Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_04-seq73> ?p ?o. }

• 1997_09_04-seq73 type Speech.
• 1997_09_04-seq73 number "73".
• 1997_09_04-seq73 date "1997-09-04".
• 1997_09_04-seq73 isPartOf 1997_09_04.
• 1997_09_04-seq73 spokenAs 29.
• 1997_09_04-seq73 spokenText "Paldies. Godāto Saeimas sēdes vadītāj, godātie deputāti! Tā nu iznāk, ka skatot valdības 81. panta kārtībā pieņemtos dokumentus, diezgan būtiska daļa no tiem ir tāda, kas izsauc būtiskus iebildumus, un tāpēc arī ir šī tāda sēde, kad nākas vairāk runāt par principiāliem jautājumiem, bet tas ir jādara, jo šie problemātiskie lēmumi un faktiski lielā mērā prettautiskie lēmumi valdībā ir tikuši pieņemti, izmantojot tās tiesības, ko dod Satversmes 81. pants. Un tagad mums Saeimā tie visi vienlaicīgi vienas sēdes laikā ir jāizvērtē. Es domāju, ka deputāti varētu arī vēlāk, skatoties Satversmi, ņemt to vērā un tomēr pieņemt kādu jaunu redakciju Satversmes 81. pantam vai vismaz atbalstīt to, ka šā 81. panta tiesības nedrīkst izmantot demisionējušais Ministru kabinets, jo šeit šī situācija ir tāda, ar šiem noteikumiem par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” teritorijā, ka faktiski pēdējā iepriekšējās valdības darbības dienā tie tika pieņemti arī bez nepieciešamā Saeimas uzticības mandāta. Un šeit var teikt skaidri, ka šajā gadījumā šos noteikumus valdība ir pieņēmusi, faktiski pārkāpjot savas pilnvaras, jo likumā par zemes atsavināšanu valsts vajadzībām ir teikts, ka šāda atsavināšana var notikt tikai uz Saeimas pieņemta lēmuma vai likuma pamata. Jebkurā gadījumā arī pēc satura šeit tiek bradātas kājām īpašnieku intereses, un tātad tiek bradāts kājām pats īpašuma jēdziens, lai gan īpašuma jēdziens ir viens no stabilas demokrātiskas valsts pamatiem. Tas ir cilvēku tiesību pamats, tas ir pamats, lai varētu būt arī respekts pret cilvēku cieņu. Īpašums dod cilvēkam zināmu neatkarību un iespēju plānot pašam savu dzīvi. Un kā tāds šis īpašums tiesiskā valstī, kaut arī tas ir pakļauts vispārējām sabiedrības interesēm, tomēr nav atņemams ar tik voluntārām metodēm, kādas šeit tiek piedāvātas, ka, lūk, valdībai nepatīk, ka kādam pilsonim X pieder kāds zemes gabals stratēģiski izdevīgā vietā, un līdz ar to valdība nolemj šim pilsonim X šo zemes gabalu atsavināt. Var piekrist tam principam, ka šā īpašuma atsavināšana var notikt saistībā ar valsts vajadzībām, bet tad ir jāņem vērā divi momenti: tām tiešām ir jābūt valsts vajadzībām, nevis tā, kā tas ir šajā gadījumā, kad tas ir vienkārši zināmu teritoriju Rīgas tirdzniecības brīvostā tagad gan atdos valsts uzņēmumam, bet pēc tam ir paredzama šā uzņēmuma privatizācija. Jau līdz šim faktiski šis uzņēmums “Rīgas tirdzniecības brīvosta” ir pat bijis ietverts privatizējamo objektu sarakstā, lai gan tagad tas no šā saraksta ir izslēgts. Tā ka šie nodomi attīstīt privāto iniciatīvu Rīgas tirdzniecības brīvostā ir skaidri, un tas ir arī ļoti normāli, bet tikai nav saprotams tas, kāpēc šajā gadījumā tiek veikta īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām. Un otrs. Ja kāds īpašums tiek atsavināts valsts vajadzībām, tad par šo īpašumu cilvēkam pienākas taisnīga kompensācija. Šis pamatprincips ir pilnīgi skaidrs: ja valsts kaut kur būvē ceļu, šoseju, tad tie zemes gabali, kas ir zem šā ceļa, tie ir atsavināmi valsts vajadzībām, bet tie ir atsavināmi par taisnīgu kompensāciju. Šajā gadījumā nav ievērots ne viens, ne otrs princips. Kas attiecas uz uzņēmējdarbību brīvostas teritorijā un uz šīm zemes īpašuma attiecībām, tad jāteic, ka likums brīvostas vadībai, brīvostas pārvaldei paredz iespēju noteikt personāla servitūtu uz šo zemi, un tas nozīmē, ka šī brīvostas pārvalde faktiski var pārņemt zemi savā lietošanā. Vienīgais, kas viņai ir jāizdara, ir tas, ka viņai ir jāmaksā par šo zemes izmantošanu 5% apmērā no šā īpašuma kadastrālās vērtības. Šāda iespēja bija paredzēta tajā brīdī, kad mēs pieņēmām šo likumu par Rīgas tirdzniecības brīvostu, un, izejot no tā, arī šeit būtu taisnīgi jāvadās. Šobrīd tā situācija patiesībā veidojas ārkārtīgi nepatīkama, ka valsts atņem šo zemi vienam pilsonim faktiski par labu citam, jo uz šīs zemes varēs saimniekot citas personas. Un par to liecina arī citi dokumenti, kas šeit ir. Te ir ne tikai valsts intereses, bet arī pilnīgi konkrētu uzņēmumu intereses. Presē tiek pieminēts arī tāds uzņēmums “Karmelo Karuana”, kas ir pilnīgi privāts uzņēmums, kura adrese tātad ir ofšora zonā Maltā... Tātad faktiski šīs zemes atņemšana šiem cilvēkiem tiek veikta par labu šādai te ārvalstu firmai. Un jautājums šeit ir pavisam nopietns. Jautājums ir par to, kas ir devis komandas valdībai un tiem cilvēkiem, kuri ir šos noteikumus parakstījuši, - tātad tas ir Šķēles kungs un tas ir Zīles kungs. Kas viņiem ir devis komandu veikt šo parakstīšanu, jo, izanalizējot šo situāciju, ir redzams, ka tas ir pretrunā ar jebkādām tiesību normām? Tas ir pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību konvenciju, kurai Latvija ir pievienojusies un saskaņā ar kuru šie cilvēki pēc tam varēs iesūdzēt Latvijas valsti tiesā. Bet jautājums ir tāds: kas ir devis šīs komandas pieņemt šādu lēmumu, kas tik klaji norāda uz kaut kādu noteiktu grupējumu interešu lobēšanu? Man ir jautājums gan Šķēles kungam, gan Zīles kungam: kā ekonomiskās intereses jūs aizstāvējāt un kas jums nodiktēja, ka šāds lēmums ir jāpieņem, tādējādi riskējot šajā gadījumā un faktiski pakļaujot sitienam visas Latvijas valsts labo slavu tālākajos iespējamajos starptautiskajos procesos, kas var veidoties uz cilvēktiesību pamata? Diemžēl tāda ir šī mūsu situācija, ka cīņa par īpašumu notiek ne tikai ar uzņēmējdarbības metodēm, bet arī ar klaju laupīšanu, kā jau šeit teica iepriekšējais runātājs Saulīša kungs, ka sava biznesa lietu kārtošanai nekas nav svēts, nav svēti nekādi principi. Diemžēl ārzemēs, ja mēs šādi rīkojamies, ir pamats vēl jo vairāk nostiprināties uzskatam par to, ka Latvija ir tāda valsts, kurā faktiski valda mafija. Un mēs arī esam dzirdējuši no ārzemniekiem šo uzskatu, bet diemžēl nevaram skaidri pateikt viņiem pretī, ka tā tas tiešām nav. Un tomēr būtu lūgums Saeimas deputātiem nepiedalīties šajā procesā un nepieļaut šo īpašumu barbarisko atsavināšanu, bet noteikt, ka šī uzņēmējdarbība ostas teritorijā ir veicama saskaņā ar Civillikumu, saskaņā ar likumu par Rīgas tirdzniecības brīvostu un saskaņā arī ar īpašuma tiesību pamatprincipiem, kas nostiprināti cilvēktiesību dokumentos. Es aicinu visus deputātus noraidīt šos noteikumus, šo likumprojektu. Paldies.".
• 1997_09_04-seq73 language "lv".
• 1997_09_04-seq73 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_09_04-seq73 mentions Q822919.
• 1997_09_04-seq73 mentions Q211.
• 1997_09_04-seq73 mentions Q2660080.
• 1997_09_04-seq73 mentions Q233.
• 1997_09_04-seq73 mentions Q1043575.