Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_10_a-seq13> ?p ?o. }

• 1997_09_10_a-seq13 type Speech.
• 1997_09_10_a-seq13 number "13".
• 1997_09_10_a-seq13 date "1997-09-10".
• 1997_09_10_a-seq13 isPartOf 1997_09_10_a.
• 1997_09_10_a-seq13 spokenAs 144.
• 1997_09_10_a-seq13 spokenText "Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Līdzās lauksaimnieciskajai ražošanai laukos tikpat aktuāls ir jautājums, kā laukos un mazpilsētās attīstīt uzņēmējdarbību, jo bezdarbs un reāls attīstības perspektīvas trūkums it sevišķi lauku ciematos visvairāk nomāc cilvēkus. Piemēram, apsekojot Bauskas un Preiļu rajonu, tika konstatēts, ka īstenībā bezdarbs potenciāli ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā Bauskā ir 35% un Preiļos - 55%. Oficiālie dati savukārt ir šādi: Bauskā - 5,7%, bet Preiļos - 23,2%. Lauku vides attīstība nav iedomājama bez attīstības plānošanas pagasta vai pilsētas, vai reģiona mērogā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņā ir pašas sistēmas radīšana attīstības plānošanā. Protams, gribētos precizēt, ka ministrija nav Valsts plāns un nevar būt visaptveroša valsts plānošanas iestāde apstākļos, kad Reģionālās attīstības departamentā strādā 14 cilvēki ar tik pieticīgu budžetu, cik vien iespējams. Departamenta darbinieki piedalās projektu izstrādē, līdzdarbojoties pie projektu vadības, izstrādā metodiku, labākos projektus analizē semināros un sniedz atzinumus par citu ministriju izstrādātiem attīstības plāniem no reģionālās attīstības viedokļa. Kopumā mēs vēl nevaram runāt par izveidotu attīstības plānošanas sistēmu valstī. Tā vēl tikai top. Sākts ir ar attīstības plānošanu pašvaldību līmenī. Tās ir sociāli ekonomiskās programmas un teritoriālplānojums. Sastādot sociāli ekonomiskās programmas, pašvaldības izvērtē savus resursus, iespējas un galvenos attīstības virzienus. Savukārt teritoriālplānojums piesaista visas šīs lietas konkrētai vietai. Piemēram, Gaujienas un Ērgļu pagasti savu attīstības stratēģiju saista ar vēsturisko kultūrvidi, tūrismu un atpūtu. Jaunsvirlaukas pagasts - ar zemnieku saimniecību attīstību. Rucavas pagasts - ar unikālo Papes ezera apsaimniekošanas plānu. Protams, tādu pārskaitījumu varētu turpināt. Valdība teritoriju plānošanai un attīstības programmu izstrādei pašvaldībām pagājušajā gadā piešķīrusi pusmiljonu latu. Šogad - 1 miljonu latu. Mērķdotāciju piešķiršanas komisija (komisija strādā pašvaldību lietu valsts ministra Zundas vadībā) izvērtēja gan pieteikumus, gan izstrādātos projektus. Tomēr mēs saprotam, ka attīstības plāns kādam pagastam ir tikai priekšnoteikums konkrētiem lauku uzņēmējdarbības attīstības projektiem. Jebkurš - mazs vai liels - attīstības projekts savukārt ir priekšnoteikums investīciju piesaistīšanai, kredītu saņemšanai un garants tam, ka ideja ir dzīvotspējīga, tas ir, galarezultātā dod peļņu. Varbūt šī mazā pieredze, kura ir gūta faktiski pēdējā gadā, rāda, ka attīstības plānošana pagastos paver pavisam citādas iespējas skatījumam arī uz lauksaimniecības problēmām un tas ir reāls impulss pašiniciatīvai un pašattīstībai. Taču bez finansiālā atbalsta konkrēti lauku attīstības projekti nerealizēsies. Ar lauku attīstības projektiem mēs saprotam jebkuru uzņēmējdarbību laukos, un tā nebūt nav saistāma tikai ar lauksaimniecisko ražošanu vien. Naudas, kā zināms, bankās netrūkst, bet neviena banka nedos aizdevumu, lai vai kāds projekts tiktu piedāvāts bez garantijām un bez ķīlas. Pasaules Banka, piemēram, piedāvā savus resursus 25 miljonu dolāru apjomā, bet tikai ar nosacījumu, ka valdība radīs sistēmu lauku projektu atbalstam. Tieši lauku projektu atbalstam. Shēma varētu būt tāda: ja pagastā ir projekts pakalpojumu jomā, netradicionālā zemkopībā, lauku tūrismā vai citās sfērās un arī, protams, lauksaimnieciskajā ražošanā, tad iniciatīvas grupa vai atsevišķi cilvēki caur pagasta padomi iesniedz šos projektus. Valdība šādiem lauku attīstības projektiem izveido kredītu garantijas fondu un garantē 30% no aizņēmuma. Kredītu aizņēmuma procenti līdz ar to varētu būt 10% apmērā. Paši aizņēmumi nelieli - 1000 latu, 3000 latu, kā saka, pirmajam atspērienam, ne vairāk. Hipotēku un zemes banka ir gatava strādāt ar šādiem aizdevumiem un atvērt Pasaules Bankas kredītlīniju. Protams, arī citas bankas var iesaistīties šīs kredītlīnijas apkalpošanā. Ja patiesi gribam radīt laukos alternatīvas darba iespējas, tad kredītu garantijas fonda radīšanai nākamā gada budžetā ir jāparedz apmēram 400 000 latu, kas laika gaitā atmaksātos. Projekti varētu skart visdažādākās nozares, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir gatava izveidot starpministriju vadības koordinācijas grupu to novērtēšanai - protams, ja to uzticēs Ministru kabinets, tas ir, valdība. Tas varētu būt tiešām reāls solis uzņēmējdarbības veicināšanai laukos, un ceru, ka tas tiks akceptēts, apspriežot budžetu gan valdībā, gan Saeimā. Šodien būtu vietā pieminēt vēl vienu sfēru, kura ir mūsu ministrijas pārziņā un kurai ir tieša un netieša ietekme uz lauku vides attīstību. Blakus lauksaimniecisko produktu ražošanai arvien lielāku vietu laukos kā papildu ienākumu avots iegūst lauku tūrisms. Tam ir īpaša nozīme mazo saimniecību nostiprināšanā, nemaz nerunājot par lauku ainavas un vides kvalitātes uzlabošanu, par vietējo tradīciju kopšanu. Bieži vien tie ir vietējie zemnieki, kas tādā veidā arī izmanto savā saimniecībā saražoto. Bet līdz ar to varam runāt par nodarbināto skaita pieaugumu. Tas ir ne mazāk svarīgi, ka ap šo saimniecību nostiprinās arī citu pakalpojumu sniedzēju tīkls. Tāpēc ceru, ka lauku tūrisma attīstību nākotnē labvēlīgi ietekmēs ministrijas iniciētie un pārraudzītie tūrisma attīstības reģionālie projekti, ekotūrisma attīstības plāns Kurzemes rietumu piekrastē un tūrisma attīstības plāns Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizardzības kompleksā. Līdztekus tiek veikts cits darbs - Latgales novada perspektīvās tūrisma attīstības sistēmas pamatojums, ko atbalsta rajonu pašvaldības. Ir izvērtēta situācija, kādi ir resursi tūrisma attīstībai, kā un kur tie tiek izmantoti. Turpmākais darbs saistīsies ar attīstības plāna izstrādi pagastiem un rajoniem un Latgalei kopumā. Tagad - par reģionālo attīstību. Par reģioniem mēs varam saukt administratīvi teritoriālo kopumu vai, vienkārši runājot, teritorijas ar kādu noteiktu kopīgu pazīmi vai problēmu. Tas nav tikai un vienīgi kultūrvēsturiskais novads. Piemēram, var runāt par reģionu, kur ir vislielākais bezdarbs, par piekrastes reģionu, pierobežas reģionu un tā tālāk. Mūsu ministrijā reģionālajai attīstībai ir īpaši akcenti. Tie saistīti ar to, ka mūsu atbildībā ir vides aizsardzība. Pasaules prakse šodien lielā mērā ir vērsta uz ilglaicīgu, tas ir, uz vidi saudzējošu attīstību. Par to, kā mēs šo principu realizējam, es ceru, runās vides valsts ministrs Emša kungs. Reģionālā attīstība ir nesaraujami saistīta ar pašvaldību attīstību. Tāpēc es turpināšu par attīstības plānošanu, taču šoreiz - reģionālā līmenī. Piemēram, Limbažu rajona sociāli ekonomiskās attīstības stratēģija. Šajā projektā, analizējot dažādus datus, ir iezīmētas objektīvi pastāvošās attīstības zonas un attīstības centri rajonā. Ja pagasti vēlēsies apvienoties, tad saskaņā ar šo plānu tas notiks nevis voluntāri, bet pamatojoties uz reālu kooperāciju un sadarbību, kā arī attīstības centru ietekmē. Interesanti iecerēts ir Zemgales reģiona attīstības projekts, kuru kopīgi izstrādāja Jelgavas pilsēta un rajons, Dobeles pilsēta un rajons un Bauskas pilsēta un rajons. Šeit paredzēts pētīt tādas sadarbības iespējas kā lauku vidusskolas, lauksaimniecības skolas un tehnikuma plānošana, to specializācija, skolotāju tematiskie kursi, tāpat arī bezdarbnieku pārkvalificēšanās iespējas, kopīga Zemgales tūrisma projekta izstrāde, uzņēmēju kopīga reklamēšana, kooperācija lauksaimniecības produkcijas pārstrādei. Tāda veida attīstības plāni var sekmēt lielāku reģionālu pašvaldību veidošanos nākotnē. Rajonu mērogā šādi attīstības plāni ir izstrādāti Dobeles rajonam un Kuldīgas rajonam, Liepājas pilsētai un rajonam, Ludzas rajonam, Rīgas rajonam un vēl citiem. Sagatavošanas stadijā atrodas ministrijas koordinētais un Eiropas savienības PHARE programmas ietvaros finansētais atbalstāmo reģionu - Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Ludzas, Balvu, Preiļu rajona - ilgtspējīgās attīstības plāns. Taču turpmākā projekta attīstība būs atkarīga no tā, kāda būs pašvaldību vadītāju attieksme un kā viņi pratīs apvienoties kopīgam darbam kopīgā Latgales attīstības plāna izstrādei. Te jāsaka un vēlreiz jāatkārto, ka ministrija šo attīstības plānu izstrādāšanu nevar veicināt citādi, kā ministrijas darbiniekiem strādājot projekta vadības grupās. Pilnīgu neveiksmi līdz šim cietuši mēģinājumi izstrādāt šādus projektus “no augšas”, jo tad nav vietējās iniciatīvas un atbildības. Pavisam cita situācija veidojas, ja par kādu ideju un tās realizāciju vienojas pagasti. Piemēram, Nīcas, Otaņķu, Dunikas, Rucavas, Bārtas pagasti ir apvienojušies kopīgā projektā “Bārtas upes aizsardzība un apsaimniekošana”. Un tie nav vienīgie pagasti, kas kooperējas ar vienu vai otru konkrētu nolūku. Tā, piemēram, Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagasti, kopīgi analizējot sociāli ekonomiskās un vides problēmas, meklē līdzsvarotas attīstības iespējas Ziemeļkurzemē. Arī Krāslavas rajonā piecas pašvaldības ir apvienojušās kopīgai attīstības plāna izstrādei, proti, Dagdas pilsēta, Dagdas pagasts, Ķepovas, Konstantinovas un Asūnes pagasti. Manuprāt, šie fakti liecina par to, ka tikai caur attīstības projektiem izkristalizējusies gan nepieciešamība pašvaldībām apvienoties, gan pati apvienošanās. Nevienam šodien nav noslēpums, ka Latvijā vērojama nopietna disproporcija attīstības līmeņa ziņā starp atsevišķām vietām un reģioniem. Arī ministrijas veiktie pētījumi un analīze liecina par arvien izteiktāku polarizācijas procesu. Vienas vietas attīstās straujāk, un pārmaiņām tur ir pozitīvs raksturs, bet citās vietās situācija pasliktinās. Lai izvērtētu situāciju Latvijā, pēdējos gados ir izstrādāts pagastu un pilsētu, administratīvo rajonu iedalījums pēc četrām pazīmēm - darbspējas vecuma iedzīvotāji, bezdarbnieki, pašu ieņēmumi pašvaldību budžetā, zemes kadastrālā vērtība - , kas kopumā raksturo reģionālās attīstības priekšnoteikumus. Protams, ja šīs pazīmes iezīmē kartēs, tad paveras aina, kuru vajag speciāli analizēt. Jo skaitļi rāda, ka minimālo un maksimālo rādītāju amplitūdas var būt ļoti lielas. Kaut arī kartes apstiprina vispārējās reģionālās likumsakarības, vērā ņemams ir fakts, ka blakus var atrasties arī pagasti un rajoni ar krasi atšķirīgu situāciju. Kopumā jāsaka, ka Latvijas centrālajā daļā pēc daudzām pazīmēm ir labvēlīgāka situācija nekā pārējā teritorijā. Savukārt nelabvēlīga situācija vērojama Latvijas austrumdaļā - Latgalē un Vidzemē, Sēlijā, kā arī Kurzemes piekrastes atsevišķos rajonos. Kopumā nelabvēlīga situācija vērojama pierobežas rajonos. Pēc atsevišķām pazīmēm uz nelabvēlīgā fona izdalās “salas” - vietas ar krasi atšķirīgiem labvēlīgiem apstākļiem, piemēram, Latgalē izdalās Rēzeknes un Daugavpils pilsētas piepilsētas areāli. Atsevišķos gadījumos to pašu var teikt arī par lielo transporta maģistrāļu joslām. Reģionālās attīstības politiku mēs vēršam uz nelabvēlīgo atšķirību izlīdzināšanu, bet labvēlīgo nostiprināšanu. Šajā gadījumā no lauku attīstības viedokļa ir svarīgas tieši nelabvēlīgās atšķirības un to izlīdzināšana. Turpretī dabas, kultūrvides un ainavas atšķirības dažādos Latvijas reģionos - tieši otrādi - ir saudzējamas un saglabājamas. Valdības 1996. gada beigās akceptētajā reģionālās attīstības koncepcijā, kuru izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bija paredzēta iespēja piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu nelabvēlīgiem reģioniem, izveidojot reģionu attīstības fondu un Reģionālās attīstības padomi. Visi dokumenti, kas to reglamentētu, ir jau izstrādāti Ekonomikas ministrijā Ineses Vaideres vadībā un sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas speciālistiem. Reģionālās attīstības padome būtu neatliekami jāapstiprina Saeimai. Padome tad varēs izvērtēt Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus par konkrētiem reģioniem, kam būtu piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, un iesniegs tos Ministru kabinetā. Statusa piešķiršanā galvenais noteicošais kritērijs, protams, būs nelabvēlīgo nosacījumu kopums. Taču dažādu uzņēmējdarbību veicinošus kredītus un nodokļu atvieglinājumus varēs izmantot tikai konkrētiem projektiem, tātad atkal atgriežamies pie plānošanas jeb attīstības projektu izstrādāšanas, to izvērtēšanas un realizēšanas. Citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka plānošanai ir vajadzīga tiesiskā bāze. Latvijā šajā ziņā ir jārunā par attīstības plānošanas likumu un nacionālā plānojuma koncepciju, pie kā pašlaik strādā mūsu ministrija. Tas ir ļoti apjomīgs darbs, kam būtu jāiezīmē valsts ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības meti. Likumprojektā par attīstības plānošanu paredzēts norādīt attīstības plānu veidus, to mērķus un uzdevumus, saturu, plānošanas dalībnieku kompetenci, tiesības, atbildību un savstarpējās saistības. Un tieši šis likums būs arī tas, kurā tiks noteikts, ka mūsu valstī - līdzīgi Eiropas savienības valstu pieredzei - jāizstrādā valsts attīstības stratēģija. Un noslēgumā es gribēju informēt jūs, godātie deputāti, par tuvākajiem uzdevumiem lauku vides attīstībai, pie kuriem strādā un strādās ministrija. Tātad pats apjomīgākais uzdevums likumdošanas jomā ir tas, ka līdz gada beigām ir jāiesniedz valdībā likumprojekts par attīstības plānošanu. Nākamais. Ja valdība tā nolems, tad ministri būs gatavi uzņemties Pasaules Bankas projekta vadību lauku attīstības projekta realizācijā. Nākamais (to jau mēs arī darām) - līdzdarboties investīciju piesaistē lauku infrastruktūras attīstībai. Saskaņā ar likumu mums ir jānodrošina Saeimā apstiprinātās Reģionālās attīstības padomes darbība. Mēs arī turpmāk metodiski vadīsim un koordinēsim attīstības plānošanu pašvaldībās un organizēsim pašvaldību vadītājiem un speciālistiem apmācības par attīstības plānošanas jautājumiem. Jo - un to es gribētu vēl un vēlreiz uzsvērt - mūsu ministrija par svarīgāko uzskata pašiniciatīvas veicināšanu un sadarbību ar pašvaldībām. Un visbeidzot, godātie deputāti, tam visam būs nepieciešama arī jūsu izpratne un atbalsts, apspriežot un apstiprinot valsts budžetu 1998. gadam. Pateicos par uzmanību.".
• 1997_09_10_a-seq13 language "lv".
• 1997_09_10_a-seq13 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q822919.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q211.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q2660080.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q193089.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q21625222.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q30268570.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q2167704.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q80021.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q16362569.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q179830.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q1773319.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q7164.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q1669018.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q610187.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q2662771.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q1971217.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q29447592.
• 1997_09_10_a-seq13 mentions Q2340235.