, ka 1998. /1999. gadā mums ir jāieplāno 3%, taču mēs esam aizmirsuši to likumu, kuru mēs esam jau pieņēmuši. Un vēl viens moments, ko es gribētu sacīt varbūt Zemkopības ministrijas personā Rāviņa kungam un viņa speciālistiem. Mēs esam ielikuši lēmuma projektā tēzi par to, ka šī koncepcija mums ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā līdz 31. martam. Es gribētu lūgt, ja Zemkopības ministriju tiešām interesē lauksaimniecība, šo uzdevumu veikt līdz 30. vai 31. decembrim, vēlākais - līdz 1. februārim, jo lauksaimnieki to gaida. Sāksies jauns lauksaimniecības gads, un es domāju, ka viņiem būtu jābūt skaidrībā par to, ko darīt, kā rīkoties. Ja mēs šeit runājam par zemes lietām, tad es gribu pateikt, ka mums ir 2,5 miljoni lauksaimniecības zemju, no tiem 1,7 miljoni aramzemes, un būtībā šobrīd ir aptuveni 300 tūkstoši hektāru, kas vispār no šīs zemes nav pieprasīti. Ja šīs koncepcijas nebūtu... Šobrīd jau masveidā, ļoti daudzi no tiem, kuriem bija jāsaņem šī zeme atpakaļ īpašumā, vai tie, kuri vēl varbūt saņems īpašumā, vispār atsakās un nerādās pagastos, lai šo zemi saņemtu, jo viņi vienkārši nezina, ko ar šo zemi darīt. Tātad acīmredzot mums ir ļoti daudz problēmu, kas saistītas ar lauksaimniecību, un es ceru, ka, sagatavojot šo koncepciju, mēs ļoti daudzas šīs problēmas arī atrisināsim. Es aicinu jūs visus rīkoties tā, lai šis darbs šeit neapstātos...".
• 1997_09_10_a-seq49 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq49 speaker Janis_Razna-1947.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q822919.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q191.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q193089.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q39731.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q159.
• 1997_09_10_a-seq49 mentions Q212.