Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq39> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq39 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq39 number "39".
• 1997_09_10_a-seq39 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq39 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq39 spokenAs 84.
• 1997_09_10_a-seq39 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par to, ka mūsu valstī lauksaimniecība ir sagrauta, es domāju, neviens nešaubās, bet mēs šeit vēl mēģinām kaut ko runāt par reanimēšanu un tā tālāk, it kā tā vēl nebūtu sagrauta. Taču tā principā jau ir sagrauta. Jau ir sagrauta! Ja tā būtu ārzemēs, tur uzskatītu, ka te nu vairs nav ko darīt. Kas to izdarīja? Kas ir tie vaininieki? Viņi nav tālu jāmeklē, viņi tepat sēž mūsu zālē. Tas ir “Latvijas ceļš”, kurš šodien jau ir mazākumā, gandrīz neērti ir šeit sēdēt, tā ir arī Tautas fronte, kas to iesāka, nu un tagadējā “lielā trijotne”, kas visi kopā joprojām turpina graut lauksaimniecību, un arī viņu “satelīti”, tie, kas grozās viņiem apkārt. Tā mēs darām un darām, un galu galā esam panākuši savu ar liberālo politiku, ar importa politiku, ar cilvēku aplaupīšanu caur bankām, ar “zārka naudas” atņemšanu tiem pašiem cilvēkiem, ar naudas reformu un tā tālāk un tā tālāk. Un nu mēs te esam! Mēs te esam. Es domāju, ka zemniecības jautājumā, lauksaimniecības jautājumā ir ļoti daudz aspektu. Ļoti daudz! Daļēji mēs šeit tos varēsim iztirzāt, daļēji to vienkārši laika pēc nespēsim, bet visā visumā jājautā: ko mēs šeit runājam un kāpēc mēs šodien esam šeit sanākuši? Tāpēc, lai veltītu lauksaimniecībai, zemkopībai šo sēdi. Ir izstrādāts, sagatavots arī lēmums un tā tālāk. Es domāju, ka šeit ir tikai tāds jautājums, viena galvenā lieta šajā problēmā - nevajag mums ne plānošanu, ne valsts pabalstus, nevajag zemnieku bikstīt, nevajag zemnieku varbūt mācīt, bet dodiet zemniekam un samaksājiet tikai to, ko viņš ir nopelnījis. Vārdu sakot, samaksājiet zemniekam par produkciju naudu, tādu, kāda viņam pienākas, jo par katru vienādi strādātu darbu ir jāsaņem vienāda samaksa. Taču šodien zemnieks par savu darbu nesaņem nekā. Viņš ieraujas pats sevī, un tikai retais Zemgales zemnieks vai vēl viens otrs retais no dažiem simtiem, no tūkstoša viens kaut ko pelna. Kā tādā gadījumā mēs varam runāt par kaut ko? Vienkārši ir jāļauj, bet kā to panākt? Mums ir brīvā tirgus ekonomika. Mēs sakām, ka mums ir liberāla politika, ka mēs nedrīkstam nevienu ierobežot. Sak, cīnieties, konkurējiet un tā tālāk! Tā kā daži no mūsējiem un arī bijušais premjerministrs teica: “Nu ko jūs te ņaudat, konkurējiet ar tiem ārzemniekiem! Konkurējiet, kas jums liedz? Strādājiet! Dienu un nakti strādājiet un konkurējiet, tad dzīvosit. ” Bet kāpēc tad visa Eiropa maksā tās subsīdijas, kāpēc tās subsīdijas maksā visi un kāpēc Eiropā pēc kara, kad bija sagrauta arī tās tautsaimniecība un lauksaimniecība, bija tā valsts regulēšana? Visstingrākajā veidā valsts regulēšana gan attiecībā uz subsīdijām, gan cenām, gan tirgu un tā tālāk, un arī šodien pastāv regulēšana šajās valstīs, tur subsīdijas kā tādas pastāv. Un pastāv pat Anglijā 500 latu par izaudzēto rudzu hektāru. Bet pie mums? Mēs tikai runājam, ka subsīdijas nav vajadzīgas. Nu ko tad mēs gribam? Tad kāpēc mums par to jārunā? Tad nav mums te ko runāt, ja mēs nevaram nodrošināt normālus apstākļus. Šogad pat mēs pieņēmām Lauksaimniecības likumu, kurā ir rakstīts ar melnu uz balta, ka 3% no pamatbudžeta tiks atvēlēti subsīdijām zemniekiem. Izrēķināja gudri vīri Lauksaimniecības ministrijā, ka tie ir 17 miljoni latu - salīdzinot ar pagājušo gadu, apmēram divas reizes vairāk. Divas reizes vairāk, bet tanī pašā laikā tā pati Lauksaimniecības ministrija savā pārskatā atzīst, ka šogad dažādu resursu - degvielas, minerālmēslu un tā tālāk - cenu paaugstināšanās dēļ zemnieks zaudēs 20 miljonus, tas tā optimāli, bet neatkarīgie speciālisti ir aprēķinājuši, ka no 24 līdz 26 miljoniem būs tas zaudējums. Nu tad parēķiniet: ja man iedod subsīdijas 17 miljonus un paņem no kabatas laukā 24 miljonus, tad ko tas ir vērts? Var zemnieks dzīvot vai nevar - tas tad ir skaidri redzams un izrēķināms. Tad kāpēc mēs te kaut ko vēl, atvainojiet, muldam un tērējam laiku, ja mēs nevaram nodrošināt minimālo izdzīvošanu zemniekam? Tad nav ko par viņu runāt, lai tad viņš mirst nost, kā viens otrs to sludina. Un bez tam vēl ministrijas atskaitē, ko tā mums ir iesniegusi šim lēmumam, šim ārkārtas plēnumam, ir rakstīts ar melnu uz balta, ka šogad subsīdijas mēs sadalīsim par šķirnes lopiem, par sējumiem un tā tālāk... Bet pasakiet man tā: ja Latgalē un Vidzemē vairākos rajonos zemes vērtība ir 28-30 balles un ja to neņem vērā, bet maksā par šķirnes lopiem un tā tālāk... Vai var šķirnes lopus un šķirnes sēklu audzēt zemē ar 28 ballēm? Zemgalē turpretī ir 60 un 65 balles. Tad ir jābūt kaut kādai paritātei, tās subsīdijas taču ir jāsadala galu galā atbilstoši zemes vērtībai, kas ir pats galvenais priekšnoteikums, lai varētu attīstīt ražošanu... Tas nosaka, kāda būs ražošana, un, ja šo zemes baļļu nav, tad tur var strādāt tas čangalis no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam, bet viņš tik un tā nevar panākt ražību - 30 centnerus no hektāra. Nevar! Taču mēs to neskaitām, tātad lai tie vidzemnieki un čangaļi iznīkst. Neviens par to nav padomājis un neviens arī nedomā. Tā taču galu galā nevar! Paņemsim, kaut vai ja mēs uzskatām, ka pareizi vadām, akcīzes nodokļa atmaksu. Tad, kad mēs pieņēmām Akcīzes nodokļa kompensācijas likumu, bija tāda gaisotne, ka zemnieks apsēj, apstrādā savu zemi, aiziet uz pagastu un viņam pagasts izdod zīmi, ka viņš ir apstrādājis tik un tik hektāru. Un tad viņam samaksās to, kas pienākas, - aptuveni 9 latus par apstrādāto hektāru. Bet tad, kad Ministru kabinets pieņēma noteikumus, uzreiz izrādījās, ka zemniekam ar to vien nepietiek, ka viņam vēl vajag paņemt čeku, ka viņš ir pircis dīzeļdegvielu. Bet kurš zemnieks šodien, kam nav traktora vai citas tehnikas... Viņš taču nepērk to dīzeļdegvielu, ja viņam nav to kur glabāt un ja viņš nedrīkst glabāt. To dīzeļdegvielu pērk un lieto tas, kuram ir tie traktori. Ja zemnieks iet pie kaimiņa un lūdz, lai viņam apstrādā zemi, tad viņam arī to apstrādā, viņš samaksā kaimiņam vai gadījuma caurbraucējam. Sveiks! - un aizbrauc. Un galu galā, ja viņš ar rokām var apstrādāt, tad kāpēc viņam nesamaksāt? Kas tagad notiek? Vismaz Latgalē 70% zemnieku nesaņem šīs subsīdijas. Kur tad tās paliek valstī - valsts labā vai? Nekā! Šodien ir radušies uzņēmīgi biznesmeņi, kas braukā pa mājām un vadā čekus, sacīdami zemniekam: tev 9 lati pienākas par hektāru, bet man - trīs lati; ja tev seši, tad maksā man 3 lati. Lūdzu, tev čeks un varēsi saņemt! Un zemnieks pakasa galvu: ja viņam ir 20 hektāru, tad 180 latu viņš varētu saņemt. Viņš parēķina: aha, 60 latu vai cik nu tur lai paliek tam, es viņam maksāju, jo pats saņemšu 120 latu. Lūk, ko mēs esam radījuši, un neviens par to... Ko līdz mūsu pieeja, mūsu likumdošana un mūsu noteikumu pieņemšana, ja šodien tas tirgus iet plašumā? Un čeku jau pietiek - lūdzu! Un tie ir biznesmeņu kabatās. Kur viņi ņem - es nezinu, bet viņu kabatās ieslidinās baigie tūkstoši, varbūt pat miljoni. Otrs piemērs. Mums ar likumu ir pieņemts, ka zemniekiem, tas ir, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiešām zeme ir jāuzmēra par valsts līdzekļiem. Vai šodien mēs pildām šo likumu? Cik tad ir iemērīts par valsts līdzekļiem? Taču, ja tu, zemnieciņ, gribi, lai tev ir, tad aizej un samaksā, tad tev varbūt uzmērīs. Ir likums, bet mēs to nepildām. Un, ja mēs to nepildām, bet visi to zinām, kā tad būs tālāk? Tātad laikam galu galā nepildīsies arī Lauksaimniecības likums. Lūk, divi piemēri, kuri raksturo mūsu attieksmi pret zemniecību, pret zemniekiem un tā tālāk. Tagad mēs sākam atzīt, jau pat oficiāli sākam runāt, ka vajadzētu Austrumu tirgu atvērt, vajadzētu tirgoties ar Austrumiem, jo Rietumi neņem pretī mūsu produkciju, citur nav kur likt un tā tālāk. Bet ko mēs darījām visus šos sešus, pat septiņus gadus? Mēs “aizklapējām” to Austrumu tirgu ciet politisko ambīciju dēļ, sak, nebarosim krievus. Taču šodien mums garām ved eiropieši, ved to pašu produkciju, bet tirgus jau ir aizņemts. Un mēs tagad gudrojam, kur mēs to tirgu tagad... ir jāmeklē tirgus. Lūk, tā mēs strādājam un esam nostrādājuši septiņus gadus, visu laiku sludinādami, ka tas ir pārejas periods, ka tas ir pieļaujams. Septiņi gadi ir pagājuši un vēl septiņi paies, varbūt pat septiņdesmit gadu, bet zemnieks lai mirst. Lūk, tā mēs strādājam! Mēs esam valsts un valdība, un mums ir jārūpējas par zemnieku, bet kā mēs esam strādājuši? Tagad arī laukos ir visādi nodokļi statūtsabiedrībām, ir likvidētas jau 200 statūtsabiedrības vai pat vairāk uz šodienu; dažas vēl likvidējas, citas jau likvidētas. Tanīs pašās statūtsabiedrībās, kad tās likvidējās, mantu neviens nepērk, līdzekļu nav, parādi milzīgi... Un galu galā tie parādi ir jānoraksta, un tos arī noraksta. Likvidējas... nav, nav - viss pa tīro! Tām statūtsabiedrībām, kuras šodien strādā, tām ir tie paši parādi, tas pats parādu slogs uz tām guļ, bet tām neviens nenoraksta, jo jūs, lūk, vēl strādājat, tad nu maksājiet! Kā tad galu galā iznāk? Tad jau labāk ātrāk likvidēties, tad pat tas, kas ir... tad tā nav, un arī parādi nebūs jāmaksā. Tas nozīmē, ka mēs paši stimulējam likvidāciju tur, kur to nevajadzētu darīt. Un tagad, ja tas viss tā notiek, tad jūs taču saprotat... mēs visi saprotam, kāds būs zemnieka sociālais nodrošinājums, kādu viņš saņems pensiju. Zemnieks šodien, kurš nekā nevar iemaksāt, nekā nesaņem, un viņš tajā pensiju fondā principā nevar iemaksāt nevienu kapeiku. Tomēr viņš paliek vecs, un tūkstoši jau šogad iet pensijā, arī nākošajā gadā, bet ko viņš saņems? Ko viņš saņems? Bet mēs par to nemaz neuztraucamies. Tā taču ir galu galā... Cilvēks visu dzīvi ir nostrādājis, bet šodien viņš aiziet pensijā un nekā nesaņem tikai tāpēc, ka viņam nav to ienākumu, un viņam tādi arī nevar būt, pastāvot šādai mūsu politikai, un nebūs. Vai arī ņemsim vēl otru piemēru. Ir saņemti daudzi priekšlikumi no pašvaldībām, no statūtsabiedrībām, šie cilvēki dzīvo laukos, apkārt ir meži, un viņi lūdz: atļaujiet iznomāt mežu, paņemt nomā mežu...".
• 1997_09_10_a-seq39 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq39 speaker Leonards_Stass-1929.
• 1997_09_10_a-seq39 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq39 mentions Q193089.
• 1997_09_10_a-seq39 mentions Q12360039.
• 1997_09_10_a-seq39 mentions Q957035.