Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq29> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq29 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq29 number "29".
• 1997_09_03_a-seq29 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq29 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq29 spokenAs 38.
• 1997_09_03_a-seq29 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamās dāmas un kungi, klātesošie! Es negribu daudz tērēt laiku, jo tos karuļus, ko mēs esam sakāruši eglītē, lai argumentētu pozitīvo vai negatīvo darbu satiksmes jomā, ir diezgan daudz te jau sarunājuši iepriekšējie runātāji. Tādēļ man gribētos šodien runāt tikai par to, kas ko spēj. Es domāju, mēs varam uzticēties gan Krištopana kungam, gan arī pārējiem vadītājiem, jo viņi spēj arī izlabot paši kaut ko pēc tās kritikas un pieņemt zināšanai šo kritiku, kas izskanēja no mūsu tribīnes. Tādēļ es par tiem sīkumiem vairs negribu runāt, kaut gan man bija sagatavota šī runa. Es gribu apstāties tikai pie trim jautājumiem, kuri ir iemesls tam, kādēļ mums tik daudz nebūšanu ir ar šo dzelzceļu. Pirmā nebūšana, pēc mana prāta, un iemesls ir tas, ka tautsaimniecības jautājumu risinājums, ieskaitot arī reģionālo saimniecisko attīstību, ir pilnīgi atrauts no šīs dzelzceļa koncepcijas. Šodienas sarunā mūsu frakcijā arī viņu pārstāvji pateica: “Jā, mums galvenais ir tranzīta koridors”. Bez šaubām, tranzīta koridors ir vajadzīgs, un bez tā nevar iztikt. Bet Latvijai arī sava iekšējā tautsaimniecība ir vajadzīga un arī bez tās nevar iztikt, tādēļ, veidojot jebkuru transporta koncepciju, viņas ir jāapvieno. Un es domāju, ka tas ir pirmais jautājums, ko ir spējīga atrisināt gan Satiksmes ministrija, gan arī “Latvijas dzelzceļš”. Otra problēma, kas krīt acīs un kas varbūt ir par iemeslu visām šīm nebūšanām. Arī Vaiņodes un citas problēmas, kas saistītas ar dzelzceļa kustību, ir tikai sekas cēlonim. Viņas jau nav pamatproblēmas. Pamatproblēma ir šī konceptuālā pieeja. Un šīs konceptuālās pieejas otrā problēma ir kadri, kā agrāk teica, jeb personālsastāvs. Paskatieties, kas šobrīd ir vadības struktūrās, kādi cilvēki atrodas “Latvijas dzelzceļa” padomē un valdē! Ja uz šīs valdes un padomes sastāvu tomēr paskatās drusciņ citādāk, tad jāteic, ka tanīs vietās ir vajadzīgi tomēr tādi speciālisti, kas ir izgājuši dzelzceļa izglītības kursu, kaut vai vismazāko, taču šobrīd tur strādā daudz tādu, kam ar dzelzceļa izglītības jautājumiem nav nekā kopēja. Ar šādiem kadriem jebkuru koncepciju var izstrādāt tā, ka Latvijas tautsaimniecība no tā cietīs. Tātad tas ir otrais būtiskais jautājums. Nu un trešais jautājums ir tas, ka paši satiksmes sistēmas pārstāvji, satiksmes koriģētāji neprot ņemt naudu tur, kur tā guļ. Vienreiz taču ir jāmēģina atrast tā nauda! Tas ir saistīts ar pirmo, otro un trešo klasi pasažieru pārvadājumos, kur biznesmenis var maksāt lielāku naudu. Un tas ir saistīts arī ar to, ka par tām vilcienu biļetēm, kuri skaitās ātrvilcieni, kuri iet, teiksim, no Jūrmalas taisnā ceļā līdz Rīgai vai no Jelgavas taisnā ceļā līdz Rīgai, varētu ņemt trīsreiz dārgāku cenu, ja negrib, ka visur apstājas, bet to mums, kā saka, nedara. Tā ir nauda, kas guļ zemē, bet to var pacelt un zināmā veidā kompensēt visus šos izdevumus. Tātad šie trīs momenti ir tie, par kuriem es gribēju teikt, ka tie ir par iemeslu neveiksmēm. Šajā sakarībā man liekas, ka vajadzētu rekomendēt, ieteikt sekojošus pasākumus, kurus var īsā laikā veikt, lai uzlabotu visu dzelzceļa tīklu un transporta satiksmi Latvijas Republikā. Pirmais šāds ieteikums varētu būt tāds, ka tuvākajā laikā būtu izdarāmas personāla izmaiņas gan “Latvijas dzelzceļa” padomes, gan valdes un pārvaldes infrastruktūras sastāvā. Otrais, ko varētu izdarīt un ko ir iespējams izdarīt. “Latvijas dzelzceļam” kopā ar jauno valdi ir jāizdara attīstības koncepcijā jeb rekonstrukcijas plānā attiecīgās izmaiņas, kur būtu paredzētas ne tikai tranzītkoridora prioritātes, bet arī tiktu nodrošināta saimnieciskā attīstība katrā reģionā. Tikai ar autotransportu vien, kā mums te mēģina iestāstīt, tas nav atrisināms. Arī Vaiņodes gadījumā ne. Un trešais, ko vajadzētu izdarīt, ir tas, ka tuvākajā laikā Ministru kabinetam vajag izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par tarifu izmaiņām pirmās, otrās, un trešās klases, vismaz sākumā, pasažieru pārvadājumiem, nosakot attiecīgas cenas, ko var izdarīt. Bez šaubām, ne jau cenas ir jāmaina, bet ir jāmaina transporta vagonu labiekārtotība. Un beidzot es gribētu pateikt paldies par lielo uzmanību, un es domāju, ka te neviens nav runājis par Krištopana kunga labajām vai sliktajām īpašībām. Un, ja arī viens vai otrs ir par to runājis, tad tā ir viņa personīgā lieta, bet pašreizējā situācijā mēs esam gatavi sacīt - un, es domāju, mēs visi tam varam piekrist, - ka gan Krištopana kungs pie labas gribas, gan arī Zorgevica kungs, ja viņš labi gribēs un drusciņ pakonsultēsies ar īstiem dzelzceļa speciālistiem, šo neveiksmi var izlabot 3-4 mēnešu laikā, nevis samierināties ar to vien, lai tiktu likvidēts. Acīmredzot ir kaut kas arī dzelzceļa sistēmā jāattīsta. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_03_a-seq29 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq29 speaker Viktors_Dinevics-1933.
• 1997_09_03_a-seq29 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq29 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq29 mentions Q179830.
• 1997_09_03_a-seq29 mentions Q327094.