Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq37> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq37 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq37 number "37".
• 1997_09_10_a-seq37 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq37 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq37 spokenAs 46.
• 1997_09_10_a-seq37 spokenText "Cienījamās dāmas, godātie kungi! Šīsdienas jautājumā bija runa arī par reģionālo attīstību mūsu Latvijā. Protams, varbūt ne tik nozīmīgi, kā man to gribētos dzirdēt par austrumu jeb Latgales rajonu turpmāko attīstību. Protams, ir zināmas atšķirības starp Latvijas centrālajiem un austrumu rajoniem, eksistē augsnes auglības atšķirības starp Zemgali un Latgali, mums vēl pastāv Ventspils un Liepājas ostas ar to finansēm, Kurzemes jūrmala ar zvejniecību, bet Latgalei paliek tās akmeņainie tīrumi, kalni, purvi, zemes ceļi, tūkstošiem hektāru alkšņu un atkal sen daudzinātais “dzelzs priekškars”, tikai šoreiz ar Austrumiem. Šie Austrumi savā laikā uz izdevīgiem noteikumiem ņēma pretī latgaliešu ražoto gaļu, pienu, rūpniecības produkciju, kuru ražošanā bija specializējušies lielākie Daugavpils un Rēzeknes uzņēmumi un visi pierobežas rajoni. Šodien Latgali skar sāpīgs jautājums, ja runājam par saimniecību analīzi un tās rezultātiem, jo Latgalē ir vissīkākās zemnieku saimniecības, rēķinot pēc zemes platības. Tur ir 98% saimniecību, kur zemes platība ir zem 10 hektāriem. Šodien, protams, šis jautājums ir... Es nevaru piekrist, ka tas būtu saistīts ar latgaliešu slinkumu vai bailēm no zemes apstrādāšanas. Tas ir gluži vēsturisks mantojums, jo arī pirmajos brīvās Latvijas gados bija sīkas saimniecības, un reformas sākumā, protams, šie tagadējie zemnieki varēja saņemt tikai no tēva mantotās zemes platības. Patlaban, protams, ir daudz brīvas zemes, un šīs zemes platības varbūt ir iespējams arī paplašināt, bet te jau uzreiz saskaramies ar jautājumu par starta kapitālu, ar ko sākt šos “entos” desmitus hektāru šiem tagadējiem jaunajiem zemniekiem apsaimniekot. Protams, pamatā šie kritēriji nosaka Latgales, jāsaka, kritisko stāvokli bezdarbnieku daudzuma un ienākumu līmeņa ziņā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, uz reflektantu skaitu augstskolās no Latgales un tā tālāk. Runājot par šīsdienas ražošanu, jāsaka, ka arī Latgales zemnieki prot zemi kopt. Arī manā pagastā, Dagdā un Krāslavas rajonā ir daudzi zemnieki, kuri šogad iekūla pāri par 35 centneriem graudu no hektāra. Es domāju, ka šis rādītājs jau tuvojas tam, lai graudkopība pamatoti būtu rentabla. Taču, ja runājam par graudu realizācijas problēmām konkrēti Latgalē, tad jāsaka, ka ir ļoti lielas atšķirības. Mums ir divi galvenie dzirnavnieki - “Rēzeknes dzirnavnieks” un “Daugavpils dzirnavnieks”. Mans kaimiņš, kura zemes platība jau ir pāri simts hektāriem un kurš audzē graudus, aizbrauca februārī uz “Rēzeknes dzirnavnieku” un gribēja noslēgt līgumu par graudu realizāciju. Viņam februārī Rēzeknē atbildēja, ka vēl neslēdzot līgumus, lai braucot pavasarī. Viņš ieradās aprīlī, taču tad viņam paziņoja, ka neslēgšot līgumu ar šo kungu. Bet tas norāda, ka te kaut kas noteikti nav kārtībā. Te noteikti ir kaut kāda “melnā” politika šajā “ Rēzeknes dzirnavniekā”. Bet jāsaka, gods un slava, - es varu teikt atklāti, - ir “Daugavpils dzirnavniekam”, kurš tiešām no visiem man zināmajiem zemniekiem, kuri bija kritiskā stāvoklī sākumā ar realizāciju, iepirka graudus: rudzus, kviešus, miežus un tā tālāk un solās jau tuvākajā laikā norēķināties. Jautājumā par Latgales lopkopību, protams, daudzi šodien šeit jau runāja, arī Leiškalna kungs pieskārās jautājumam, ka Latgalē varbūt vajadzētu audzēt gaļas lopus. Jā, vai nu viņus tur brīvi ganīt, vai kādā citā veidā rast no tā labumu. Jāsaka, ka tiešām, ja mēs paskatāmies šo gaļas ražošanas problēmu, tad redzam, ka Latvija 1996. gadā, ņemot vērā vēlamo nodrošinājumu ar gaļu kopumā, saražoja tikai 33% jeb 76 000 tonnas gaļas. Jādomā, ka šī problēma būs arī turpmāk. Piemēram, pēdējos gados trīs reizes ir palielinājies liellopu gaļas imports Latvijā. Tātad arī Latgalē šajā ziņā varētu būt laba perspektīva. Taču te atkal ir finansu jautājums, jo zinām, ka liellopu gaļa pamatā būtu jāražo tikai no izkoptām, augstvērtīgām nobarošanas piemērotām šķirnēm, kuru vaislas materiāls šodien diemžēl ir jāiepērk Rietumos. Patlaban, piemēram, 14 mēnešus veca gaļas šķirnes telīte maksā 600 latu. Tā ir liela nauda! Tāpēc laikam ir tikai 20 šādu lopu šodien Latgales reģionā, kā pamatganāmpulks. Visā Latvijā kopumā šodien ir tikai aptuveni 200 šādu gaļas šķirnes pamatganāmpulka lopu. Tātad šis jautājums būs ļoti lēni risināms un ar lielu finansiālo ieguldījumu. Te jāsakārto, protams, kredītu jautājumi, un domāju, ka mums noteikti tuvākajos mēnešos būs jāsaskaras ar Ciltsdarba likumu, pie kura šodien strādā Zemkopības ministrija. Daudz, protams, ir dzirdēta tēma jeb nostādnes - par to šodien arī Gorbunova kungs runāja -, ka neko tāpat vien nedāvinās, taču vajag izstrādāt labus un interesantus, pamatotus projektus un tikai ar viņu realizāciju varētu, teiksim, daļēji dotēt. Es gribu jums pastāstīt vienu piemēru. Tas ir Krāslavas rajona Andrupenes pagasts, kuram ir izstrādāts viens pamatots un interesants projekts - brīvās zemes apmežošana, iesaistot šajā pasākumā šā pagasta 300 bezdarbniekus. Šis projekts ir ilglaicīgs, tas ir izstrādāts līdz 2015. gadam un ir atzīts gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Labklājības ministrijā, gan Ekonomikas ministrijā. Un es zinu, ka Gorbunova kungs viņu ir pat, kā saka, slavējis un minējis par paraugu citām pašvaldībām, ka, lūk, Andrupenei ir labs projekts. Šis projekts tika iesniegts gada sākumā, bet vēl šodien šā projekta realizācijai pagasts nav saņēmis nevienu santīmu. Šā pagasta vadītājs astoņas dienas ir bijis Rīgā, lai stimulētu un paātrinātu līdzekļu saņemšanu, lai vismaz nākošajā pavasarī varētu sākt to realizēt. Es teikšu, ka viss norit bez panākumiem. Vakar pagasta vadītājs bija Rīgā, un Rīgas kungi viņu novadīja līdz Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamentam, kurā viens no vadītājiem ir Jānis Karlsbergs un šis Jānis Karlsbergs pat atļāvās nesatikties ar pagasta vadītāju personīgi, bet caur iekšējo telefonu risināja mazu pārrunu, kurā teica: “Kāpēc gan mums tikties, parunāsimies tāpat pa telefonu, naudiņas pagaidām man nav šim projektam, jo ir pirmkārtīgākas lietas, salīdzinot ar jūsu projektu. ” Manuprāt, tas stipri aizskāra pagasta vadītāju, domāju, ar�� pārējos, jo šis kungs dikti kundziski izrīkojās ar šo cilvēku, kas bija braucis 300 kilometru, lai kārtotu šo jautājumu. Lūk, kāda ir attieksme dažās ministrijās pret šiem projektiem! Bet, nerunājot tik smagi, es citēšu Krasta kungu, kura citāts ir ņemts no tiem laikiem, kad viņš vēl bija ekonomikas ministrs. Viņš raksta šādi: “Balstoties uz sociāli ekonomisko rādītāju analīzi kopumā, provizoriski tiek noteikti potenciālie īpaši atbalstāmie reģioni. Tie varētu būt: 1) lauku teritorijā - Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas, Ludzas un Balvu rajoni, kā arī atsevišķi pagasti pārējā Latvijas teritorijā. ” Kā mēdz teikt, citāta beigas. Tātad tomēr ir kādas cerības, jo ekonomikas ministrs šādu domu izteica. Šodien viņš ir Ministru prezidents. Tā doma gandrīz vai būtu jāierāmē, jānoliek tajā zālē, tajā telpā, kur tiek cilāts Latgales jautājums. Pāris vārdu par subsīdijām. Bez tām mēs neiztiksim. Lai tie kungi loka, kā grib, šo jautājumu, es esmu pārliecināts, ka subsīdijas vai Privatizācijas fonda līdzekļi pirmām kārtām būtu jānovirza mazajām krājaizdevumu sabiedrībām kā starta kapitāls. Tas būtu pamatu pamats, lai visi sīkzemnieki kaut cik atspertos. Otrkārt, es domāju, ka subsīdijas ir jārealizē ar domu vai mērķi, ka tām nākamgad vismaz ir jāaptur lauksaimniecības lejupslīde. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_10_a-seq37 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq37 speaker Adolfs_Locmelis-1937.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q2660080.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q21625222.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q52371.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q80021.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q1773319.
• 1997_09_10_a-seq37 mentions Q1669018.