Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq4> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq4 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq4 number "4".
• 1997_09_03_a-seq4 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq4 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq4 spokenAs 84.
• 1997_09_03_a-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diemžēl gadījās tā, ka opozīcija laikam sāks pēc Krištopana kunga uzstāšanās pirmā runāt. Patiešām Krištopana runa bija ļoti aizraujoša un interesanta. Taču, kad es sēdēju un skatījos uz cienījamo Krištopanu, es domāju par to, ko man tas atgādina. Pēc tam atcerējos - savā laikā vienā pasakā bija kaķis - runcis Bazilio. Bazilio stāstīja cienījamajam koka cilvēciņam par to, kur jāiestāda zelta dukāti un cik pēc tam labi būs. Un it sevišķi vēl to lauku sauca - ja es pareizi atceros, pasakā tas saucās “muļķu lauks”. Mums nav muļķu lauka, mums ir muļķu tauta. Un tagad mēs esam saskārušies ar jaunu veidojumu - ar cienījamiem deputātiem, kuri musina un kurus, iespējams, Krištopana kungs gribētu redzēt varbūt pat sēžu zālē arestējam. Tomēr es gribētu sākt runāt... Protams, mēs varam atcerēties, ka Krištopana kungs nav saistīts ar “Latvenergo”, jo ir taču “Latvijas kuģniecība” ar atsevišķiem miljoniem zaudējumu, ir “Latavio” arī ar atsevišķiem zaudējumiem, bet tie ir, protams, bijušie laiki, un varbūt Krištopana kungam šodien par to nav jānes atbildība. Bet arī par zirgiem mēs visus epitetus atcerēsimies, pēc tam pāriesim pie dzīves īstenības. Arī Bušmeisteres kundze savulaik ar zirgiem noņēmās... Vai tikai kopsummā neiznāks īpatnēja, paradoksāla situācija: varbūt Krištopana kungam zirgi būs nobaroti, bet Latvijas iedzīvotāji ar kājām vai ar kādu Krištopana kunga zirdziņu varēs lēnām klidzināt kādas trīs dienas uz Rīgu. Tā arī varētu būt viena no perspektīvām. Bet, protams, arī no tās programmas, ko Krištopana kungs pateica, ir ļoti interesanti... sekoja interesanti rādītāji. 1996. gadā kravas apgrozība uz Liepāju bija 1,2 miljoni tonnu gadā, bet attiecīgi uz 2010. gadu plāno 6 miljonus tonnu kravas apgrozību, tātad tuvāko 13 gadu laikā ir gaidāms pieckārtējs pieaugums. Kādā veidā cienījamais Krištopana kungs plāno šo pieckārtējo pieaugumu panākt, ja neplāno jaunu dzelzceļa līniju atvēršanu? Tātad, ja jaunu dzelzceļa līniju atvēršanas nav, tad šīs iepriekšējās tiks intensificētas, tajā skaitā arī uz pasažieru pārvadājumu rēķina. To arī Krištopana kungs konkrēti norādīja, ka, iespējams, tuvākajā laikā Latvijas dzelzceļš te veiks tikai kravas pārvadājumus un tanī laikā iedzīvotāji varēs risināt šos jautājumus ar kaut kādiem veciem īpatnējiem līdzekļiem, varbūt ar žiroplāniem. Šeit ir ļoti labs tas rādītājs, kā es jau teicu, - piecas reizes tiks palielināti kravas apjomi. Tātad šeit mēs arī Vaiņodes gadījumā klasiski redzam to: dabiski, nav izdevīgi laist caur šo atzarojumu pasažieru vilcienus, ja tajā laikā var izlaist četrus vai piecus smagos vilcienu sastāvus. Tāpat arī man ļoti interesē, kā cienījamais Krištopana kungs plāno koriģēt privātās struktūras. Ja tiks nodots, kā viņš norādīja, privātām autofirmām šis pārvadājumu jautājums, tad ir jautājums - kādā veidā Krištopana kungs un Satiksmes ministrija plāno šīm firmām uztiept mazu pasažieru skaitu? Tātad Satiksmes ministrijai būs vai nu nepārtraukti jāveic kaut kāds dotāciju cikls šīm firmām, jāpiemaksā par brīvajām vietām... Šo mehānismu nerāda. Protams, cienījamais Krištopans, izdalot šos materiālus, nav tajos parādījis to, kas man interesē, tas ir, es neredzu perspektīvo dinamiku. Es neredzu perspektīvo dinamiku, kā Latvijas dzelzceļš plāno ieņemt kādas summas līdz 2010. gadam un kā viņš plāno tās izlietot, kā uz šī fona izskatīsies pasažieru maksājumu sistēma. Es to neredzu, bet Krištopana kungs man kā opozīcijas pārstāvim piedāvā pieņemt kaut kādus likumus, kur nav norādīts... Vai varbūt Krištopana kungs piedāvās 2 latus par braucienu Rīgas apkaimē, un tad man par to būs jābalso? Tāpat arī šie klasiskie meli par to, ka vajag pieprasīt palielinātu maksu par to, ka cilvēki brauc no Olaines, Ogres uz Rīgu, no Tukuma uz Rīgu... Tad jājautā: Krištopana kungs, kā tas ir savienots ar bezdarba līmeni šinī reģionā? Vai jūs atvērsiet tur jaunas darba vietas un šie cilvēki nebrauks vairs uz Rīgu? Bet šodien daudz cilvēku brauc uz Rīgu. Un, ja jūs gribat no viņu algas, kas ir aptuveni 70 latu apmērā, noņemt vismaz pusi vai divas trešdaļas par braukšanas pakalpojumu, tad ir jautājums: ko darīsiet ar to masveida bezdarbu, kas pastiprināsies gan Tukumā, gan citās reģionālās pilsētās? Šo jautājumu atkal Krištopana kungs var pateikt... tas ir cienījamā Makarova kunga ziņā... nu, to, kas ir Makarova kunga ziņā, to jau arī mēs, opozīcija, labi zinām. Tā ka šo jautājumu nav nevienā no Krištopana kunga runām, ko viņš teica tik ļoti interesanti, un nav arī nevienā no dokumentiem, ko viņš iesniedzis. Tāpat mani ļoti interesētu konkrētāk iepazīties ar Eiropas savienības direktīvu nr. 91-440, jo veidojas ļoti īpatnēja situācija. Vai Latvijā Satiksmes ministrija vai Ministru kabinets nosaka satiksmes attīstību, tajā skaitā arī dzelzceļu attīstību, ja mums to nosaka jau šodien Eiropas savienības direkcijas? Patiešām Krištopana kungs, kā šī Eiropas savienības direkcija risina jautājumus starp Lietuvu un Igauniju? Vai katrai no Baltijas valstīm ir savas Eiropas savienības direktīvas un kā šajā gadījumā šo trīs valstu sadraudzībā izskatās iekšējā konkurence? Šos jautājumus arī nav neviens norādījis. Bet man ļoti izraisa izbrīnu, ka Eiropas savienības direktīvas Latvijā ir augstākais - lēmējpavēle. Kā šeit ir norādīts, pasažieru pārvadājumi ir sabiedriski nepieciešama darbība, to organizēšana un attīstība nākotnē jāveic uz valsts un pašvaldību līguma pamata. Tātad jautājums: kā šeit saskaņojas pašvaldības budžets ar šo funkciju veikšanu, ja mēs, kolēģi, visi labi zinām, ka pašvaldībām naudas nepietiek? Tātad mēs gribam uztiept pašvaldībām vēl papildu funkciju, kurai viņām līdzekļu nebūs, tātad tas ir apzināts solis, lai Latvijas iedzīvotāji nevarētu izmantot šos pakalpojumu veidus. Atkal tiktu izdarīts sitiens vai nu pa sociālo sfēru, vai kādiem pašvaldību kompetencē esošiem jautājumiem. Cienījamie kolēģi, šeit mēs saskaramies... patiešām varbūt pat Krištopana kungs ir mazāk... mums valstī nav vienotas sistēmas, nav vienotas shēmas, kurā mēs redzētu, kā darbojas labklājības dienests, kā darbojas Satiksmes ministrija, kāda ir valsts kopējā koncepcija, kāds ir balanss starp atsevišķām sfērām. Mēs to neredzam, bet mēs runājam. Jā, saprotu, ka šodien Krištopana kungs pārstāv savu lobismu, klasisku, normālu, veselīgu lobismu, - panākt to, lai kravu apgrozība būtu Latvijā izdevīgāka nekā Igaunijā vai Polijā, vai vēl kaut kur. Bet šeit mēs zaudējam to “mazo cilvēku”, to “reņģu ēdāju”, mēs viņu zaudējam. Jautājums: kā mēs panāksim to, lai mums tie “reņģu ēdāji” tomēr nepazustu reģionos? Es saprotu, ka lauki tiks iznīcināti, kā arī Šķēles kungs to deklarēja, - ja 10 hektāru nav, laukam nav jābūt, tur nav jādzīvo cilvēkam. Taču šodien viņi ir tur, šie cilvēki dzīvo tur. Un tādēļ šeit ir jautājums - varbūt ne Krištopana kungam; šodien tas jautājums būtu uzdodams drīzāk Krasta kungam, viņam jāveido šī sistēma, jo šī sistēma mums Latvijas valstī nedarbojas. Un, ja šodien vaiņodnieki stāv uz sliedēm, diez vai tur Saeimas deputāti kaut ko speciāli ir kūdījuši, tā ir dzīves realitāte, rīt tā tas būs citās vietās un šis mezgls plīsīs. Visu laiku plīsīs kaut kur, un mēs varēsim visu laiku mēģināt to lāpīt, kamēr nebūs vienotas shēmas, kamēr nebūs vienotas koncepcijas. Ik pa brīdim vai nu Makarova kungam, vai Krištopana kungam, vai vēl kādam kungam būs jādod skaidrojums. Vai arī - kad kārtējo reizi no cietuma kāds izbēgs, tad atkal būs liels trādirīdis, izrādīsies, ka cietumiem trūkst finansējuma. Tā ir mūsu Latvijas nelaime. Un šajā gadījumā es tomēr vēlreiz saku, ka Krištopana kungs mēģina attēlot tikai vienu ainu, bet citas ainas puses neredzam, tādēļ es ceru, ka arī pārējie kolēģi teiks savu vārdu. Un iespējams, ka beidzot pēc šīs diskusijas Krasta kungs varēs kopā gan ar Krištopana kungu, gan ar pārējiem ministriem veidot kaut kādu Latvijas kopainu vai vismaz, kā mēs visi mīlam šodien izteikties, vīziju. Vīzija tautai, vīzija Saeimai. Un tad patiešām nebūs jāuztraucas par to, kurš ir muļķis un kā katram jāiet un kur jābrauc.".
• 1997_09_03_a-seq4 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq4 speaker Modris_Lujans-1964.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q37.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q191.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q193089.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q3736450.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q39731.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q36.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q5244326.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q327094.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q6112588.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q6497410.
• 1997_09_03_a-seq4 mentions Q2105506.