Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_04-seq171> ?p ?o. }

• 1997_09_04-seq171 type Speech.
• 1997_09_04-seq171 number "171".
• 1997_09_04-seq171 date "1997-09-04".
• 1997_09_04-seq171 isPartOf 1997_09_04.
• 1997_09_04-seq171 spokenAs 84.
• 1997_09_04-seq171 spokenText "Godātie klātesošie! Es šodien negribētu tieši skart kādu konkrētu personu. Persona vienmēr ir politiska. Protams, es arī atbalstu opozīcijas -vienas no lielākajām frakcijām priekšsēdētāja - runu, un viņš citādāk arī nevar runāt. Viņam ir jārunā. Tas ir tāds politisks stils. Bet es gribēju drusku parunāt no cita viedokļa - par paša Prezidija būtību kā tādu. Man liekas, ka mēs esam pārmantojuši vienu no komunisma sliktākajām lietām, ka Prezidijs mums ir kļuvis par tādu kā varas ietīkojuma, varas sadales un varas pārdales kārtējo posmu, par kārtējo vietu pie kopīgās siles, ka tas vairs nav kaut kādā veidā tautas likumdošanas vai tautas gribas reprezentācija vai pārstāvība. Tas sāk pārvērsties jau par tādu ietekmes, politiskās ietekmes, sviru un amatu. Un man galvenā problēma ir tā, ka arī es arvien vairāk un vairāk jūtu, ka ap Prezidiju veidojas “labie” deputāti, un veidojas “sliktie” deputāti. Vieniem deputātiem arī, piemēram, tehniskais darba nodrošinājums, kaut kas varbūt tiek ātrāk risināts. Varbūt tās ir tikai manas subjektīvās domas. Es arī tādam viedoklim varētu pievienoties. Taču es nevaru citādāk domāt, es nevaru pierādīt, ka tās nav tikai manas subjektīvās domas, jo mums Prezidijā nav opozīcijas pārstāvja. Tas nav iedomājami - normālas demokrātiskas valsts Prezidijs, kurā nav opozīcijas pārstāvja! Tas vienkārši ir... man pat trūkst latviešu valodā vārda, kā to apzīmēt. (Starpsauciens: “Saki krieviski!”) Tā ir neizpratne. Valodas likums, Dobeļa kungs, man aizliedz runāt krieviski šajā jautājumā. Vēl jo vairāk mani dara skumju tas, ka lielākā daļa likumdevēju vispār to nesaprot - smaida, runā... Priekš kam vispār ir vajadzīgs pārstāvis Prezidijā no opozīcijas? Priekš kam vispār ir vajadzīga kaut kāda opozīcija? Priekš kam vispār ir vajadzīga domu dažādība un šīs domu dažādības reprezentācija sabiedrībā, starptautiskos forumos, citās sadarbības jomās kā tādās? Tas ir skumji. Protams, arī skumji ir tas, ka opozīcijas pārstāvji, kad bija Prezidijā, varbūt ne visai korekti un varbūt ne visai praktiski izmantoja šo vietu. Varbūt arī tas ir zināms grēks, bet tāpēc jau ir jāsoda konkrētais cilvēks. Šeit nevar tikai tāpēc, ka viens cilvēks ir izdarījis kaut ko sliktu, vērsties pret pašu principu. Pret pašu principu - redzēt opozīcijas pārstāvi Prezidijā. Nav obligāti - no kādas frakcijas tas būtu. Tas tikpat labi varētu būt no jelkādas, arī no neatkarīgajiem deputātiem, vienalga, no kādiem. Es savu kandidatūru a priori noņemu, lai mani vārdi izklausītos daudzmaz patiesi, ka es runāju, vadoties pēc savas pārliecības kā tādas. Un es to nerunāju no vienas Saeimas pieredzes. Es to runāju jau no vairāku Saeimu pieredzes. Un tā lieta atkārtojas no vienas Saeimas nākamajā Saeimā. Nelaime ir tā, ka 5. Saeima bija daudz demokrātiskāka. Es atceros, ka Gorbunova kungs nekad neatļāvās pārtraukt daudz asākas, neiecietīgākas runas. Es atceros tos dialogus starp Endziņa kungu un Saeimas priekšsēdētāju. Tie dialogi norisinājās juridisku jautājumu kaut kādās finesēs, to izspriešana - kaut kādā gaisotnē. Tagad tas viss notiek daudz vienkāršāk, daudz prastāk. Tomēr pats sliktākais ir tas, ka mēs līdz ar juridiskās tehnikas, juridiskās domas izpratni un dziļumu, zaudējam arī demokrātijas izpratnes dziļumu. Kā jūs redzējāt, jautājumā par īpašumu mēs jau sākām šķirot - mūsu cilvēks, ne mūsu cilvēks... man liekas, viņš nav godīgi ieguvis... man liekas, ka viņš varbūt ir darījis tā vai šitā. Tie ir tā saucamie priekšsimptomi tādai slimībai, ar kuru saslima tādas lielas valstis kā Krievija un Vācija, un diemžēl pēc 1934. gada arī Latvija. Tas ir totalitārisms, kas ielaužas lēnām kā apātija, kā samierināšanās ar to, ka gan jau... tas ir mūsējais, gan jau tas mani neskars. Skars, godājamie kungi! Pirmām kārtām skars pozīciju, kas ir šodien, jo, kā jūs zināt, tautas balss ir ļoti nepastāvīga. Šodien jūs esat pozīcija, rīt jūs esat opozīcija. Es negribu, protams, nevienam vēlēt to sliktāko, bet es domāju, ka mums tiešām vismaz šī tradīcija, šie divi punkti... Prezidijs ir Saeimas priekšstāvju darba organizators, varu teikt - mūsu kalpi, lai mēs varētu labāk strādāt... bet mēs vienkārši uz to aizveram acis. Un otra lieta, ka Prezidijā noteikti ir jābūt opozīcijas pārstāvim. Vienalga! Es nesaku, ka tam noteikti ir jābūt no kādas frakcijas, bet tam ir jābūt. Citādāk tā lieta nevar būt. Citādi jebkurš cilvēks var mums pārmest šo iztrūkumu, un faktiski vienkārši šīs pompozās ārzemju viesu pieņemšanas visās skaistajās zālēs, šie glaunie limuzīni, šīs visas pieņemšanas un sagaidīšanas - tas viss atgādina tādas cara galma vodeviļas. Tā ir skaista, krāšņa vodeviļa, bet faktiski viņa jau ir simtreiz nospēlēta, un tur iekšā nav nekā, kas raksturotu mūsu valsti, mūsu tautu kā demokrātisku, kā tautu, kas saprot, ka tai ir dziļas partiju un citu cīņu tradīcijas. Paldies. Es tomēr novēlētu jums arī šo jautājumu pārdomāt.".
• 1997_09_04-seq171 language "lv".
• 1997_09_04-seq171 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1997_09_04-seq171 mentions Q822919.
• 1997_09_04-seq171 mentions Q211.
• 1997_09_04-seq171 mentions Q159.
• 1997_09_04-seq171 mentions Q183.
• 1997_09_04-seq171 mentions Q161970.