Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq29> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq29 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq29 number "29".
• 1997_09_10_a-seq29 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq29 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq29 spokenAs 46.
• 1997_09_10_a-seq29 spokenText "Es domāju, ka situācija mums, kolēģi, jau bija pietiekoši skaidra pirms šīs sēdes sākuma. Un es domāju, ka daudz skaidrāka tā mums kļuva pēc mūsu cienījamo ministru kungu pamatīgā apgaismojuma. Un diez vai tā šodien paliks skaidrāka, raugoties pēc sēžu debašu garuma vai skaļuma, vai patriotiskuma, vai dzīvnieciskajiem kliedzieniem no mūsu cienījamo kolēģu mutēm. Tātad laikam jau mūsu rīcību lauku ļaudis vērtēs pēc tā, kādi sekos darbi - mūsu, deputātu, darbi, Saeimas darbi pēc šīs sēdes. Un es nebūt negribu atkārtoties, kavēties pie tā, ko daudzi kolēģi jau teica, bet gribu pasvītrot tikai vienu: tam, ko mēs šodien šeit runājam, tam, kas ir noteikts ar Lauksaimniecības likumu un ar daudziem citiem likumdošanas aktiem, - tam ir jāatspoguļojas nākamā gada valsts budžetā, un par to jānotiek mūsu, deputātu, balsojumam. Ja tas tā nenotiks, tad nav vērts, ka mēs šeit runājam, nav vērts, ka mēs šeit vispār sēžam. Šodien bija teorētisks solījums par šo gadu subsīdijas izmaksāt iespēju robežās pilnā apmērā, taču šodien mēs apzināmies, ka gandrīz 7 miljoni no Lauksaimniecības likumā paredzētās summas lauksaimnieki šogad nesaņems. Tāpēc vēl jo kategoriskāka ir prasība, lai nākamgad un arī pēc tam sekojošos gados lauksaimnieki šīs subsīdijas saņemtu pilnā apmērā. Situācijas dramatiskumu jeb kritiskumu laikam var raksturot šobrīd pavisam īsi - ka sakarā ar sliktiem laika apstākļiem, ar ilgstošo sausumu, ir iekavēta, kritiski iekavēta ziemāju sēja. Ka šobrīd ir iestājušies optimāli apstākļi ziemāju sējai, bet optimālie termiņi iet uz beigām. Ka zemniekiem nav naudas. Ka šobrīd reālā situācija ir tāda, ka zemnieki draud apsēt tikai pusi no šīgada pļaujamās platības. Ka ir jādara viss, lai apartu visu paredzēto zemi šoruden, tā ir nākamā gada raža, tā ir nākamā gada maize. Un laikam jau nabaga ir tā valsts, kurai nav savu graudu, kurai nav savas maizes. Un, ja valstij nav savas maizes, tad nav arī savas politikas. Tālāk. Es gribu sīkāk pakavēties pie tā, ko jau profesors Grinovskis aizskāra, - tā ir Latvijas mežu apsaimniekošanas politika. Mūžīgi mūžos Latvijā ir bijis tā, ka zemnieks vasarā strādā tīrumā, bet ziemā brauc un strādā mežā. Gandrīz katram latviešu zemniekam ir lielāka vai mazāka meža platība, un šobrīd mežs zemniekam ir vienīgais “glābšanas riņķis”. Tajā strādājot un papildus piepelnoties, var līdzsvarot lauksaimniecisko racošanu, kā tas ir daudzās jau pieminētajās zemnieku saimniecībās. Diemžēl situācija Latvijas mežos ir galēji kritiska. Ja mēs kaut kā teorētiski skaitām, ka tiek nepiedodami izcirsti un izlaupīti Latvijas meži, tad jāteic, ka diemžēl tas tā nav. No visa dabīgā pieauguma, no tā, cik koksne pieaug Latvijas mežos, - no 16 miljoniem kubikmetru gadā - mēs šobrīd izcērtam nedaudz vairāk par 7 miljoniem, bet izcirst atļauts 8,5 un vairāk miljonus kubikmetru. Pie tam gan ir jāpiebilst, ka izcērt no izcirst atļautā labāko daļu, kuru ir vieglāk izcirst un apaļkoku veidā eksportēt uz ārzemēm. Tas diemžēl nebūtu valstī pieļaujami - tādos apmēros eksportēt mežu uz ārzemēm. Tas Latvijas valstij nebūt nav izdevīgi, bet daudziem tas tomēr ir izdevīgi. Mums nesaprotamu apstākļu dēļ (varbūt tā ir informācijas nepietiekamība) “buksē” jeb klusē tā saucamais celulozes rūpnīcas celtniecības projekts. Šodien varbūt ne tikai man, bet arī daudziem nav informācijas par to, kas notiek šinī jomā. Mēs zinām, ka Latvijas mežu tālāku intensīvu izmantošanu var glābt tikai perspektīva mežu ciršana un izmantošana celulozes ražošanai. Vēl nepiedodamāka situācija ir tad, ja ir runa par to, ka Latvijā nevajadzētu ievest nevienu kubikmetru, nevienu tonnu ne akmeņogļu, ne šķidrā kurināmā, ne ko tamlīdzīgu, izmantojot kurināšanai visu koksni, kāda Latvijā ir pieejama. Diemžēl šis ir tāds dabas resurss, kas lielos apmēros sapūst Latvijas mežos, bet vēl jo vairāk pie tā saucamajiem gateriem un gaterīšiem laukos un daudzās kokapstrādes darbnīcās zāģu skaidu un nomaļu veidā tas sapūst, bojājot apkārtējo vidi. To visu var reāli pārvērst kurināmajā, kā tas ir daudzās Latvijas vietās jau izdarīts. Pat tādās pilsētās kā Tukumā un Rūjienā pilsētas kvartālus apkurina ar šķeldu un ar malku, ar zāģu skaidām, tādā veidā apkuri padarot divarpus reizes lētāku. Te ir lieli iekšējie resursi, kā risināt īpaši lauku problēmas. “Liepājas siltums” ir uz bankrota robežas, taču diemžēl Kurzemes pusē retais zina, kas ir šķelda un ko nozīmē katlumājas, kas pārkārtotas koksnes kurināšanai. Un vēl viena problēma. Te jau minēja, ka lielas platības Latvijā ir neapstrādātas. Un tāpat lielas platības - ap 300 tūkstošiem hektāru - ir lauksaimniecībā grūti izmantojamas, tādas, kuras perspektīvā neatmaksāsies lauksaimniecībā izmantot, kuras vajadzētu mērķtiecīgi apmežot, nevis stihiski apaudzēt ar krūmājiem. Šādā veidā šīs platības apgūstot, atliek vienīgi parēķināt: šodien katrs ar augošu mežu apmežots hektārs, ne īpaši kopts, ne aprūpēts, gadā dod vidēji 6,3 kubikmetrus koksnes. Visai vienkāršs aprēķins: 15 latu kubikmetrā, viens hektārs dod gadā 100 latus ienākuma. Ja šīs platības savlaicīgi būtu sāktas apmežot, nevis aizlaistas džungļos, kā profesors teica, jau šodien mēs varētu lepoties ar lielām jaunaudžu platībām. Vēl jo dramatiskāk ir tas, ka lielas, ar slēgto drenāžu nodrenētās platības arī aizaug ar krūmiem. Mēs zinām, ka padomju okupācijas gados diezgan daudz tika ieguldīts... tā saucamie kapitālieguldījumi... un, ja mēs vērtējam to daļu, kas tanī laikā uzcelta virs zemes fermu, kalšu, noliktavu, darbnīcu un citu būvju veidā, tad jāteic, ka lielākas summas tika ieguldītas zemē - slēgtās drenāžas veidā. Diemžēl no visām šīm platībām apmēram 12-15% ir tādas, kuras neatgriezeniski aizlaistas postā, kuras pārpurvojās, kuras perspektīvā nebūs izmantojamas kā aramzeme. Un tāpēc klāt pie visām it kā likumīgi izvirzītām zemnieku prasībām ir lieli pārmetumi šodien jāizvirza sakarā ar to apstākli, ka netiek koptas viņu rīcībā esošās meliorētās platības, kas neprasa nekādus naudas līdzekļus. Un noteikti turpmākajos gados, piemaksājot zemniekiem subsīdiju veidā, vajadzētu ņemt vērā šo apstākli, lai ar slēgto drenāžu nodrenētās platības tiktu pienācīgi apkoptas. Es domāju, ka, visus šos apstākļus vērā ņemot un beidzot šīsdienas sēdi ne tikai ar tukšām runām, ir jāseko pēc šīs sēdes darbiem, tad arī lauku ļaužu vidū būs mums autoritāte un cieņa. Paldies.".
• 1997_09_10_a-seq29 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq29 speaker Viesturs_Gredzens-1931.
• 1997_09_10_a-seq29 mentions Q822919.
• 1997_09_10_a-seq29 mentions Q211.