Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq8> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq8 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq8 number "8".
• 1997_09_03_a-seq8 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq8 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq8 spokenAs 77.
• 1997_09_03_a-seq8 spokenText "Augsti godātie deputāti! Tā kā es piederu pie šīs ārkārtas plenārsēdes sasaukšanas dokumenta parakstītājiem, tad es gribētu drusciņ runāt par motīviem, kas lika man to parakstīt. Katrā ziņā motīvs nebija Viļa Krištopana vārda locīšana visdažādākajos veidos. Motīvs nebija arī Lujāna kunga asprātību plūsma par Krištopanu, kad nemaz netika runāts par transporta vai pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā. Protams, asprātība ir laba lieta, bet ar mēru. Otrs, ko es gribētu pateikt. Mani gandarīja Viļa Krištopana sagatavotie materiāli un arī viņa ziņojums par situāciju, kādā šobrīd ir pasažieru pārvadājumu politika Latvijā. Dod Dievs, lai visas ministrijas tādā veidā informētu vai sagatavotu informatīvus materiālus, kurus, protams, katrs deputāts var iegūt ministrijā, jo tikai ārkārtas plenārsēdes gadījumā viņiem tos pienes klāt. Ja kādam šī politika tiešām interesē, šis cilvēks informatīvos materiālus Satiksmes ministrijas aparātā var iegūt pilnībā. Man jāteic, ka politikā, kuru šobrīd realizē parlaments un izpildvara, Ministru kabinets tajā skaitā, Satiksmes ministrijai ir ļoti daudz panākumu, pie kuriem ātri pierod un kurus nepamana. Un ir, protams, arī daudz neatrisinātu problēmu. Viena no šīm neatrisinātajām problēmām ir tieši šo nerentablo - un tās jāsauc īstajā vārdā - šo nerentablo dzelzceļa līniju likvidācija. Parlamenta ārkārtas sēde ir sasaukta arī tā iemesla dēļ, ka pasažieru pārvadājumi ir valsts un pašvaldību tiešā funkcija. Tātad valsts un pašvaldību funkcija, kas ir finansējama no valsts budžeta. Manuprāt, mēs bieži jaucam šos divus jēdzienus - “valsts akciju sabiedrība” un “valsts uzņēmums”, kuru nolūks ir gūt peļņu. Un “Latvijas dzelzceļa” gadījumā šī peļņa tiek reinvestēta atpakaļ šīs infrastruktūras sakārtošanai, uzlabošanai un tālākai attīstībai, un tā ir valsts pati. Tādējādi šeit arī rodas šis konflikts starp uzņēmumu un sabiedrību, un tā ir tieši nevis Satiksmes ministrijas, bet vairāk gan paša parlamenta atbildība, jo, manuprāt, šāgada budžetā nebija neviena deputātu iesnieguma par konkrētām dotācijām pasažieru pārvadījumu nodrošināšanā. Uzņēmuma funkcija, kaut gan “Latvijas dzelzceļš” šobrīd to dara, nav dotēt pasažieru pārvadājumus. Tā ir valsts, jeb sabiedrības un nodokļu maksātāju funkcija. Un tieši parlamenta debatēs par budžetu mēs varam izstrīdēties, kurā vietā ir labāk vai mērķtiecīgāk investēt līdzekļus, kuras līnijas mēs tik tiešām varam nomainīt. Cik es saprotu, tad Satiksmes ministrija ilgi un daudz domā par šo nomaiņas darbu. Negatīvais, protams, ir tas, ka cilvēki par šīm pārmaiņām dzelzceļa transporta politikā uzzina ļoti pēkšņi. Ja, teiksim, cilvēkus tam sagatavotu, cilvēkiem varētu paskaidrot, ka ir alternatīvi pārvietošanās līdzekļi, un es domāju, ka cilvēkus drīzāk gan atbiedē šis pēkšņums, šī straujā nolemtība. Ja būtu šī koncepcija, par kuru runāja Kostandas kungs, un es varu viņu atbalstīt... koncepcija, kur viss skaidri būtu pateikts, nevis runāt “gaišās” lietas, ka mēs tur drīz tālā, skaistā nākotnē... Ja būtu koncepcija, kas pateiktu, ka Satiksmes ministrija paredz divu, trīs vai četru gadu laikā tādos un tādos termiņos aizstāt vienu pasažieru pārvadājumu veidu ar otru, tad cilvēki sagatavotos. Un man liekas, ka tad neveidotos sociālās spriedzes situācijas. Tik tiešām šādas situācijas izveidojās, ja nemaldos, pavasarī Vidzemē, un arī man tur nācās iejaukties, jo es tiku iejaukts ar preses starpniecību šajā problēmā. Šāda situācija izveidojusies šobrīd Kurzemes pusē - Vaiņodē. Es tik labi saprotu uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”, tik labi es saprotu Satiksmes ministriju, bet vēl labāk es saprotu šos cilvēkus. Tātad es domāju, ka Kostandas kungs ir iesniedzis 35 deputātu parakstītu lēmuma projektu, kurā viņš paredz šādu koncepciju un paredz ļoti precīzi finansēt šīs valsts funkcijas - valsts un pašvaldību funkciju izpildi no nodokļu maksātāju naudas. Bez tam Krištopana kungs minēja skaitli par “Latvijas dzelzceļa” nomaksātajiem līdzekļiem. “Latvijas dzelzceļš”, kā teica Krištopana kungs, nodokļos pagājušajā gadā ir samaksājis 22 miljonus. Tātad, ja parlaments no šiem 22 miljoniem 1/3 daļu paredzētu tieši pasažieru pārvadājumu dotēšanai, pie tam ļoti precīzi norādot, ko tad dotēs un ko nedotēs, tad es domāju, ka šīs problēmas būtu atrisinātas. Tāpēc vēlreiz pateicos Satiksmes ministrijai. Es pateicos arī tiem deputātiem, kuri runāja šeit konstruktīvi un kuru izteikumus Krištopans, kā es redzēju, cītīgi pierakstīja. Acīmredzot šajā sēdē mēs mēģinām definēt politiku, kuru pēc tam uzliksim izpildvarai - Ministru kabinetam un Krištopana kungam pildīt, kā arī kontrolēt mūsu lēmumu izpildi, bet mēs nevaram saukt pie atbildības šeit Krištopanu par to, ka paši līdz šim konfliktam bijām aizmirsuši konkrētās problēmas. Tik tiešām pagājušā gada budžetā netika iesniegts neviens deputāta priekšlikums par atsevišķu satiksmes posmu nodrošinājumu vai pārvadājumu nodrošinājuma finansēšanu. Paldies par uzmanību!".
• 1997_09_03_a-seq8 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq8 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 1997_09_03_a-seq8 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq8 mentions Q327094.
• 1997_09_03_a-seq8 mentions Q944216.