Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_04-seq198> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1997_09_04-seq198 type Speech.
- 1997_09_04-seq198 number "198".
- 1997_09_04-seq198 date "1997-09-04".
- 1997_09_04-seq198 isPartOf 1997_09_04.
- 1997_09_04-seq198 spokenAs 29.
- 1997_09_04-seq198 spokenText "Amerika kungs, es jau teicu, ka es runāšu tādā kontekstā, ka atsaucamais Aigars Jirgens ir mūsu parlamenta Prezidija loceklis, tātad tās institūcijas loceklis, kas ir atbildīga par valsts attīstības stratēģiju, un lūdzu mani šinī sakarībā nepārtraukt. Tātad - par valsts stratēģiskās attīstības veicināšanu. Atbilstoši Satversmes 64. un 65. pantam parlaments ir atbildīgs par šo jautājumu valstī un tas kontrolē valdību. Valdības nāk un iet, valdības mainās un, viena otru nomainot, neatstāj aiz sevis konceptuālās nostādnes. Par, teiksim, nacionālajām programmām nemaz nerunājot. Kura valdība ir likusi priekšā tautsaimniecības kopējo nacionālo programmu vai atsevišķo nozaru programmas? Ir tādas programmas vai nav? Es tādas nezinu, un diez vai kāds cits tās zina. Tāpēc mūsu parlamentam, kas ir atbildīgs par to, ir jāuzņemas atbildība, un šajā sakarībā tieši Prezidijs ir tas, kas šo situāciju varētu ietekmēt, izmantojot 64. un 65. Satversmes pantu. Tālāk. Trešais. Valsts pārvalde. Tajā pašā Eiropas komisijas atzinumā ir vairākkārt norādīts uz nesakārtotu valsts pārvaldi Latvijā. Un tur ir viens skaists piemērs, kuru arī es šeit minēšu. Ekonomikas ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija īsti nezina, kur ir tā robežšķirtne, kas nodala viņu funkcionālos lauciņus. Nezina. Tas ir arī šajā “Agenda 2000” skaidri un gaiši norādīts. Ir šie trīs ļoti nozīmīgie aspekti jebkuras valsts stratēģiskajā attīstībā, un par tiem atbild trīs dienesti. Tos es šeit nosaukšu, un man līdz ar to, domāju, neviens nevarēs pārmest, ka nerunāju par šodienas darba kārtību. Vispirms tas ir valsts parlaments, tā ir mūsu Saeima, tā ir mūsu Saeimas vadības institūcija - Prezidijs un tā priekšsēdētājs un viņa vietnieki vai biedri, kuriem būtu jārūpējas par šo stratēģisko virzienu iedzīvināšanu. Diemžēl tas tā nenotiek, un tas ir ārkārtīgi liels un būtisks trūkums. Tātad parlaments - pirmais dienests. Otrais dienests - tā ir Valsts prezidenta Kanceleja. Neapšaubāmi, ka Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 46. pantu, ir tiesisks iejaukties valsts dzīvē ļoti dziļi un ļoti nopietni, ja vien ir vēlēšanās un gribēšana. Tālāk - tas ir mūsu premjerministrs un mūsu valdība kopumā. Lūk, mūsu Satversmes 59. pants skaidri un gaiši par to runā. Un visbeidzot tas ir arī mūsu viceprezidents, kurš Šķēles otrajā valdībā tika ieviests kā amatpersona ar nolūku - koordinēt likumdošanu, šajā nolūkā vienojot gan valdību, gan arī Saeimu. Diemžēl pagaidām es šādu vienotību neredzu, un likumdošana notiek vēl joprojām pēc Brauna kustības. Tas ir nepareizi. Un nepareizi ir it īpaši tas, ka mūsu parlaments, Prezidijs, lūk, neņem vērā šādas koordinētas likumdošanas vajadzības. Bet to varētu izdarīt. Un šeit nav vainīgs varbūt tikai priekšsēdētājs, šeit ir vainīgi arī priekšsēdētāja biedri un līdzbiedri, un tā tālāk. Lūk, tādas asociācijas manī radās, iepazīstoties ar šo atsaukuma pieteikuma dokumentu, kā arī pēc tām debatēm, kuras mēs šorīt un šodien šeit dzirdējām. Domāju, ka daudzas no tām debatēm bija ļoti pamācošas: cik tālu ir iespējams atiet no parlamentārās darbības, esot parlamenta loceklim. Paldies par uzmanību.".
- 1997_09_04-seq198 language "lv".
- 1997_09_04-seq198 speaker Imants_Liepa-1937.
- 1997_09_04-seq198 mentions Q822919.
- 1997_09_04-seq198 mentions Q211.
- 1997_09_04-seq198 mentions Q193089.
- 1997_09_04-seq198 mentions Q21625222.
- 1997_09_04-seq198 mentions Q16350401.