Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq15> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq15 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq15 number "15".
• 1997_09_10_a-seq15 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq15 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq15 spokenAs 84.
• 1997_09_10_a-seq15 spokenText "Cienījamie deputāti! Darba partijas programmā ir noteikts, ka valstij ir jārūpējas, lai visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu sakopta un racionāli izmantota kā latviska dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa. Diemžēl pēdējos gados vismaz 0,3-0,4 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes paliek neapstrādāti. 1996. gada 24. oktobrī Saeimā pieņēma Lauksaimniecības likumu. Tā 4. pantā “Lauksaimniecības politikas realizēšana” teikts: lauksaimniecības politika tiek realizēta, investējot valsts un ārvalstu, arī fizisko un juridisko personu līdzekļus lauku infrastruktūras sakārtošanā un konkurētspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģijas izveidē, palielinot subsīdiju apjomus - pievērsiet uzmanību: palielinot subsīdiju apjomus! - , nodrošinot labvēlīgu kredītpolitiku, veicot iekšējā tirgus aizsardzību un radot atvieglotu lauksaimniecības nodokļu politiku. Jāsaka, ka lauksaimniecības produktu ražotājiem nācās pat rīkot protesta akcijas, lai saņemtu likumā ierakstītos subsīdiju apjomus - 3% no budžeta apjoma. Lielas problēmas ir iekšējā tirgus aizsardzībā, jo pagājušajā gadā gandrīz puse no patērētās gaļas tika ievesta. Šī gada pirmajā pusgadā ir ievesti vairāk nekā 56,9 tūkstoši tonnu graudu. 56,9 tūkstoši tonnu! Salīdzināšanai: SIA “Iecaviņa” visas problēmas izvērtās tikai ap 10 000 tonnām. Bet zemnieki rīko piketu Saeimas sēdes laikā - rīko šodien, lai panāktu līgumu izpildi labības iepirkšanā. Runājot par atvieglotu lauksaimniecības nodokļu politiku, jāteic, ka visvairāk cieš lauksaimniecības statūtsabiedrības, paju sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības un SIA ar precīzu grāmatvedības uzskaiti. Zemnieks var pārdot savu produkciju tirgū un nemaksāt nodokļus, bet, tikko zemnieki izveido kooperatīvu, viņus apkrauj ar tādu nodokļu nastu, kas nereti noved pie to izputēšanas. Turpretī Rietumu valstīs kooperatīviem ir īpaši nodokļu atvieglinājumi. Tālāk. Lauksaimniecības likuma 10. panta 4. punktā ir noteikts, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanai. Drīz būs apaļš gads kopš Lauksaimniecības likuma pieņemšanas, bet noteikumi nav apstiprināti. Mēs, deputāti, esam saņēmuši Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas priekšlikumus šajā jautājumā, kuros teikts, ka 1997. gada pirmajos mēnešos piena pārstrādes uzņēmumi ir samazinājuši piena iepirkuma cenu vidēji par 15 latiem uz tonnu. Savukārt veikalos piena un tā produktu pārdošanas cenas nav kritušās. Tendence samazināties ir arī liellopu gaļas iepirkuma cenām. Tas ievērojami samazina lauksaimniecības uzņēmumu un zemnieku ieņēmumus. Savukārt jau kopš gada sākuma lauksaimniecības uzņēmumi izjūt nopietnu finansiālu spiedienu, ko izraisa papildu izdevumi par benzīnu, palielinātā sociālā nodokļa likme, darba nespējas lapas apmaksa uz darba devēja rēķina. Izdevumi pieaug arī sakarā ar paaugstināto zemes nodokli, sauszemes transportlīdzekļu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, kā arī ar elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu. Šīs esošās un gaidāmās papildu izmaksas 1997. gadā sasniegs vismaz 10 miljonus latu, tādēļ valdībai ir jāatrod līdzekļi, lai tiktu nodrošināta lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu paritāte šogad un arī turpmāk. Satraucoši ir arī lauku cilvēku sociālie apstākļi. Daudzi, kas ilgus gadus ir smagi strādājuši uz lauka un fermās, tagad saņem pensijas, kas nepārsniedz sociālā pabalsta līmeni. Rezultātā ir atsākušās izmisīgas zemnieku protesta akcijas. Valsts atbildīgo amatpersonu atsaucība laukos samilzušo problēmu risināšanā nav jūtama. Valdība atsakās piedalīties zemnieku problēmu risināšanā, tā vietā ir tikai aizbildināšanās ar zemnieku un citu lauksaimniecības produkcijas ražotāju it kā nereālajām prasībām un smago stāvokli tautsaimniecībā kopumā. Brīvais tirgus, lūk, visu nolikšot savās vietās. Darba partija uzskata, ka viens no šīs kritiskās situācijas izveidošanās cēloņiem ir nepārdomāta atsevišķu politiķu subjektīvā darbība lauku saimniecību un pārstrādes uzņēmumu privatizācijā. Rezultātā notika lauksaimniecībā esošo pamatlīdzekļu izsaimniekošana. To, bez šaubām, veicināja nesakārtotā likumdošana. Francijā, Vācijā, Zviedrijā un citās attīstītās valstīs pārstrādes uzņēmumi pieder zemniekiem, to padomēs ir tikai zemnieki. Savukārt mēs labi zinām, kāda vieta ir paredzēta zemniekiem mūsu pārstrādes uzņēmumos. Valsts institūciju pārstāvjiem jābeidz stāstīt zemniekiem pasakas, ka viņi ir šo uzņēmumu īpašnieki. Faktiski īstais saimnieks ir administrācija, kas ar akcionāriem tikpat kā nerēķinās. Arī zemnieku pārziņā esošais akciju daudzums ir ļoti niecīgs. To spilgti apliecina 26. augustā Jelgavā notikusī zemnieku protesta sanāksme, kas bija vērsta pret graudu pārstrādes uzņēmumu rīcību graudu iepirkšanā. Es šeit nepieminēšu tos piemērus, kas pēdējās dienās ir bijuši presē. Varbūt man referāta beigās būs laiks to pateikt. Zemkopības ministrija pēdējās dienās, vēlēdamās palīdzēt zemniekiem ātrāk saņemt naudu par nodoto produkciju, atrada līdzekļus - 200 000 latu - , lai atmaksātu 10% no pārstrādes uzņēmumu saņemtajiem kredītiem bankās. Līdz ar to valsts dotē privatizētus pārstrādes uzņēmumus. Manuprāt, par to valstij pretī jāsaņem pārstrādes uzņēmumu akcijas. Bez tam šādi tiek mākslīgi uzturēti pietiekami augstie banku kredītu procenti. Bet Valsts ieņēmumu dienests prasa no graudu piegādātājiem, lai viņi samaksātu pievienotās vērtības nodokli, lai gan naudu par nodotajiem graudiem tie saņems tikai nākamā gada sākumā. Ja zemnieks to savlaicīgi neizdarīs, Valsts ieņēmumu dienests pierēķinās nabaga zemniekam soda procentus par maksājuma kavējumu. Zemkopības ministrija līdz ar to nepalīdz zemniekam, bet gan zemnieka pāridarītājam. Tālāk. Gribu sīkāk pakavēties pie problēmas, kas prasa tūlītēju risinājumu, un tā ir zemnieku kooperācija jeb sadarbība. Latvijā kooperācijas tradīcijas ir vēsturiskas, un tās 30. gados balstījās uz starptautisku pieredzi. Kārlis Ulmanis piedalījās un sekmēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanos. Tieši pateicoties zemnieku kooperācijai, Latvijas sviests un bekons spēja iziet Rietumu tirgū. Un arī šodien man neviens neiestāstīs, ka katrs zemnieks atsevišķi ar savu kartupeļu maisu vai piena kannu spēs konkurēt ar lielražotājiem. Daudziem politiķiem un amatpersonām ir izdevīgi pielīdzināt kooperāciju kolektivizācijai, lai kooperācijas piekritējus atbaidītu no sadarbības. Es domāju, ka tas nav nejauši, ka vēl joprojām darbojas pirms Latvijas neatkarības atzīšanas pieņemtais likums “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”. Jau trīs gadus tiek gatavots jauns likumprojekts, kurā iestrādāta Rietumu valstu pieredze un atvieglojumi kooperatīviem, bet tālāk par pirmo lasījumu tas nav ticis. Bet pa šo laiku ir nomainījušies trīs kooperācijas valsts ministri un tagad ir panākts, ka šāds amats valdībā nav vajadzīgs. Arī Zemkopības ministrijā likvidēja Kooperācijas departamentu. Tas arī sekmēja šī likumprojekta “torpedēšanu”, kas visu laiku notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Sausnīša kunga vadībā. Ko var darīt? Ieinteresēti šajā procesā ir daudzi. Darba partijas deputāti ir iesnieguši konkrētus priekšlikumus šī likumprojekta otrajam lasījumam Saeimā. Un, kad lieta nonāks līdz izskatīšanai sēdē, mēs to pamatosim un centīsimies pārliecināt savus kolēģus, ka likumprojekts ir vajadzīgs. Un to gaida lauku cilvēki, kas darbojas kooperatīvos, un arī tie, kas ir gatavi veidot jaunus kooperatīvus. Darba partija neatlaidīgi atbalstīs un sekmēs lauku saimniecību kooperāciju, jo tieši kooperācija var palīdzēt zemniekiem sakārtot ražošanu, organizēt pašu saražotās produkcijas pārstrādi un tirgu produkcijas realizācijai. Tas, protams, nav izdevīgi, pirmkārt, tiem, kuri ir līdzīpašnieki pārstrādes uzņēmumos, un, otrkārt, arī tiem, kuri labi nopelna, organizējot lētās, ārzemēs ievērojami subsidētās produkcijas ievešanu un tirgošanu. Viņi deklarē, ka kooperācija Latvijas lauksaimniecībā nav vajadzīga, ka nelielajām lauku saimniecībām, kas ražo produkciju tirgum, ir jālikvidējas un zeme jāpārdod vai jāiznomā. Darba partija uzskata, ka tieši šīm saimniecībām ir jākooperējas un jāsadarbojas koptirgus organizēšanā. Francijā 90% no visiem zemniekiem produkciju ražo un realizē, būdami kooperatīvos. Tieši kooperatīviem ir bijusi izšķirošā loma šīs valsts augšupejai lauksaimniecībā pēdējos 30 gados. Franču speciālisti ir iepazinušies ar mūsu kooperatīvu praktisko darbību un ir gatavi ar mums sadarboties, bet reāli līdz šai dienai nekas nav iesākts. Ne mazums līdzekļu lauksaimniecībā saņemts PHARE programmas ietvaros, bet - tikai ne lauksaimniecības kooperācijai. Mani priekšlikumi balstās uz vairāku simtu Latvijā darbojošos kooperatīvu vajadzībām, tie ir viņu izdzīvošanas un turpmākās attīstības interesēs. Tieši kooperatīvi, kuru galvenais mērķis ir nevis peļņas iegūšana, bet gan pakalpojumu sniegšana zemnieku saimniecībām, sākot ar zemes apstrādi un beidzot ar izaudzētās produkcijas realizēšanu tirgū, var kļūt par galveno ražotājspēku mūsu panīkušajā lauku saimniecībā. Latvijā ar labām sekmēm darbojas vairāki desmiti kooperatīvu. Pirmkārt, gribu nosaukt Jelgavas rajona Svētes pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību - prēmijas “Sējējs” ieguvēju “Svētes kopdarbs”. Kooperatīvs darbojas no 1992. gada, apsaimnieko 410 hektārus aramzemes, peļņa pagājušajā gadā sasniedza 20 tūkstošus latu. Šāds kooperatīvs, piemēram, saņem no Krājbankas kredītu uz diviem gadiem 32 tūkstošu latu apmērā, lai nopirktu jaunu lauksaimniecības tehniku, bet pašreiz sakarā ar aizkavētajiem maksājumiem par nododamo lauksaimniecības produkciju, protams, visa šī kredīta atdošanas ritmika tiek stipri traucēta. Labi darbojas Tukuma rajona zemnieku kooperatīvā sabiedrība “Pūres grauds” un citas. Lauku kooperatīvi prasa un gaida atbalstu šo problēmu risināšanā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai jāpasteidzina likumprojekta “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” sagatavošana izskatīšanai Saeimas sēdē. Tālāk. Nepieciešams valdības ekonomisks atbalsts kooperatīviem un valsts tautsaimniecības interesēm atbilstoši sakārtots tirgus. Un vēl viena problēma, kuras risinājumu deputātiem lūdz Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, - izmainot pašreizējos likumdošanas nosacījumus, tajā skaitā 1997. gada 5. augustā Ministru kabineta pieņemtos noteikumus par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos, paredzēt iespēju statūtsabiedrībām un lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecības zemi, kuru nav pieprasījuši bijušie īpašnieki vai kuras vērtību bijušajiem īpašniekiem atlīdzina ar kompensācijas sertifikātiem un kura līdz 1996. gada 1. novembrim nav piešķirta fizisko personu lietošanā vai īpašumā, pieprasīt lietošanā un izpirkt par statūtsabiedrību dalībnieku ieguldītajiem vai par statūtsabiedrības mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem privatizācijas sertifikātiem. Un daži vārdi par to, kas rūpējas par zemniekiem. Lauksaimniecības nozarē izveidojušās daudzas sabiedriskās pašpārvaldes organizācijas - gan pēc to dalībnieku īpašuma veida (Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija), gan pēc ražošanas nozaru principa, gan arī pēc teritoriālā principa (rajonu un pagastu organizācijas). Atbilstoši katras organizācijas statūtiem tās cenšas realizēt specifiskās nozares vai tās biedru īpašuma formai raksturīgos mērķus un uzdevumus. Tiekoties rajonos un pagastos ar zemniekiem, statūtsabiedrību pārstāvjiem, bieži tiek izteikti priekšlikumi veidot Latvijas lauksaimniecībā vienotu lauksaimnieku organizāciju, līdzīgi kā 30. gados to sekmīgi veica Latvijas Lauksaimniecības kamera. Līdzīgas vienotas lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijas ir Vācijā, Francijā, abās šajās valstīs ir lauksaimniecības kameras, un, piemēram, Čehijā ir Lauksaimniecības ūnija. Saeimai, es domāju, likumdošanas ceļā ir jānosaka dažādu sabiedrisko organizāciju, kā arī pašvaldību un arodbiedrību vieta kopējā valsts sabiedriski politiskajā sistēmā, jānosaka šo organizāciju tiesības iesniegt un Saeimas un Ministru kabineta pienākumu uzklausīt un respektēt šo organizāciju iesniegtos konstruktīvos priekšlikumus. Un tagad teikšu dažus vārdus par graudu pārstrādātāju patvaļu, tātad par to īsto iemeslu, kas būtībā izraisīja arī šo Saeimas ārkārtas sēdi. Pamatā visam - un es to nedzirdēju šodien arī no zemkopības ministra Rāviņa kunga, - pamatā visam ir tas, ka netiek pildīti noslēgtie līgumi. Kā tas ir iespējams, ka valdība - un vai vispār valdība? - pārvalda šo valsti, ja viņa nevar piespiest pildīt noslēgtos līgumus, ja zemnieki var tikt nerroti visādā veidā? Šie dati ir publicēti avīzēs. Es varu pieminēt, piemēram, SIA “Iecaviņa”. Līgumā ir ierakstīts, kādā laikā kas ir jāmaksā. Desmit dienu laikā. Šī organizācija var paziņot, ka viņa kaut ko maksās 40% apmērā, pēc tam - 30% apmērā, un tad, kad visiem būs nomaksāts, - vēl 30% apmērā. “Rēzeknes dzirnavnieks”. Ir soda procenti ierakstīti. Kas būs, ja laikā kaut kas netiks apmaksāts? Konkrēti - divu mēnešu laikā. Organizācija var paziņot, ka viņa 50% maksās līdz 1997. gada beigām. “Dobeles dzirnavnieks” var paziņot, ka viņš pieņems tikai pusi no līgumā paredzētajiem graudiem. Viņi, atbildot uz zemnieku izmisumu, pasaka: ejiet un tiesājieties! Mēs labi zinām, ko nozīmē šodien algot advokātu un ko nozīmē zemniekam braukt uz Rīgu un šeit tērēt laiku. Tā ir pilnīga izmisuma cīņa, kas ir pilnīgi bez rezultātiem. Tāpēc es gribētu Rāviņa kungam oponēt. Zemkopības ministrs runāja par nepieciešamību likumā noteikt termiņus, kuros drīkst paredzēt līgumus. Nē, ir jāpilda noslēgtie līgumi. Ja es vienojos ar zemnieku, es varu paredzēt, ka es viņam atmaksāšu gada laikā, bet nevar būt tāda situācija, kādu es nupat minēju, - ka organizācijas, privātas organizācijas, kurām atļāva privatizēties, pilnīgi atklāti atsakās pildīt noslēgtos līgumus un neviens netaisās viņas par to tiesāt, un arī procentus viņas netaisās maksāt. Tāpēc es domāju, ka šodien mums vajadzētu deputātus un zemniekus nevis barot ar ziņojumiem, attīstības koncepcijām, ilgtermiņa mērķprogrammām un solījumiem par saulaino nākotni Eiropas savienībā, bet skaidri un gaiši pateikt: samaksājiet zemniekiem par godīgi padarītu darbu! Un es šeit gribētu no valdības vīriem dzirdēt, kas traucē piespiest pārstrādātājus samaksāt zemniekam par padarītu darbu. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_10_a-seq15 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq15 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q822919.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q2660080.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q193089.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q1020384.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q142.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q183.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q34.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q179830.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q1773319.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q213.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q26981632.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q298041.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q23954804.
• 1997_09_10_a-seq15 mentions Q1142007.