Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq27> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq27 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq27 number "27".
• 1997_09_03_a-seq27 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq27 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq27 spokenAs 46.
• 1997_09_03_a-seq27 spokenText "Godātais sēdes priekšsēdētāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Ir divas lietas, kuras man liekas skumjas šodien šajā zālē, kad mēs visi šeit sēžam un apspriežam šo problēmu. Viena lieta ir tā, ka 6 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas cilvēkiem ir nepieciešams uz dzelzceļa sliedēm celt barikādes, lai kāds viņos ieklausītos, lai kāds ar viņiem sāktu runāt. Un otra lieta ir tāda, ka es šeit uzstājos kā tādas partijas pārstāvis, kura piedalās šajā valdībā, tātad ir daļa no šīs valdības veidotājiem, un skumji ir tas, ka kolēģi no valdības, kuri varētu šos jautājumus risināt, šobrīd vienkārši neatrodas zālē. Skumji ir tas, ka ministra, kuram es gribēju adresēt šo uzrunu, nav šobrīd šeit zālē. Labi, es ceru, ka viņš klausās varbūt kafejnīcā un dzirdēs šo runu. Es uzskatu, ka tās problēmas, kas šobrīd risinās ap Latvijas dzelzceļu, nav tikai un vienīgi Latvijas dzelzceļa problēmas, tās nav tikai un vienīgi Satiksmes ministrijas problēmas, tās ir mūsu - šīs valdības problēmas, kopīgas problēmas, tas ir, visas šīs Saeimas problēmas. Es piekrītu tam, kā šīs problēmas šodien tiek raksturotas, es piekrītu tam, ka no uzņēmējdarbības viedokļa pasažieru pārvadājumu dotēšana no dzelzceļa kravu pārvadājumu peļņas ir problēma šajā valstī. Es piekrītu tam, ka tā ir dubulta problēma tādos apstākļos, kad nepieciešams nodrošināt līdzekļus dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanai, lai būtu iespējams samazināt kravu pārvadājumu tarifus. Tas savukārt ir nepieciešams, lai piesaistītu kravas Latvijas ostām un tranzītkoridoram starptautiskas konkurences apstākļos. (Starpsauciens: “Es nepiekrītu tam... ”) Visi šeit ir vienisprātis par to, ka pasažieru pārvadājumi ir valsts un pašvaldību pasūtījums, kuru izpilda konkrētas struktūras, un no šī viedokļa tās iestrādes, kas ir ieliktas Latvijas dzelzceļa likumā, kuru mēs ceram šeit sagaidīt, kopumā šo lietu attīsta pareizā virzienā. Bet es uzskatu, ka Latvijas dzelzceļam ir vēl viena cita problēma, tā šobrīd ir kļuvusi par Latvijas dzelzceļa problēmu, ne tik daudz par Saeimas vai valdības problēmu. Tas ir tas veids, kādā “Latvijas dzelzceļš” mēģina šīs savas problēmas risināt. Es esmu šokēts par “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektora Andra Zorgevica un citu “Latvijas dzelzceļa” augstāko amatpersonu rīcību šo problēmu risināšanā. Es gribu uzsvērt - un es ceru, ka to dzird ministrs, - ka mēs nedzīvojam totalitārā valstī, mēs, paldies Dievam, vairs nedzīvojam totalitārā valstī, kur problēmas var risināt, nerēķinoties ar sabiedrības viedokli, ar sabiedrības attieksmi, nerēķinoties ar pašvaldību vadītāju, Saeimas deputātu un pat ministru, kolēģu, šobrīd šeit klātesošo viedokli šajos jautājumos. Mēs nedzīvojam totalitārā valstī, kur izšķirošus lēmumus, kas skar daudzu cilvēku intereses, var pieņemt viena uzņēmuma vadītājs. Demokrātijas apstākļos problēmas nerisina, nocērtot tās kā ar cirvi vai nogriežot kā ar nazi, bet panāk sava viedokļa izskaidrošanu un saska ņošanu ar visām ieinteresētajām pusēm. “Latvijas dzelzceļa” problēma ir tā, ka tā ģenerāldirektors Zorgevica kungs nesaprot, ka demokrātiskā valstī problēmas nerisina, skaļi bļaustoties, sitot dūres uz galda, iebiedējot dzelzceļa darbiniekus un piedraudot tos atlaist no darba. Šāds cilvēks, kas, būdams tik atbildīgā amatā, šādā veidā mēģina risināt problēmas, demokrātiskā valstī ir kauns ne vien “Latvijas dzelzceļam”, bet arī visai Latvijas valstij. Jā, pārstāv sociāldemokrātus. Zorgevica kungs ir Sociāldemokrātu partijas biedrs. Es uzskatu, ka Zorgevica kungs ar savu līdzšinējo darbību “Latvijas dzelzceļā” tieši pasažieru pārvadājumu jomā ir pelnījis to, lai viņu atstādinātu no šī amata. Un mēs ierosinām un esam par to diskutējuši savā frakcijā - izskatīt valdības sēdē šo jautājumu par Zorgevica kunga atbilstību ieņemamajam amatam. Es gribu pieskarties kādai atsevišķai problēmai, proti, Vaiņodes-Liepājas dzelzceļa problēmai. Šeit ir ļoti daudz kas šodien jau teikts par šo jautājumu. Vienīgi no jebkuras uzņēmējdarbības viedokļa: pirms tiek pieņemts lēmums par kādu problēmu, būtu jācenšas panākt un izdarīt visu to, lai rentabilitāti kādā atsevišķā pasažieru pārvadājumu posmā paaugstinātu. Tieši tas, ko saka iedzīvotāji, tas, ko saka pašvaldību vadītāji. “Latvijas dzelzceļš” šo jautājumu risināja otrādi, mēģinot mākslīgi padarīt šo posmu nerentablu, veicot dažādas darbības, kas tiešām rentabilitāti samazina, lai pierādītu, ka šis posms ir jāslēdz. Minēšu tikai trīs lietas, kas šeit jau ir izskanējušas. Pirmkārt, mazjaudīgākas lokomotīves nomaiņa pret jaudīgāku, tātad neekonomiskāku. Otrkārt, ātruma ierobežojumu noteikšana, it kā no drošības viedokļa, posmā Liepāja-Vaiņode, dažos posmos nosakot šo ātrumu 20 - 25 kilometri stundā. Tā rezultātā šodien iedzīvotāji šos 55,7 kilometrus no Vaiņodes līdz Liepājai brauc divas stundas, turpat vai divas stundas. Treškārt, grafika izmaiņas, par kurām šeit tika runāts, - ka visagrākais vilciens, kas ieiet no Vaiņodes Liepājā, ieiet tur pulksten 11.00. Ar šo vilcienu nevar braukt cilvēki uz darbu, šo vilcienu nevar izmantot cilvēki, lai paspētu uz kādām valsts iestādēm, kur viņiem būtu jārisina kādi jautājumi. Tādējādi ir vienkārši mākslīgi radīti tukšie reisi, kuros tiešām neviens nebrauc. Šis maršrutu grafiks, kādā brauc šie vilcieni, neatbilst pasažieru plūsmai. Es gribu runāt par divām citām lietām, kas šodien šeit nav pieminētas, bet kas ļoti labi raksturo “Latvijas dzelzceļa” politiku attiecībā pret iedzīvotājiem un pašvaldībām. Tas ir Auces jautājums. Auces stacijas jautājums. Man tas vienkārši nav pieņemams, ka “Latvijas dzelzceļš” problēmas risina slepeni un vienpusēji. Nav saprotams, kā var notikt tā, ka Auces domes deputāti ir paši pēdējie šajā pilsētā, kas uzzina par to, ka Auces stacijā ir nojauktas sliedes, un ka viņi šo informāciju saņem no iedzīvotājiem, nevis no “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem, no Dobeles ceļu uzraudzības daļas darbiniekiem, kuriem bija jāsaskaņo... ar kuriem dzelzceļam bija jāsaskaņo signalizācijas noņemšana. Tas pats sakāms par Jūrmalu. Es jums pateikšu - ja mēs izejam no... Kas ir rentabilitātes kritērijs? Šodien Jūrmalā Jūrmalas domes priekšsēdētājs ir ticies ar Zorgervica kungu un mēģinājis viņu pārliecināt par vienu vienkāršu lietu, ka tas ir ekonomiski nepareizi, ka pēdējais vilciens no Rīgas uz Jūrmalu iziet tūlīt pēc pulksten vienpadsmitiem un pēdējais vilciens no Jūrmalas uz Rīgu savukārt nāk atpakaļ gandrīz vai pusdivpadsmitos. Ka jūrmalnieki nevar atbraukt ar vilcienu uz Rīgu, lai apmeklētu kādus kultūras pasākumus, teātrus vai ko citu, jo viņi vienkārši nevar paspēt ar vilcienu atgriezties atpakaļ Jūrmalā. Vai tas ir rentabli, ja posmā Jūrmala-Rīga darbdienās tiek dzīti tukši astoņi vagoni turp un atpakaļ, bet sestdienās un svētdienās, kad rīdzinieki grib aizbraukt uz Jūrmalu, tikai četri? Šie vagoni ir piebāzti, tur cilvēki ir sabāzti kā siļķes mucā. Ar šādu grafiku drīz arī posms Jūrmala-Rīga kļūs nerentabls. Es beigšu šo savu uzstāšanos ar vienu konkrētu novēlējumu. Es ceru, ka šī sēde tiešām noslēgsies ar kādu lēmumu un ka tā nebūs bijusi tikai parunāšanās, un es ceru, ka mēs šodien atspēkosim apgalvojumu, ka kaķa lāsti dzelzceļa debesīs nekāpj.".
• 1997_09_03_a-seq27 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq27 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1997_09_03_a-seq27 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq27 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq27 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq27 mentions Q1020384.
• 1997_09_03_a-seq27 mentions Q5244326.
• 1997_09_03_a-seq27 mentions Q327094.