Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_04-seq89> ?p ?o. }

• 1997_09_04-seq89 type Speech.
• 1997_09_04-seq89 number "89".
• 1997_09_04-seq89 date "1997-09-04".
• 1997_09_04-seq89 isPartOf 1997_09_04.
• 1997_09_04-seq89 spokenAs 84.
• 1997_09_04-seq89 spokenText "Cienījamie deputāti! Es būtībā esmu diezgan pārsteigts par to, - kādā gultnē ievirzās šī diskusija, un par tām runām, tiem apgalvojumiem par īpašuma svētumu. Es tikai domāju, ka šeit vajadzēja būt satiksmes ministram un vajadzēja arī nākt tribīnē un šo jautājumu vispusīgi izskaidrot. Es domāju, ka viena no vainām, kāpēc mēs šeit strīdamies, ir tas, ka jautājums nav izskaidrots. Šāds un līdzīgs jautājums tika risināts jau Ministru kabinetā pagājušajā gadā, tad, kad atsavināja šim pašam Perepjolkinam lidostas zemi. Un, kā jau šeit tika runāts, Perepjolkinam vēsturiski šīs zemes nekādi nav piederējušas. Viņš ar dažādiem paņēmieniem tās zemes no dažādām tantiņām ir ieguvis. Es domāju, ka drīzāk vajadzētu apskatīt jautājumu, ja tagad ir bijušas pārrunas jau starp valdības pārstāvjiem un Perepjolkinu un viņš ir atteicies šo zemi pārdot par piedāvāto - par 1940. gada kadastrālo vērtību, kas, manā izpratnē, ir pareiza un godīga... Jo šīs zemes labiekārtošanā nav ne pirkstu pielikuši šie pašreizējie, kā es teiktu, formālie īpašnieki, nav ne pirkstu pielikuši, neko uz tās zemes nav uzcēluši. Tur kādreiz, kā mēs atceramies, bija kaut kādas pļavas, kas bija pa pusei pārplūdušas. Un tāpat tas bija arī lidostas gadījumā. Tāpēc es domāju, ka drīzāk vajadzētu izvirzīt jautājumu par to, ka šo jautājumu vajadzētu vispusīgi izmeklēt. Nevar būt tā, ka tie, kas ir ieguvuši ar kaut kādiem apšaubāmiem līdzekļiem naudu, - ka tie pēc tam var bagātīgi apmaksāt advokātus un šie advokāti var visāda veida absurdas lietas mēģināt pietiesāt. Mēs jau esam šeit tādus gadījumus sastapuši un esam redzējuši, ar kādiem lieliem skandāliem tas beidzas. Tāpēc es domāju, ka šeit šajā gadījumā ir pilnīgi atklāti redzams zemes uzpirkšanas gadījums. Pie tam nebūt ne no tiem cilvēkiem, kam visvairāk pienāktos to darīt... Es domāju, ka Seiles kundze šo jautājumu būtībā saprot visdziļāk, ilgus gadus darbojoties ap zemes jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka šeit ir pilnīgi acīm redzams izspiešanas gadījums no valsts. Beigu beigās izspiešanas gadījums arī no mums visiem. Un, ja mēs šeit tādā pārprastā gaisotnē runājam par to, ka īpašums ir svēts, es domāju, tas būtu tas pats, ja runātu, ka “prihvatizēts” īpašums Latvijā ir svēts. Tad jau mēs nevaram arī runāt par to, ka “prihvatizēti” dažādi uzņēmumi bez maksāšanas... ka tie ir atkal pārskatāmi un ir veicami tiesas procesi, lai jautājumu noskaidrotu. Tad jau mēs tādus jautājumus nevaram pacelt un par to vispār nevaram runāt. Mēs varam runāt, ka cilvēkam, kurš ir ar jebkādiem paņēmieniem ieguvis īpašumu, tas viņam pienākas. Es tikai domāju vēl par šo lietu... Man tādas zināmas paralēles nāk prātā, runājot par Benjamiņam atdodamo vasarnīcu un par to, ka mēs tāpat no budžeta, no nodokļu maksātāju naudas, gribam viņam maksāt līdz miljonam latu. Es domāju, ka viņam tāpat labākajā gadījumā būtu jāsamaksā atlīdzība 1940. gada zemes kadastrālās vērtības lielumā, it īpaši ņemot vērā, ka viņš to māju bija ieķīlājis un nekāda sena dzimtas mītne tur nav bijusi. Mēs labi zinām, ka tā māja tika nopirkta 1935. vai 1936. gadā un tūliņ tika ieķīlāta Hipotēku un zemes bankā. Un nauda tika notērēta. Un mēs tagad pilnīgi absurdā veidā spriežam par to, kā atdot pēc šodienas zemes kadastrālās vērtības milzīgu naudu vai atdot pat tik milzīgu naudu, kādu viens ārzemnieks mums pieprasa. Būtībā, manā izpratnē, mēs ļoti brīvi rīkojamies ar budžeta naudu, kas ir satecējusi straumītē no nodokļu maksātāju kabatām, un šajā gadījumā es arī velku tādas zināmas paralēles. Un ja es skatos, ka šeit vienam kungam grib maksāt 9000 latus, otram - aptuveni 10 000 latus... nu labi, mēs varam strīdēties par to, vai tā vērtība ir par lielu vai nav par lielu. Varbūt to izmaksāšanu vajadzētu vēl atlikt un saistībā ar tiesas orgāniem apskatīties, cik tad viņi ir samaksājuši tam dāvinātājam, jo man ir ne viens vien signāls, ka tā dāvināšana ir notikusi pa pusei reketa veidā. Kāpēc mēs par to šeit nerunājam? Bet, ja mēs šeit runājam par to, ka šī zeme vai tas, kas uz tās zemes atrodas, pēc tam var nokļūt kādu Maltas firmu īpašumā vai citu firmu īpašumā, tas jau gan ir mūsu jautājums. Es domāju, ka šeit mēs varam pacelt jautājumu par to, ka ir jāseko tam, kas rakstīts šeit virsrakstā, - ka tā ir zemes īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām. Un pēc tam sekojošai privatizācijai mums ir vispusīgi jāseko, lai šī zeme un tas, kas uz tās atrodas, nenokļūtu atkal “prihvatizācijas” rezultātā, bez reālas maksāšanas, ar dažādām krāpniecības metodēm, kādu mistisku firmu īpašumā. To mēs šeit varam prasīt, lai tālākā privatizācija šajā ostas teritorijā notiktu pietiekamas atklātības atmosfērā, lai Privatizācijas aģentūra par to visu mūs informētu, un varam šeit vienoties, ka mēs pieņemam pašreiz tikai pirmā posma lēmumu. Mēs pieņemam lēmumu par to, ka šī zeme ir jāatsavina - un jāatsavina par tādu naudu, kāda pienākas, vadoties pēc tā, kāda tā zeme bija agrāk - bez uzlabošanas, bez būvēm, bez komunikācijām un bez pārējām labierīcībām. Tā ka, es domāju, šis lēmums no šāda viedokļa būtu pareizs, un, es domāju, šeit līdz ar to ir izcēlies tāds nevajadzīgs strīds tāpēc vien, ka mēs neizlasām to, kas ir rakstīts virsrakstā, - “valsts vajadzībām”. Valsts vajadzībām, nevis Maltas vajadzībām un vai kādas citas firmas, kādu, teiksim, ar bijušā premjera vārdu saistīto firmu vajadzībām. Tas viss ir tālāk jākontrolē - un jākontrolē jau vispirms Saeimai, un Saeimas deputātiem jāprasa, lai Privatizācijas aģentūras vadība mūs informētu par šiem jautājumiem. Mans lūgums tātad ir atbalstīt šo lēmumu. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_04-seq89 language "lv".
• 1997_09_04-seq89 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1997_09_04-seq89 mentions Q822919.
• 1997_09_04-seq89 mentions Q211.
• 1997_09_04-seq89 mentions Q233.