Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq6> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq6 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq6 number "6".
• 1997_09_03_a-seq6 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq6 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq6 spokenAs 29.
• 1997_09_03_a-seq6 spokenText "Godājamo Prezidij! Kolēģi! Latvijā šobrīd nav pasažieru pārvadājumu politikas koncepcijas, kas būtu apstiprināta Saeimā vai Ministru kabinetā. Ir izplatījies viedoklis, ka vienīgi satiksmes ministrs Krištopans zina, kas ir vislabāk, kas ir nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem. Ka viņš ir vienīgais, kas kaut ko saprot transporta jautājumos un ka, lūk, neesot vajadzības citiem jaukties viņa darbā, ka tā esot gandrīz vai necieņas izrādīšana vai tautas musināšana, vai tamlīdzīgi. Tādēļ tomēr pēc opozīcijas frakcijas “Latvijai” iniciatīvas, kuru atbalstīja citu frakciju deputāti un neatkarīgie deputāti, ir šodien šī Saeimas ārkārtas sēde sasaukta, un tās uzdevums ir, mūsuprāt, vienoties par to, kā panākt pasažieru pārvadājumu politikas koncepcijas pieņemšanu Latvijā, lai jebkurš lēmums... lai jebkuras izmaiņas, kas skar pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, ar dzelzceļu un tā tālāk, tomēr noritētu uz noteikta pieņemta plāna, uz noteiktas pieņemtas koncepcijas pamata, par ko uzņemas atbildību valdība vai Saeima. Bet nevar to darīt vienpersoniski vai vienā resorā pieņemt lēmumu. Nav noslēpums, ka organizējot, piemēram, pasažieru pārvadājumus dzelzceļā, maršrutu saraksts maznoslogotām līnijām tiek sastādīts, ignorējot citu transporta veidu kustības sarakstu, tādēļ pasažieru plūsma ir ievērojami mazāka, nekā varētu būt. Praktiski maz ir veikti pasākumi ienākumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai konkrētā līnijā vai maršrutā - visāda veida atlaides, jauni pakalpojumi, reklāma, nepamatotu izdevumu samazināšana un citi. Zināms, ka valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” veiktās līdzekļu samazināšanas akcijas rezultātā slēgta ir tikai pasažieru satiksme. Vienlaikus pārējie izdevumi - infrastruktūras uzturēšana, kustības organizācija, depo staciju darbs - ir pilnībā attiecināmi uz pārējo darbību. Tas nozīmē, ka produkcijas pašizmaksa dzelzceļā ir pieaugusi. Zināms, ka pasažieru pārvadājumi ir nerentabli jau kopš “Latvijas dzelzceļa” izveidošanas. Taču jājautā - kāpēc dzelzceļa vadība to ir pamanījusi tikai tagad? Izdevumus taču var samazināt, novēršot funkciju dublēšanos un likvidējot nevajadzīgas funkcijas, pastiprinot finansu kontroli, piedāvājot jaunus pakalpojumus. Nav pieļaujama ienākumu palielināšana, slēdzot pasažieru satiksmi un tādējādi ekonomējot šos latus un santīmus. Redzam arī, ka “Latvijas dzelzceļa” darbība ir zināmā mērā haotiska. Nav apstiprinātas un publiski pieejamas dzelzceļa rīcības programmas, nav turpmāko darbības gadu koncepcijas, kurā būtu varbūt paredzēta arī līniju slēgšana, reorganizācija, piedāvājot konkrētus alternatīvus risinājumus un to finansēšanas avotus. Tātad, ja šeit nebūs pieņemta koncepcija, viss arī turpmāk notiks līdzīgi, haotiski, tā teikt, pēc principa - “Izdomājām - izdarījām”, bet bez jebkādas konkrētas koncepcijas. Nav attaisnojuma tam, ka “Latvijas dzelzceļa” uzmanība piesaistīta tikai tranzītsatiksmei kā galvenajam peļņas avotam. Vai, iznīcinot vai līdz minimumam samazinot pārējos darbības veidus, tādus kā pasažieru satiksmi, kā vietējo kravu satiksmi, nenonāksim līdz situācijai, kad “Latvijas dzelzceļš” nākotnē var palikt bez jebkādas darbības un ienākumiem? Tas faktiski nozīmēs tā bankrotu. Es gribu pateikt paldies Liepājas pilsētas un Liepājas rajona iedzīvotājiem no Vaiņodes pagasta, Priekules pilsētas, Grobiņas pagasta un pārējiem pagastiem, ka faktiski viņi ar savu izmisuma diktēto protesta akciju, kas vērsta pret dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule-Vaiņode slēgšanu, pievērš šai problēmai visas Latvijas uzmanību. Lai kā arī “tēvzemieši”, valdības vadītāji vai satiksmes ministrs izliktos neredzam šos cilvēkus un saukātu viņus par diversantiem, kaitniekiem, reketieriem pret “Latvijas dzelzceļu” un tamlīdzīgi, ir skaidrs, ka Vaiņodes un Priekules iedzīvotāji apliecinājuši, ka ir vienoti savās prasībās. Augusta barikādes Vaiņodē. Tā tas ir jāsauc, un tā šī lappuse jau faktiski ir ierakstīta Latvijas vēsturē. Ar Vaiņodes, Priekules, Liepājas dzelzceļa līnijas slēgšanu tiek pasliktinātas cilvēku pārvietošanās iespējas, kas bijušas stabilas jau vairāk nekā 120 gadus. Dzelzceļš ir arī garants visa Priekules reģiona attīstībai. Vaiņodniekiem nav ticības autobusu satiksmei, īpaši ziemā. Autobusu satiksmes nodrošināšanai un autoceļu uzturēšanai, piemēram, Vaņodes reģionā papildus nepieciešami milzīgi budžeta līdzekļi. Ir šādi dati: papildu dotācijas pārvadātājiem - 3 500 latu mēnesī, autoceļu uzturēšanai kārtībā ziemā - 100 000 latu, atsevišķu ceļa posmu sakārtošanai - 100 000 latu, asfaltbetona seguma atjaunošanai - 1 miljons latu trīs gadu periodam. No kurienes tiks ņemti šie budžeta līdzekļi? Kādas finansiālas garantijas šā reģiona cilvēkiem var sniegt Satiksmes ministrija? Ka pašvaldības reāli jau šomēnes, pirms ziemas sezonas, tūlīt, saņems līdzekļus autoceļu uzturēšanai, tīrīšanai, ceļu tehnikas nodrošināšanai? Domāju, ka pirms ziemas sezonas slēgt šo līniju ir ļoti, ļoti nepārdomāta rīcība. Iepriekš nav veikti sagatavošanas darbi, nav ieguldīti līdzekļi, lai nodrošinātu alternatīvu transporta veidu iedzīvotājiem. Nav pieļaujama Liepājas-Priekules-Vaiņodes dzelzceļa līnijas vai citu līniju slēgšana pirms pasažieru pārvadājumu politikas koncepcijas pieņemšanas Saeimā vai valdībā. Valsts budžetā nākamajam gadam ir ierakstāma jauna aile “Dotācijas pasažieru pārvadājumiem”. Kā zināms, šī gada februārī tika slēgta arī dzelzceļa satiksme posmā Aloja-Limbaži. Kā tika teiks - uz laiku. Nav nekāda pamatojuma, kāpēc netiek atjaunota dzelzceļa satiksme šajā posmā. Acīmredzot arī tā ir apzināta Satiksmes ministrijas politika, kas tiek turēta slepenībā. Nepieļaujami ir tas, ka Satiksmes ministrija neuzskata par vajadzīgu argumentēti paskaidrot iedzīvotājiem un pašvaldībām, vai tā gatavojas pilnībā vai arī tiešām tikai uz laiku slēgt dzelzceļa līniju Aloja-Rīga. Tas ir jāpasaka godīgi, atklāti, ekonomiskā ziņā argumentēti, bez jebkādas aizplīvurotības. Līdz šim redzams vienīgi tas, ka iedzīvotājiem mākslīgi tiek radītas neērtības, un Satiksmes ministrija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus, ar precīziem aprēķiniem, kas būtu darāms, lai saglab��tu un uzturētu kopumā dzelzceļa līniju Rīga-Aloja. Savukārt vietējo pašvaldību piedāvājums, piemēram, izgatavot gulšņus dzelzceļa sliežu remontam, nav guvis nekādu atsaucību. Dzelzceļa līnijas Aloja-Limbaži likvidācija arī ir uzskatāms piemērs tam, kā tad īsti praksē izskatās vilcienu aizstāšana ar autobusiem, ko tik ļoti slavē šobrīd ministrija. Ir skaidrs, ka esošā autobusu satiksme Alojas apkārtnē patlaban neapmierina visus iedzīvotājus. Daudzi tāpēc spiesti mainīt darbavietas, palielinās bezdarbnieku skaits, neatrisināts ir jautājums, kā laikā uz Alojas vidusskolu nokļūt skolēniem un skolotājiem. Tās nav nekādas izdomas, tie ir oficiāli dokumenti, kurus uz Saeimu Tautsaimniecības komisijai ir atsūtījusi, piemēram, Alojas pilsētas dome un citas pašvaldības. Ir redzams, ka nav pildīts gandrīz neviens ministrijas solījums, kādus šobrīd ministrija dala arī Vaiņodes un Priekules iedzīvotājiem. Piemēram, redzam, ka nedēļas beigās autobusi bieži vien ir pārpildīti, nav iespējams tajos uzņemt visus pasažierus. Ministrija nespēj savlaicīgi attīrīt ceļus no sniega. Gandrīz lielākajā daļā no valsts pārziņā esošajiem ceļiem sniegu spiestas tīrīt pašvaldības. Autobusu pieturās joprojām nav uzrakstu par maršrutiem, autobusu pienākšanas un atiešanas laikiem. Nav zināms autoostas tālākais liktenis. Alojas pilsētas iedzīvotāji nesaprot arī, kāpēc valsts nevarētu dotēt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu, ja var dotēt autobusus. Ir skaidrs, ka Satiksmes ministrija un “tēvzemiešu” valdība ignorē cilvēku intereses, neaizstāv viņu vajadzības, liedz iespēju cilvēkiem pašiem izvēlēties, ar ko braukt - ar vilcienu vai ar autobusu. Mēs esam liecinieki tam, ka voluntāri, bez nepieciešamās motivācijas, neko nepaskaidrojot iedzīvotājiem, pieņem lēmumus par atsevišķu dzelzceļa līniju slēgšanu. Kā jau teikts, šobrīd tiek likvidēti pasažieru pārvadājumi dzelzceļa līnijā Liepāja-Priekule-Vaiņode. Kā nākamo iecerēts slēgt dzelzceļa līniju Limbaži-Skulte, bet jau šā gada sākumā ir neoficiāli slēgta pasažieru satiksme posmā Limbaži-Aloja. Vēl viens piemērs. Būtu nepieciešams apsvērt arī jautājumu par dzelzceļa līnijas Rīga-Ieriķi-Gulbene-Balvi-Abrene (tas ir, Pitalova) - Sankt-Pēterburga atjaunošanu, kas atrisinātu ne vien tranzīta problēmas, bet arī pasažieru pārvadājumus šajā apvidū. Par dzelzceļa līnijas atjaunošanu iestājas daudzi pagasti - Kupravas, Žīguru, Vecumu, Kubuļu, Vīksnas, Vectilžas, arī Balvu un citu pilsētu iedzīvotāji. Šopavasar, ignorējot pašvaldības protestus, tika slēgta satiksme arī posmā līdz Žīguriem. Te būtu nepieciešams apsvērt, vai tomēr nevajadzētu atjaunot arī tur šos pasažieru pārvadājumus, apstiprinot pasažieru pārvadāšanas politisko koncepciju Saeimā vai valdībā. 1994. gada sarunās starp Krievijas un Latvijas dzelzceļu jau tika izteikta gatavība tehniski sakārtot šo dzelzceļa posmu, bet jāsaprot arī tas, ka Latvijas valdībai vajadzētu pievērst tam uzmanību arī turpmākajās starpvalstu sarunās, piemēram, par dzelzceļa robežpunkta atvēršanu Vecumos. Dzirdēts arī tas, ka līdz nākamā gada sākumam ir iecerēts slēgt vēl vairākus citus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu maršrutus, piemēram, Rēzekne-Kārsava, Rēzekne-Zilupe, Rēzekne-Daugavpils, Daugavpils-Indra, Daugavpils- Krustpils. Ja tas tā tiešām ir, - mums gan nav redzama skaidri šī koncepcija, vai slēgs vai neslēgs un kāpēc, - tad jāsaka, ka acīmredzot to slēpj varbūt tāpēc, ka baidās no pamatotām vēl lielākām iedzīvotāju protesta akcijām. Pasažieru pārvadājumu politikas koncepcijas trūkums valdībai un ierēdņiem ļauj pieņemt voluntārus, nepamatotus lēmumus. Šādi voluntāri lēmumi par atsevišķu dzelzceļa līniju slēgšanu ir tikpat nepamatoti un tikpat absurdi kā, piemēram, satiksmes ministra izteikumi presē, televīzijā un radio pirms neilga laika, ka Rīgā, lūk, likvidējami trolejbusi. To vietā pirkšot tātad dažādus autobusus. Vai tad tiešām valdība nesaprot to, ka nevar būvēt, piemēram, māju, ja iepriekš nav apstiprināts mājas būves projekts. Tāpat arī nevar likvidēt to vai citu pasažieru pārvadājumu līniju, ja iepriekš nav apstiprināta koncepcija. Apstiprināsim koncepciju un rīkosimies atbilstoši tai, nevis lemsim vienpersoniski vai vienresoriski, neredzot situāciju valstī kopumā! Īsi par autobusu satiksmi atlikušajā manas runas laikā. Viena no problēmām ir normatīvo dokumentu trūkums un nepilnības jau esošajos dokumentos. Tā, piemēram, 1995. gadā Saeima pieņēma Autopārvadājumu likumu. Tā 33. panta 5. punkts nosaka, ka Satiksmes ministrijai jānosaka autoostu aprīkojums un autoostu kategorijas. Jau pagājuši vairāk nekā divi gadi, bet normatīvie dokumenti joprojām nav izstrādāti. Šodienai neatbilstoši un novecojuši ir Satiksmes ministrijas 1995. gadā apstiprinātie pasažieru un bagāžas pārvadāšanas pagaidu noteikumi regulāru maršrutu autobusos. Pretrunas un nepilnības ir arī, piemēram, noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, kā arī nosakot braukšanas atvieglojumus bērniem. Šobrīd daļēji tiek dotēti pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Tam ir iedalīta dotācija. Tomēr problēma ir tā, ka šī dotācija tiek aplikta arī ar ienākuma nodokli 25% apmērā. Mums ir svarīgi panākt to, lai dotācija netiktu aplikta ar jebkāda veida nodokli un būtu pilnībā izmantojama konkrētajam mērķim - pasažieru satiksmes nodrošināšanai, tajā skaitā autobusu parka atjaunošanai. Diemžēl nav redzama Satiksmes ministrijas ieinteresētība autoostu darbā, kaut gan tieši ar autoostu palīdzību ir iespējams kontrolēt, kā pārvadātājs pilda savus pienākumus - vai izbrauc visus paredzētos reisus atbilstoši grafikam. Starp citu, arī jaunu reisu atvēršana notiek nepārdomāti. Jaunu reisu atvēršana būtu pieļaujama vienīgi tad, ja tie pārvadātāji, kuri jau strādā noteiktā maršrutā, nespēj apkalpot pasažierus vai atsakās izdarīt uzlabojumus šajā maršrutā. Katram jaunam reisam jābūt ekonomiski pamatotam, tas nedrīkst finansiāli kaitēt tiem pārvadātājiem, kuri jau strādā attiecīgajā maršrutā. Jaunu maršrutu apkalpošanai obligāti izziņojams atklāts konkurss, kurā izvirzāmas stingras prasības pret pārvadātājiem. Pagaidām tas netiek darīts. Netiek saskaņoti kustības saraksti starp tālsatiksmes un rajonu maršrutu autobusiem. Dažreiz divi autobusi kursē vienlaicīgi, bet pirms tam vai pēc tam ilgu laiku nebrauc neviens autobuss. Autobusu reisi netiek saskaņoti arī ar vilcienu satiksmi. Satiksmes ministrijai pakļautās kontroles institūcijas, kam jāveic kontrole šajā jomā, praktiski neko nav darījušas. Tā rezultātā jebkurš nelegāls pārvadātājs - tā saucamais “partizāns”, kā autovadītāji saka, var justies nesodāms un darīt visu, kas ienāk prātā. Pasažieriem trūkst informācijas par autobusu kustību Latvijā. Nav nopērkams pat kopīgais autobusu saraksts. Nav informācijas autobusu pieturās. Nav neviena, kas būtu ieinteresēts pieturās atjaunot informāciju par autobusu kustību. Atsevišķi būtu izskatāms jautājums par pasažieru pārvadājumiem pilsētās, to skaitā - Rīgā. Būtu varbūt jāapsver, cik lietderīgi ir kompensēt akcīzes nodokli dīzeļdegvielas izmantošanai pilsētu pasažieru pārvadājumiem. Svarīgi vispār palielināt dotācijas pasažieru pārvadājumiem. Jāparedz arī netiešie atvieglojumi. Atceļami zemes nodokļa maksājumi, samazināms civiltiesiskās apdrošināšanas maksas lielums. Atkal ir jāsecina, ka daudzas šīs nebūšanas sakņojas tanī apstāklī, ka Satiksmes ministrija joprojām nav izstrādājusi pasažieru pārvadājumu attīstības koncepciju mūsu valstī, kas būtu apstiprināta valdībā un Saeimā. Un tāpēc frakcija “Latvijai” ierosināja - un to atbalsta 35 deputāti ar saviem parakstiem -, lēmuma projektu, ko mēs varētu divos lasījumos apspriest un pieņemt Saeimā, ar sekojošiem punktiem. 1. Uzdot valdībai divu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā koncepciju pasažieru pārvadājumu veikšanai Latvijā, norādot arī šo pārvadājumu finansēšanas avotus. 2. Uzdot valdībai paredzēt 1998. -1999. gada budžeta projektā nepieciešamos līdzekļus autobusu, elektriskā transporta un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu dotēšanai. 3. Uzdot Satiksmes ministrijai atjaunot regulārus pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijās Liepāja-Vaiņode un Limbaci-Aloja. 4. Noteikt, ka līdz pasažieru pārvadājumu koncepcijas apstiprināšanai Saeimā nav pieļaujama tālāka pasažieru pārvadājumu maršrutu vai to posmu slēgšana. Divos lasījumos izskatot šo projektu, pilnveidojot to, rodot kompromisu starp opozīciju un pozīciju, izdiskutējot šo jautājumu ar satiksmes ministru, kas, es domāju, arī tomēr grib atrast kādu risinājumu, kaut arī diemžēl atsakās tikties, piemēram, ar iedzīvotājiem, bet tas nu, protams, ir attieksmes jautājums pret iedzīvotājiem... Bet šeit, Saeimā, mēs ar viņu tiekamies, mēs varam diskutēt un kopīgi atrast šo formulējumu, lai divos lasījumos Saeima atrastu parlamentāru risinājumu, kā šo problēmu virzīt uz priekšu, tiešām civilizētā veidā, kā šos jautājumus atrisināt.".
• 1997_09_03_a-seq6 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq6 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q159.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q28206.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q80021.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q16362569.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q3154693.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q1773319.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q5244326.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q203369.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q327094.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q19896841.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q2068319.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q768416.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q26472964.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q7537005.
• 1997_09_03_a-seq6 mentions Q184361.