Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq50> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq50 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq50 number "50".
• 1997_09_03_a-seq50 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq50 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq50 spokenAs 136.
• 1997_09_03_a-seq50 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt, kolēģi: kaut arī bija šie daudzie priekšlikumi, ko es šeit dzirdēju, it sevišķi no pozīcijas, tajos bija ļoti maz konstruktīvu risinājumu. Bija vienkārši populisms, populisms un vēlreiz populisms. Es šeit runāju par opozīciju. Tas, ko jūs, Kostandas kungs, runājat, - tā ir viena tāda milzīga putra, kuru tā īsti saprast nevar. Jūs, protams, nezināt... (No zāles deputāts O. Kostanda: “Sevišķi sēžot kafejnīcā kā jūs... ”) Jūs, protams, nezināt, ka katru gadu notiek autoostu konkurss, ka ir pirmās kategorijas autoostas, otrās kategorijas autoostas. Jūs, protams, nelasāt un nekad nelasīsiet šo pētījumu par pasažieru pārvadājumu koncepciju, kura sākta izstrādāt pirms pusotra gada un kurā tika saskaitītas visas autoostas, visas pārvadātāju kompānijas, visi pasažieru pārvadājumu virzieni un tā tālāk. Kā šī koncepcija top? Ir nodibināta jau pirms diviem mēnešiem darba grupa, kas strādā pie tās. Starp citu, šī grupa strādā kopā ar Autopārvadātāju asociāciju, kurā apvienoti visi cienījamākie pasažieru pārvadātāji, tie, kas ar autobusiem Latvijā pārvadā desmitiem tūkstošu pasažieru. Jā, šī koncepcija tiks izstrādāta un būs gatava, un paralēli, soli pa solim, tiek uzlabots pasažieru apkalpošanas stāvoklis, un to nevar neredzēt. Tieši autobuss ir tas, kurš ir visvairāk vajadzīgs laukos, jo Rīgā un citās lielajās pilsētās ir alternatīvie transporta veidi. Man jāsaka, Rubina kungs, ka jums jau nu vajadzēja zināt, ka par Rīgas pasažieru transportu diemžēl neatbild satiksmes ministrs, bet atbild Rīgas pilsētas Dome. Un es jums nekādi nevaru palīdzēt attiecībā uz Rīgas pilsētas transporta organizāciju. Kas attiecas uz visiem šiem priekšlikumiem, protams, ka sēde bija vajadzīga, sēdē bija arī daudz labu priekšlikumu. Es redzu vienu risinājumu - tas ir Dzelzceļa likums, tas ir valsts un pašvaldības pasūtījums, un tas būs liels stimuls Saeimai... pēc iespējas ātrāk diskusijās... es paredzu, ka būs ilgas, grūtas diskusijas par Dzelzceļa likuma pieņemšanu, kurā būs skaidri definēts, ka valsts pasūta konkrēto maršrutu, konkrēto reisu un par to maksā. Un es esmu par to: ja sabiedrība pieņem lēmumu, tad, protams, valdība to realizēs. Un pārvadās turp, kurp simts Latvijas gudrākās galvas būs nolēmušas pārvadāt pilsoņus. Bet jums, godājamie kolēģi, vajadzētu tomēr atcerēties, ka ir 400 tūkstoši vieglo mašīnu, ir 400 tūkstoši autobraucēju, kuri arī brauc un katru dienu brauc, un diemžēl mūsu valstī vēl pagaidām nepietiek naudas, lai šos ceļus turētu tādā stāvoklī, kādā viņi tos gribētu. Tie, kas pērk benzīnu un maksā akcīzes nodokli. Pamatus mēs ar jums kopā esam ielikuši. Jā, ceļu stāvoklis uzlabojas, bet līdz ideālam vēl tālu. Un visi šie ceļi, kā jau es minēju, Paplakas pagastā un vēl citos pagastos, nav saistīti tikai ar autobusu jautājumu vien. Pa šiem ceļiem brauks autobusi, un jau šodien ir vairāk nekā 15 reisi dienā. Pa šo maršrutu Vaiņode-Priekule-Liepāja un pa dažādiem citiem maršrutiem viņi brauc, pa šo ceļu, kas vasarā ir jāuztur kārtībā un ziemā jātīra. Pa šo ceļu brauks vēl simtiem un tūkstošiem citu autobraucēju atšķirībā no dzelzceļa līnijas, pa kuru aizripo tikai trīs vagoni. Tā ir tā atšķirība, kura mums ir jāsaprot, ka šajā pagastā dzīvo ne tikai tie, kuri brauc pa dzelzceļu, bet ir vēl simtiem citu cilvēku, kas brauc ar automobiļiem. Un Latvijas valsts pagaidām nekādā ziņā nevar atļauties uzturēt divus alternatīvus transporta veidus pie tik nenoslogotas kustības. Tāpēc mēs izvēlējāmies šādu risinājumu. Ceļi tiks notīrīti, pasažieri tiks aizvesti, un Satiksmes ministrija kontrolēs šo lietu. Arī es pats personīgi kontrolēšu katru autobusa reisu, katru pasažieri. Un neviens nav palicis uz ielas, visi ir aizvesti, un visi tiks aizvesti. Ja mēs pieņemsim Dzelzceļa likumu, ja mēs atļausimies atklāt šo pasažieru vilciena līniju... Jā, lūdzu, tad mēs to atklāsim, bet tad valstij ir jāpasūta un jāsamaksā akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” konkrēts pasūtījums par šo līniju un vēl citām līnijām. Te daudz runāja par šo motrisi, eksperimentālo motrisi, kura pirmā tāda ir uzbūvēta Latvijā. Jā, taču viņai ir jābrauc uz tādas līnijas, kurai nav paralēlas alternatīvas - autoceļa. Šeit tika pieminēts posms Jelgava-Krustpils. Jūs skaidri zināt, kāda tur ir alternatīva. Tur vispār autoceļu nav šajā posmā, piemēram, no Daudzevas, Mentes un tālākajām stacijām, tur ir tikai dzelzceļš, un šeit ir vislielākā problēma. Tātad tur tā motrise arī brauks uz līnijas Jelgava-Krustpils, taču ir vēl daudzas citas līnijas, kur nav iespējams piedāvāt pasažieriem alternatīvo transportu. Kas attiecas uz posmu Limbaži-Aloja, tad tas nav ne mans, ne kāda cita lēmums, bet tas ir tehniskās inspekcijas lēmums, ka tur ir bīstama kustība un ka tur ir jāiegulda vairāk nekā miljons latu, lai šo posmu Limbaži-Aloja savestu tādā kārtībā, ka pa to var braukt. Akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pilnsapulce, izskatot budžetu, redzēja, ka jau veidojas citi tādi posmi, pa kuriem nevarēs pārvadāt miljoniem tonnu kravas, un tas savukārt var radīt desmitiem miljonu lielus zaudējumus, taču nevarēja nekādi asignēt līdzekļus šogad šā posma remontam, tāpēc ka posmā Zilupe-Rēzekne jau ir samazināts kustības ātrums vēl veselos posmos, arī līkumos ir samazināts kustības ātrums tāpēc, ka sliedes tomēr nodilst tāpat kā ceļi, tāpat kā zābaku zoles. Un ir jāsaved kārtībā tās līnijas, kas var nest nesalīdzināmi lielākus zaudējumus gan Latvijas valstij, gan dzelzceļam. Tāda ir reālā skarbā situācija. Pieņemsim Dzelzceļa likumu, atradīsim iespēju no budžeta dotēt, tad varēsim dotēt visas iespējamās līnijas, kādas vien likumdevējs un valdība uzskatīs par iespējamām. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki var aizbraukt ar dažādiem transporta veidiem. Rajonu satiksmē - ar autobusiem, kur iespējams - ar vilcienu, ar vieglo automobili, bet starptautiskajā satiksmē arī ar lidmašīnām un ar kuģiem. Mēs to mēģinām panākt un arī nodrošinām. Es neredzu šeit nekā pārdabiska, es neredzu nekādu kaitējumu Latvijas valstij. Tāpat arī es neredzu nekāda pamata bažām par to, ka masveidā tiks slēgtas kaut kādas pasažieru līnijas Latvijā. Tādi lēmumi nav pieņemti, un es esmu uzdevis pilnvarniekiem nepieļaut nevienas nākošās pasažieru līnijas slēgšanu līdz Dzelzceļa likuma pieņemšanai. Un tas mums būs stimuls pieņemt Dzelzceļa likumu. Taču, ja mēs vilcināsimies ar Dzelzceļa likumu, tad, samazinoties kaut kādu iemeslu dēļ... Šie iemesli būs, piemēram, tādi, ka mēs ar saviem kravu tarifiem nespēsim konkurēt ar kaimiņvalstīm kravu tarifu ziņā. Ja mums samazināsies kravu pārvadājumi, tad var gadīties, ka dzelzceļš sāk strādāt ar zaudējumiem. Tad būs nākošais jautājums, ko darīt tālāk, - vai vēl papildus meklēt miljonus no budžeta, aizņemties. Mēs zinām ļoti daudzus uzņēmumus, kas ir ielīduši parādos, kas ir bijuši tuvu bankrotam. Paskatieties, kādi parādi bija jānoraksta “Latvijas gāzei”! “Latvijas dzelzceļam” šodien nav parādu, tas ir viens no nedaudzajiem dzelzceļiem Austrumeiropā, kurš strādā bez zaudējumiem, kuram nav parādu, bet kurš tagad ņems kredītus, lai attīstītu savu infrastruktūru. Un šeit jautājums ir tikai viens - pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījums un arī pašvaldību pasūtījums, jo 11 miljonu latu zaudējums mums šodien ir tieši šajā jomā. Es vēlreiz saku, ka Rīgas tuvumā tā ir milzīga summa - 11 miljoni latu. Daudzi saka, ka tā nav liela nauda. Es nezinu. Tie, kuri pelna naudu un ir pelnījuši naudu, zina, ka katru latu ir grūti nopelnīt. Tikai tie, kuri mētājas ar budžeta naudu vai grib to darīt, tie uzskata, ka 10 miljoni pa labi vai pa kreisi - tā nav nauda. Katra tonna, kas tiek pārvadāta, sūri, grūti nopelna naudu “Latvijas dzelzceļam”, kur strādā 18 000 cilvēku. Jūs parēķiniet, cik šiem cilvēkiem mēnesī jāizmaksā tikai algās vien, kas tā ir par summu! Un viņiem vēl ir ģimenes locekļi. Līdz ar to mēs nedrīkstam jokot tik vieglprātīgi: šodien - tur, rīt - tur, parīt - tur... 5 miljoni, 10 miljoni, 20 miljoni... Un tad arī tas viss beidzas. Šādi piemēri ir vairākās Austrumeiropas valstīs, to skaitā visspilgtākais piemērs - Čehijas dzelzceļš. Mēs nedrīkstam tā jokot ar Latvijas dzelzceļu, kurš ir Latvijas valsts bagātība. Bet bagātība ir tā, kas nes kaut ko papildus valstij, iedzīvotājiem. Bagātība nav tā, kura katru gadu nes milzīgus zaudējumus. Un šeit jāmāk atrast šo atšķirību. Un mēs mēģinām to atrast. Lūdzu, nepolitizēsim šo situāciju, jo pasažieri tiek aizvesti. Pasažieri nav ne ieputināti, ne atslēgti no ārpasaules, un nekas traģisks nav noticis. Tāpēc mēs esam radījuši šo pētījumu, ir veikts pētījums par pasažieru pārvadājumiem, un pamazām mēs to realizējam. Jā, runājot par autoostām es jums pilnīgi piekrītu, taču arī tā būs vienota sistēma, kur galarezultātā ir jābūt vienotai biļetei dažādiem transporta veidiem, bet to nevar izstrādāt un ieviest divos mēnešos. Tas ir vairāku gadu ikdienas sūra, grūta darba jautājums. Tāpat kā dzelzceļa restrukturizēšana. Tur darba pietiks vēl nākošajai un aiznākošajai valdībai. Mēs neko tur neizdarīsim ātri, bet strādāsim uzmanīgi solīti pa solītim. Es jums katram iesaku pastāvēt pie dzelzceļa līnijas posmā Zilupe-Ventspils vairākas stundas un paskatīties, kāda ir intensitāte, kādas kravas tur iet un kādi tur ir apjomi. Un mums ir jābūt vienmēr gataviem rīkoties, lai šie apjomi tikai palielinās. Jo tad iegūs mūsu valsts ekonomika - gan budžets, gan pilsoņi. Arī tie, kas strādā ostās, uz dzelzceļa un visā šajā infrastruktūrā. Kopā transporta nozarē strādā 110 000 cilvēku, un viņiem vēl ir ģimenes locekļi. Arī tie ir Latvijas iedzīvotāji, ar kuru nākotni un ar kuru darba vietām mums tāpat ir jārēķinās. Mūsu politikas rezultātā divos gados darba vietu skaits nav samazinājies, tieši otrādi - daudzās vietās šis darba vietu skaits ir palielinājies. Un tie arī ir Latvijas iedzīvotāji, kuri strādā, pelna un apgādā savas ģimenes. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_03_a-seq50 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq50 speaker Vilis_Kristopans-1954.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q8436.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q16362569.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q179830.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q1773319.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q5244326.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q203369.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q213.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q327094.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q19896841.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q2068319.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q768416.
• 1997_09_03_a-seq50 mentions Q16348230.