Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq45> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq45 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq45 number "45".
• 1997_09_10_a-seq45 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq45 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq45 spokenAs 29.
• 1997_09_10_a-seq45 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būdams opozīcijas pārstāvis, es nekritizēšu nedz aizgājušo valdību, nedz arī pašreizējo valdību, valdības attieksmi lauksaimniecības jomā. Gluži otrādi! Pamēģināšu atrast kādu “lauciņu”, kuru kopjot varētu kaut kā palīdzēt situācijai lauksaimniecībā. Un to es darīšu gan dēļ savas pārliecības, gan arīdzan Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Strīķa un Latvijas Universitātes vadības mudināts. Un, lūk, šo “lauciņu” sauc par lauksaimniecības zinātni. Lauksaimniecības zinātne pie mums atšķiras ar vairākām ļoti zīmīgām īpatnībām, ja mēs to salīdzinām ar citām zinātnes nozarēm. Pirmkārt, tas ir izziņas objekts. Atomus var skaldīt un molekulas dzenāt vienlīdz sekmīgi gan Rīgā, gan Tokijā, gan Ņujorkā, gan arī citur. Pietiek, ja ir attiecīgie speciālisti, aprīkojums un finansējums. Bet Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības problēmas var pētīt tikai un vienīgi Latvijas klimatiskajos, specifiskajos apstākļos. Tikai un vienīgi šeit. Tātad, lūk, pēc šī pētīšanas objekta Latvijas lauksaimniecības zinātne krasi atšķiras no visām pārējām. Tālāk. Otrā īpatnība ir tā, ka mums nebija nepieciešama pārstrukturēšanās. Padomijas laikā ļoti daudzas zinātnes nozares, institūti, tēmas - un tā tālāk - bija Maskavas pasūtījums ar militāru ievirzi. Skaidrs, ka tagad šāda pasūtījuma vairs nav. Mēs vairs neesam šajā impērijā, un šī impērija savukārt vairs neuzticas mums, tādēļ šis pasūtījums ir zudis. Un tagad šo nozaru zinātniekiem galvenā problēma bija pārstrukturēšanās - atrast savu spēka pielietošanas punktu. Lauksaimniekiem šādas vajadzības nebija, tāpēc, lūk, mums ir saglabājušies gan izziņas objekti, gan pētījumu aktualitāte. Gan teorētiskā, gan praktiskā. Mums ir saglabājušies zinātnieki un pētnieciskās tradīcijas, viss, kas bija specifisks Latvijas lauksaimniecības zinātnei. Tas ir ļoti daudzu gadu mantojums, iepriekšējo zinātnieku paaudžu mantojums, kas iegūts ļoti nopietnā un grūtā darbā. Un tagad ir tas brīdis, kad jādomā par to, vai mēs to viegli palaidīsim prom vai arī tomēr centīsimies to saturēt. Es domāju, ka visādā ziņā pienāks laiks - pēc pieciem vai desmit gadiem - , kad vajadzība pēc zinātniskajiem pētījumiem, pēc zinātniskajām atziņām būs ļoti liela. Un, ja mēs to visu tagad palaidīsim prom, tas maksās mums ārkārtīgi dārgi un sekas būs ļoti nepatīkamas mums. Tālāk. Trešā īpatnība, kas traucē lauksaimniecības un vispār zinātnes attīstību Latvijā, ir tautsaimniecības nacionālās programmas trūkums. Ja mēs nezinām, kādā reģionā un kādu tautsaimniecības nozari attīstīt, proti, ja to nenosaka valsts vadošās institūcijas, kā tad lai zinātnieki izšķiras, ko tad īsti pētīt, kuru no zinātnes apakšvirzieniem attīstīt vairāk un kuru attīstīt mazāk? Šādas tautsaimniecības nacionālās programmas vajadzība ir primārs jautājums ne tikai šodien apskatāmās tēmas kontekstā, bet caur un cauri. Man bija ļoti patīkami dzirdēt ministra Gorbunova kunga teikto par darbu, kas notiek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Cik man ir bijusi darīšana ar šīs ministrijas cilvēkiem, es varu apliecināt, ka, lūk, šajā ministrijā tiešām profesionāli tiek domāts un strādāts valsts reģionālās attīstības jomā. Cik tas tālu ir... nu žēl, ka vēl šāda dokumenta nav uz galda, bet ministra kunga sacītais bija ļoti, ļoti iepriecinošs moments šodienas skatījumā. Tālāk. Ceturtā īpatnība ir ārkārtīgi niecīgais lauksaimniecības zinātnes finansējums. Ārkārtīgi niecīgais. Uz liesā Latvijas zinātnes finansējuma fona lauksaimniecības zinātne izskatās sevišķi kārna. No iekšzemes nacionālā kopprodukta zinātnei Latvijā atvēl 0,25%. Es nezinu otru tādu valsti - nedz Eiropā... nu, varbūt pasaulē, kaut kur Āfrikā vai kur citur, ir valstis, kur vēl mazāks procents no nacionālā kopprodukta tiek atvēlēts zinātniskajai darbībai. Šķēles valdības deklarācijā, pēc Tabūna kunga, mūsu Latvijas Zinātnes padomes vadītāja, datiem, lūk, bija iestrādāta tēze, ka šim procentam vajadzētu būt 0,5%. Tagad, pēc Tabūna kunga sacītā, Krasta valdības deklarācijā šis jautājums ir visai miglaini un daiļrunīgi aprakstīts, nepasakot nevienu konkrētu skaitli. Es saprotu, ka valstī ir lielas grūtības ar naudu, ka mēs neprotam naudu paņemt un ka tā mums aiziet garām. Un tomēr tas viss ir jāsakārto un zinātniskajai domai ir jāatvēl līdzekļi. Vienkārši kaut vai tādēļ, lai mēs neizskatītos kā nelgas pasaules priekšā. Tāpēc es domāju, ka mūsu šodienas lēmumā vajadzētu iestrādāt dažus punktus... Vispār vajadzētu to nodot komisijām, lai būtu iespējams cilvēkiem savus priekšlikumus izvirzīt. Un šajā lēmumā divi potenciālie punkti varētu būt tādi, kas vienlaicīgi veicinātu gan lauksaimniecības zinātni, gan zinātni kopumā, gan lauksaimniecības un tautsaimniecības attīstību kā tādu. Pirmkārt, intensificēt jaunu augstvērtīgu augu un dzīvnieku šķirņu un tehnoloģiju izstrādi un aprobāciju. Un, otrkārt, 1998. gada budžetā paredzēt zinātnes finansējumu 0,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Paredzēt šos 0,5% kopumā zinātnei Latvijā. Un tad jau Latvijas Zinātnes padome pratīs, ņemot vērā lauksaimniecības pašreizējo situāciju, palielināt arī šo īpatsvaru šo 0,5% sadalījuma struktūrā par labu lauksaimniecības vajadzībām. Lūk, tādas man ir pārdomas attiecībā uz šodienas tēmu. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_10_a-seq45 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq45 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q649.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q2660080.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q193089.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q30268570.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q498407.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q60.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q7473516.
• 1997_09_10_a-seq45 mentions Q6436359.