Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_04-seq208> ?p ?o. }

• 1997_09_04-seq208 type Speech.
• 1997_09_04-seq208 number "208".
• 1997_09_04-seq208 date "1997-09-04".
• 1997_09_04-seq208 isPartOf 1997_09_04.
• 1997_09_04-seq208 spokenAs 84.
• 1997_09_04-seq208 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmajā acu uzmetienā tik tiešām liekas dīvaini, ka lielākā daļa pozīcijas deputātu... Pārsvarā tieši viņi ir parakstījuši šo lēmuma projektu un pieprasa izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, kur tad ir palikuši tie 3 miljoni, kā tie ir ceļojuši no “Latvenergo” uz banku “Baltija” un kā pa ceļam ir nokļuvuši Lihtenšteinā vai mauru republikā. No otras puses, es domāju, ka pietiekoši daudz, lai atspoguļotu šā jautājuma būtību, ir veikuši mūsu žurnālisti. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad šī informācija, kuru viņi ir pauduši preses slejās, ir pietiekoši objektīva un precīza. Bet jautājuma būtība acīmredzot ir daudz dziļāka, un šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija visnotaļ ir nepieciešama. Mēs esam nonākuši līdz paradoksālai situācijai, un es mazliet gribētu pievērst jūsu uzmanību netālai vēsturei. Dažus gadus atpakaļ tika ierosināta krimināllieta par tā saucamā... par G-24 izsaimniekošanu Lauksaimniecības ministrijā “Lata International” lietā. Un šajā krimināllietā ir ļoti daudz apsūdzēto, acīmredzot vistuvākajā laikā šī krimināllieta beidzot nonāks līdz tiesai. Taču paradokss ir cits, tas, ka viens no vietniekiem, kurš tieši atbildēja par kredītu sadali un bija otrā persona aiz Ģēģera kunga, pat netiek aicināts kā liecinieks šīs krimināllietas ietvaros. Un viennozīmīgi tiek paziņots un pieņemts kā a priori, ka Šķēles kungs vispār neko nav zinājis par šīm nelikumībām, kuras ir notikušas Lauksaimniecības ministrijā. Tagad paskatīsimies to situāciju, kāda ir izveidojusies mums šodien. Šķēles kunga padomnieks Grūtupa kungs vienlaicīgi ir arī bankas “Baltija” advokāts, bet Šķēles kungs kārtējo reizi paziņo, ka viņš neko nezina par šo nelikumīgo darījumu, kur tad ir palikuši 3 miljoni. Tad ir jāvaicā: vai tad Šķēles kungs tik tiešām visu šo laiku ir atradies pareizajā amatā gan Lauksaimniecības ministrijā, gan arī tagad? Tas ir viens. Vēl viena nianse. Tur acīmredzot būs jāpēta, turklāt ļoti cītīgi jāpēta Izmeklēšanas komisijai, jo nav tik vienkārši, kā šeit paziņoja Saulīša kungs. Atcerēsimies, ka pāris nedēļu atpakaļ ģenerālprokurors uzstājās televīzijā, deva intervijas presē. Pirmkārt, viņš paziņoja, ka arī Ģenerālprokuratūra var “lauzt kaklu” šajā krimināllietā. Ja jau Ģenerālprokuratūra taisās “lauzt kaklu”, tad viennozīmīgi tiek paziņots, ka nelikumības mūsu valstī ir pieņemamas un ka tās ir absolūtas, un, jo vairāk nozog, jo mazāk iespēju kādu saukt pie atbildības. Tālāk ģenerālprokurors intervijā paziņo, ka viņš ir ticies ar bankas “Baltija” advokātu Grūtupa kungu, ka viņi ir veci draugi... Nav jau iebildumu, ka viņi tiekas un pārrunā dažādas problēmas, bet ko tad viņi konkrēti ir pārrunājuši? Izrādās, ka Grūtupa kungs ar viņu ir apspriedis jautājumus, kuri ir saistīti tieši ar šo cesijas līgumu, ar cedēšanu. Pēc tam ar diezgan lielu novēlošanos, pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma tiek ierosināta krimināllieta. Un kas tad šodien sanāk? Faktiski sanāk sekojoša situācija, ka pēc idejas tiem policistiem vai SAB darbiniekiem, kuri izmeklē šo lietu, ir jāaicina ģenerālprokurors un jāpratina par šīm visām niansēm, ko tad viņi īsti ir runājuši ar bankas “Baltija” advokātu. Tātad ģenerālprokurors pats ir jāsauc vismaz kā liecinieks, un no viņa ir jāpieprasa liecības. Tāpēc es ceru, ka šajā komisijā būs iespēja ievēlēt pietiekoši kompetentus mūsu deputātus, vēlams juristus, un pietiekoši objektīvi izmeklēt šo lietu. Es vēl gribētu atgādināt, ka šeit nav runa tikai par 3 miljoniem. Runājot par to, kas saistās ar “Latvenergo”, jāteic, ka mūsu nodokļu maksātāji ir piemānīti un apzagti vairākas reizes. 1995. gadā tika izsniegta garantija 10 miljonu latu apmērā, un bijušais enerģētikas valsts ministrs par to, ka viņš bija parakstījis šo garantiju, saņēma vienu gadu nosacīti. Tagad ir runa par to, ka no “Latvenergo” tiek pārskaitīti 18 miljoni. Tātad kopumā jārēķina, ka vismaz 18 miljoni ir pazuduši, un visi šie miljoni atpakaļ būs jāatgriež uz nodokļu maksātāju rēķina, tāpēc es aicinu atbalstīt Aivara Kreitusa priekšlikumu un balsot par šo lēmuma projektu pa daļām. Paldies.".
• 1997_09_04-seq208 language "lv".
• 1997_09_04-seq208 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q211.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q3736450.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q687709.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q39731.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q1092499.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q646756.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q347.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q16350487.
• 1997_09_04-seq208 mentions Q957035.