Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq21> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq21 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq21 number "21".
• 1997_09_10_a-seq21 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq21 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq21 spokenAs 46.
• 1997_09_10_a-seq21 spokenText "Godātā Saeima! Laukos ir tik daudz samilzušu problēmu, ka grūti izšķirties, pie kuras ķerties un kuru atmest. Pieskaršos dažām, manuprāt, prioritārām problēmām, kuras ir apietas tajos dokumentos, kuri mums ir iesniegti. Pirmais un galvenais - ir nepieciešams “jumta” likums, kuru papildinātu normatīvo aktu pakete par zemnieku saimniecību, arī paju sabiedrību ienākumu aizsardzību. Zemnieka ienākumi nav aizsargāti, un to apstiprina sekojoši fakti, kas mums, šķiet, ir diezgan labi zināmi. To resursu cenas, kuri nepieciešami zemniekam, nemitīgi pieaug, pakalpojumu tarifi nemitīgi pieaug, nodokļi aug lavīnveidā. Tajā pašā laikā produkcija, ko ražo zemnieks un pārdod vienalga pa kādu kanālu un kam, tās cenas vai nu stāv uz vietas, vai samazinās. Veidojas cenu “šķēres” jeb ienākumu “šķēres”, kuras reducē, samazina zemnieka ienākumus un nenodrošina zemnieka saimniecībai pietiekamu attīstību. Šaja sakarībā ir nobriedis jautājums par to, ka valsts ekonomiskajā politikā ir nepieciešams kaut kāds mehānisms, kas nodrošinātu kaut aptuvenu cenu paritāti. Un nemēģiniet mani pārliecināt, ka tas runā pretī kaut kādiem brīvā tirgus principiem! Nē, šis mehānisms nav manis izgudrots, tas ir aizgūts no vecu vecām tirgus ekonomikas valstīm. Stāvoklis sevišķi nopietns ir tajā ziņā, ka, ja netiks apturētas šīs cenu “šķēres”, tad tehnika, kura šodien ir zemnieka rīcībā un kuru viņš ieguva, privatizējot kolhozu un sovhozu lauku tehniku, izies no ierindas, bet, zinot jaunās ārzemju tehnikas cenas - šķiet, šai auditorijai tas nav jāpierāda, - pie tās tikt būs praktiski neiespējami, ja šīs cenu “šķēres” darbosies. Lauksaimniecības iznākums pēc dažiem gadiem var būt letāls. Piebildīšu, ka šīs cenu “šķēres” lielā mērā darbojas monopoldarbības rezultātā; it sevišķi tas attiecas uz pakalpojumu tarifiem, uz resursu cenām, un varbūt tas notiek arī caur nodokļiem. Pie tam monopoldarbības apkarošana nav pretrunā ar tirgus ekonomiku, bet gan iekļaujas tirgus ekonomikas nodrošināšanas tiesiskajā pamatā. Nākošais jautājums ir par subsīdijām. Es šeit negribu aģitēt, jo tas ir lieki, bet gan gribu pievērsties dažiem momentiem, kas nav skarti un, domāju, šajā auditorijā ir arī maz zināmi. Tas nav nekas, ka mums Lauksaimniecības likumā ir iestrādāts parametrs - 3% no pamatbudžeta, taču mēs visi zinām, ka ir jāpieliek ne mazums pūļu, lai to nodrošinātu, jo darbojas spēki, kas ir bruņoti ar superliberālisma ideoloģiskajiem ieročiem, lai šo parametru samazinātu. Bet atcerēsimies vienu! To derētu iegaumēt īpaši tiem, kuri iestājas pret lauksaimniecības subsidēšanu. Lauksaimniecība kā tautsaimniecības nozare atšķiras no citām ar vismaz divām pazīmēm, ar diviem parametriem, kas runā tai par sliktu. Lauksaimniecībai ir augstāka par citām nozarēm produkcijas kapitālietilpība, tas ir, lai saražotu produkciju, teiksim, par 1000 latiem, ir jāizlieto lielāka pamatkapitāla summa nekā jebkurā citā nozarē. Tatad, lai kāpinātu ražošanu, teiksim, par vienu procentu, lauksaimniecībā ir jāiegulda pamatkapitālā lielāka summa nekā jebkurā citā nozarē. Un otra īpatnība ir lēnais kapitāla aprites cikls. Summējot abu šo faktoru iedarbību, ko mēs parasti nenovērtējam, mēs nonākam pie nepieciešamības subsidēt lauksaimniecību, vēl piebilstot, ka tuvākā vai tālākā nākotnē pilnīgi ir iespējama tāda agrārā politika, kur subsidēšanu pakāpeniski un pa daļām varētu aizstāt ilgtermiņa kredīti no Zemes un hipotēku bankas. Tālāk es gribu pievērsties trešajam jautājumam, ko šeit Gorbunova kungs diezgan plaši skāra, bet runāt par citiem aspektiem - par agrārās telpas jeb lauku struktūrpolitiku. Ir zināms, ka lauksaimniecībā strādājošo skaits visās zemēs arvien samazinās. Tas notiek arī pie mums. Šodien ir 15-16%, bet nav tālu tas laiks, kad arī mums būs 5-6% un ne vairāk. Lauki draud palikt tukši, un jau šodien pasaulē par šo parādību valda zināmas bažas un uztraukums. Zinātne un prakse nākusi pie atziņas, ka, lai saglabātu laukus, ir nepieciešams, lai tajos dzīvotu apmēram 25-30% nācijas. Mēs iekļaujamies šajās robežās, bet kā mēs to saglabāsim? Tas nozīmē, ka uz vienu lauksaimniecībā strādājošo ir jābūt četriem, pieciem, sešiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, bet strādā citās nozarēs, kas, protams, vairāk vai mazāk ir saistītas ar lauksaimniecību. Es negribu šeit dot šo potenciālo struktūru inventarizāciju, tāda ir sastopama publikācijās, to skaitā arī manās publikācijās presē. Šādu struktūru ir ap 30-35, un viņas ir jāattīsta. Viņas jau ir, bet viņas ir jābagātina, lai mēs varētu saglabāt laukos šo cilvēku minimumu - ap 25-30%, kāds nepieciešams, lai saglabātu laukus kā tādus un lauku dzīvesveidu, bez kura nav iespējama nācijas pastāvēšana. Īpaši šajā kontekstā gribu pasvītrot nepieciešamību realizēt aktīvu kredītpolitiku attiecībā uz jaunajām ģimenēm 30-35 gadu vecumā, kuras veido savu saimniecību. Tā ir Latvijas lauku nākotne. Ja mēs viņām nepievērsīsimies un negādāsim par zināmām priekšrocībām, lauki ne tikai novecos, kā tas ir tagad, bet lauki arī izmirs. Atbalsts jaunajām ģimenēm ir vienīgais ceļš, kā saglabāt laukus un lauku dzīvesveidu kā vienu no nācijas esamības garantiem. Šajā sakarībā gribu pievērst uzmanību tam, ka lauku dzīvesveida saglabāšana daudzējādā ziņā prasa risinājumus, kas ir pretrunā ar brīvā tirgus mehānisma darbību. Lūk, došu jums vienu citātu: “Brīvā tirgus koncepcija tīrā veidā - pasvītroju, tīrā veidā - nav piemērojama lauksaimniecībā, ja nolūks ir saglabāt lauku vidi un lauku dzīvesveidu. ” Es citēju, taču es necitēju nevienu savu publikāciju. Citāts, kuru jums nolasīju, ir ņemts no Eiropas lauku attīstības hartas 12. panta. Taču Eiropas lauku attīstības harta arī ir viens no Eiropas savienības dokumentiem, kuru ir radījusi tā pati Briseles birokrātija, pēc kuras mēs tik ļoti cenšamies. Tomēr izrādās, ka mēs bieži vien aizmirstam to, kas mums ir izdevīgi. Jau savā laikā Edvarts Virza teica, ka latvieši ir savāda tauta, ka mēs kāri dzenamies pēc svešām idejām, neprasīdami, vai tās mums der vai neder, bet to, kas der, mēs reizēm aizmirstam. Un beidzot par zemi, ko jau šeit skāra, ka Latvijas zeme aizaug ar nezālēm, aizaug ar ziemeļu “kokvilnu”. Daudziem deputātiem šodien tika pasniegtas kuplas buķetes ar vībotnēm, nātrēm un tā tālāk. Arī man ir tāda. Es viņu vedīšu mājās un paglabāšu. Tā ir atgādinājums. Līdz ar to mums ir nepieciešams šo zemi izdalīt no lauksaimnieciskās aprites, vajadzīga “izkritušās” platības inventarizācija, lai varētu apmežot, apstrādāt un apsēt. Laukos ir jābūt sistēmai - šeit tīrums, šeit mežs, nevis džungļi, kādi ir un par kādiem top mūsu lauki. Es arī šeit nepievērsīšos konkrētam darbības algoritmam, jo arī tas ir publicēts, taču daudzi nav ieinteresēti to apgūt. Piebildīšu, ka bez valsts atbalsta šeit neiztikt, ir vajadzīgi īstermiņa kredīti apgrozāmā kapitāla, degvielas, sēklas iegādei un tā tālāk. Nepieciešams, lai valsts garantētu šīs labības iepirkšanu. Es saprotu, ka es minu instrumentus, kas īsti neiekļaujas brīvā tirgus mehānismā. Jā, tā tas ir, bet mūsu situācija ir tik ekstraordināra. Ja mēs balstīsimies uz vecām shēmām, ja mēs nespēsim ņemt vērā to, ko prasa realitāte, tad mēs savu lauku vidi zaudēsim, tā pārvērtīsies par džungļiem. Viss vēl nav zaudēts, bet, ja turpināsies šāda attieksme no valsts augstāko institūciju puses, arī no Saeimas puses, kāda tā bijusi līdz šim, tad lauku iznākums būs letāls. Man nav nolūka kādu šeit biedēt un paniku celt, bet lietas īstajā vārdā ir jānosauc, un, kā es pratu, tā es arī darīju. Paldies. (Aplausi.)".
• 1997_09_10_a-seq21 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq21 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
• 1997_09_10_a-seq21 mentions Q822919.
• 1997_09_10_a-seq21 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq21 mentions Q193089.
• 1997_09_10_a-seq21 mentions Q9005.
• 1997_09_10_a-seq21 mentions Q5341389.