Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_04-seq108> ?p ?o. }

• 1997_09_04-seq108 type Speech.
• 1997_09_04-seq108 number "108".
• 1997_09_04-seq108 date "1997-09-04".
• 1997_09_04-seq108 isPartOf 1997_09_04.
• 1997_09_04-seq108 spokenAs 29.
• 1997_09_04-seq108 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” attiecas uz Rīgas Domi. Tas paredz Rīgas Domei tiesības deleģēt zināmu daļu no savām funkcijām kaut kādām šīs pašas Domes izveidotām pašvaldības institūcijām. Tas nozīmē, ka daļa no funkcijām, jautājumiem, kurus līdz šim varēja lemt tikai deputāti, politiski atbildīgas personas, turpmāk varēs tikt nodoti dažādu ierēdņu lemšanai. Jā, pašvaldība viņus iecels, noteiks, kuri šie cilvēki būs, un pēc tam viņiem deputāti faktiski atdos paši šīs savas funkcijas. Pēc tam par to, ko šie cilvēki, šie ierēdņi šajā pašvaldības institūcijā būs izdarījuši, par to arī faktiski katrs no Rīgas Domes deputātiem vairs civilo atbildību nenesīs, kā viņš būtu bijis spiests nest tajā gadījumā, ja šis lēmums tiktu skatīts Rīgas Domē un likts uz balsojumu. Var teikt, ka, ņemot vērā to, kādas ir šīs funkcijas, kuras tiek paredzēts nodot turpmāk Rīgas Domes izvēlētām pašvaldības institūcijām, faktiski var sagaidīt, tā kā padomju laikos, dažādu “troiku” veidošanos - kolektīvu ar trim cilvēkiem, kuri, piemēram, varētu pārstāvēt trīs mūsu vadošās partijas, un kuriem būtu turpmāk uzticēta jautājumu ar pašvaldību īpašumiem izlemšana. Piemēram, šie likuma grozījumi paredz iespēju deleģēt pašvaldību institūcijai tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tātad par to, vai izmantot šīs pirmpirkuma tiesības vai neizmantot, turpmāk lems nevis Rīgas Dome, bet kaut kādi speciāli cilvēki, kaut kādi šo valdošo partiju ielikteņi. Es domāju, ka rīdziniekiem šāda situācija absolūti nebūs izdevīga, un, es domāju, arī no demokrātiskas valsts darbības viedokļa to absolūti nevajadzētu pieļaut. Jau šobrīd ir signāli par to, kas notiek Rīgā namu pārvaldēs: nāk signāli viens pēc otra par dažādām milzīgām nekārtībām - par to, kādā veidā šeit tiek slēgti līgumi un kādā veidā šīs namu pārvaldes piešķir komunālo maksājumu atlaides. Ir jājautā, vai vispār kādai atbildīgai personai ir skaidrība par to, kas šeit notiek, vai kāda atbildīgā persona ir valstī spējīga uzraudzīt šos procesus. Rīgā šī likumprojekta aizstāvji varētu minēt to, ka Rīgā šo funkciju realizācija saistās ar ļoti lielu darba apjomu. Bet es gribu teikt to, ka šis apjomu apsvērums nedrīkst būt izšķirošs iemesls, lai šos jautājumus, kuri ir izlemjami tikai pašvaldības politiskā līmenī, ar ievēlētiem tautas deputātiem, turpmāk lemtu kaut kādi tautai tikai ļoti netiešā veidā atbildīgi ierēdņi. Un ir jāsaka, ka šis process, funkciju nodošana kādiem ieceltiem ierēdņiem, pārāk labi iekļaujas tajā vispārējā centralizācijas shēmā, kura Rīgas pilsētā pirms vairākiem gadiem paredzēja šo vēlēto rajonu padomju posmu likvidēšanu, tātad samazināt vēlēto deputātu skaitu, lai mazāk būtu tādu, kas vispār varētu kaut ko kontrolēt un varētu kaut ko politiski lemt. Diemžēl šeit ir tas rezultāts, kuru mums atkal cenšas uzspiest šādā veidā: lūk, ievēlētie deputāti ar to netiek galā, nu atdosim šīs funkcijas kādiem citiem! Es domāju, ka tas ir absolūti nepieļaujami. Kā jau teicu, nav pieļaujams, ka šie “kādi citi” lemtu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz konkrētajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu. Nav pieļaujams, ka šiem “kādiem citiem” būtu tiesības ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās; šiem “kādiem citiem” nav atstājama iespēja atcelt pašvaldības iestāžu nelietderīgus un nelikumīgus lēmumus, un tā tālāk. Un vēl jo vairāk šiem “kādiem citiem” nav dodamas tiesības pieņemt lēmumus citos likumā paredzētos gadījumos, kad likums paredz, ka šos lēmumus pieņemtu pašvaldības. Nav pieļaujams, ka uzreiz mēs atdodam “kādiem citiem” arī šīs tiesības lemt šos jautājumus. Es aicinu nepieļaut vēl tālāku finansiālas un ekonomiskas nekārtības eskalāciju Rīgas pilsētas dažādās institūcijās un aicinu neatbalstīt šādu, varētu teikt, valdošo partiju intereses klaji lobējoša likumprojekta pieņemšanu, jo, kā jau teicu, šāda likuma pieņemšana ļautu šīm valdošajām partijām, faktiski apejot ievēlētos deputātus, diktēt saimniecisko jautājumu risināšanu Rīgas pilsētā. Uzskatu, ka tas nav pieļaujams, arī visa frakcija “Latvijai” uzskata, ka tas nav pieļaujams, un mēs aicinām šajā gadījumā balsot “pret”. Paldies.".
• 1997_09_04-seq108 language "lv".
• 1997_09_04-seq108 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_09_04-seq108 mentions Q211.
• 1997_09_04-seq108 mentions Q2660080.