Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq25> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq25 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq25 number "25".
• 1997_09_03_a-seq25 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq25 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq25 spokenAs 29.
• 1997_09_03_a-seq25 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms tiem pozīcijas deputātiem, kas šeit nāk tribīnē un saka, ka viņi nezina, par ko šeit mēs runājam, es varu skaidri pateikt, ka cilvēki Vaiņodē stāv uz sliedēm jau vairākas nedēļas un prasa konkrētu risinājumu. Cilvēki zina tās problēmas, kas tur pastāv. Aizbrauciet, godātie deputātu kungi, uz Vaiņodi un paskatieties, tad jūs zināsit, par ko mēs šeit runājam un par ko mums šeit ir jārunā! Frakcija “Latvijai” ir piedāvājusi konkrētu lēmuma projektu, un tas ir dokuments nr. 2998. Un paldies visiem tiem 35 deputātiem no dažādām frakcijām, faktiski no visām frakcijām, (izņemot frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”), kas ir parakstījuši šo lēmuma projektu. Es zinu, ka Prezidijam gan ir vēlme tagad nepieļaut šā dokumenta balsošanu, bet jāņem vērā šeit apakšā esošo deputātu parakstu skaits - 35 ir vairāk nekā 1/3, kas vispār nepieciešama Saeimas sēdes sasaukšanai. Frakcija “Latvijai” uzskata, ka ir jāpieņem konkrēts lēmums. Mēs varam diskutēt par to, vai tam ir šāds teksts vai tur otrajā lasījumā var izdarīt kaut kādus grozījumus, bet lēmums šodien ir jāpieņem. Mēs nevaram aiziet no šejienes, nepieņemot nekādu konkrētu lēmumu. Cilvēki no mums gaida rīcību. Paldies arī visiem tiem deputātiem, kas atbalstīja šo mūsu ierosinājumu - sasaukt šo sēdi, jo pārvietošanās ir būtiska cilvēku dzīves sastāvdaļa. Cilvēkiem, kas nevar pienācīgi pārvietoties, ir apgrūtināta dzīve sabiedrībā, tādēļ viņiem ir veltāma īpaša sabiedrības uzmanība, lai viņi būtu līdzvērtīgi ar citiem. Šeit vispirms mēs varam runāt par invalīdiem, kam ir nodrošināma bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā, arī īpašas priekšrocības satiksmē (invalīdu privātie transportlīdzekļi) un arī infrastruktūrā (īpaši veidotas ietves, veikali un speciāls sabiedriskais transports invalīdu pārvietošanai). Tātad ir jāveido mūsu valsts infrastruktūra tādā veidā, lai tā būtu piemērota arī cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem. Sabiedrības nespēja nodrošināt šādiem cilvēkiem atbilstošas pārvietošanās iespējas un faktiski līdz ar to arī viņu cilvēka cieņu, liecina par šīs sabiedrības necilvēcību un nekulturalitāti. Ļoti daudz kas diemžēl mūsu sabiedrībā norāda uz to, ka mūsu sabiedrība tieši tāda arī ir. Šo pašu problēmu par cilvēku pārvietošanos mēs varam skatīt arī citā līmenī, un tas ir ne mazāk aktuāli. Un tas ir tas, kas šodien ir mūsu diskusiju centrā, tā ir cilvēku pārvietošanās pa valsti - no dzīvesvietas uz darbavietu, arī vienam pie otra. Mēs šodien dzīvojam industriālā laikmetā, kad ļoti daudziem cilvēkiem dzīves un darba vietas ir atšķirīgās vietās. Un tikai retajam ir iespējas šīs vietas savienot. Acīmredzot šīs vienkāršās lietas ir jāsakārto. Tās dažam labam nav skaidras. Skolēnam ir jānokļūst no mājām uz skolu, strādniekam vai kalpotājam - uz darbu, saimniecei - uz tirgu, un tā tālāk. Mūsu sabiedrībai vēl ļoti tāls ceļš ejams līdz postindustriālai sabiedrībai, kad cilvēks varēs kolektīvā strādāt, pats atrodoties savā dzīvesvietā, ar datora palīdzību un komunikācijas līdzekļu palīdzību sazinoties un faktiski neizjūtot nekādus apgrūtinājumus attāluma dēļ. Līdz tam mums vēl ļoti daudz ir jādara, bet jāatgriežas šodienas realitātē. Šobrīd cilvēkam, kam viena vai otra iemesla dēļ tiek liegtas pārvietošanās iespējas, ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē. Daudziem cilvēkiem šāda situācija tiešām draud izveidoties, un šī situācija veidojas šāda, ņemot vērā šobrīd nekontrolējamos un destruktīvos procesus pasažieru pārvadājumu jomā. Visā pasaulē pieņemta prakse, ka valsts pastāv cilvēku dēļ, nevis cilvēki valsts dēļ, tādēļ valsts rūpējas par cilvēku dzīves nosacījumiem tur, kur tas ir nepieciešams, un tur, kur to nevar balstīt vienkārši uz brīvās ekonomikas sviru pašregulēšanos. Pārvietošanās funkcija ir tāda, kuru nevar atstāt tikai uz brīvā tirgus pamatiem. Šeit ir vajadzīga visas sabiedrības solidaritāte šo iespēju nodrošināšanā ikvienam. Vienalga, vai tas būtu strādnieks pilsētā, kam jādodas uz darbu, vai zemnieka bērns laukos, kam jādodas uz skolu. Ja mēs pasažieru pārvadājumos ieviesīsim tikai brīvā tirgus principus, tas ir, ja pastāvēs pārvadājumi tikai tajos maršrutos, kas spēj paši strādāt rentabli, tad tas ātri novedīs pie lielu nelabvēlīgu apvidu veidošanās transporta jomā, kuros vispār kaut kāda pārvietošanās būs iespējama tikai ar personisko transportu - ar kājām, ar velosipēdu, atsevišķiem cilvēkiem - ar mašīnu. Tiem varbūt nebūtu pretenziju. Līdz ar to šādi veidosies liela disharmonija mūsu valsts attīstībā. Daudzviet šīs parādības attīstība pēdējos gados jau ir tikusi neievērota un ir jūtamas arī šīs negatīvās sekas. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir valstiska problēma un nedrīkst pieļaut šīs parādības tālāku nekontrolētu eskalāciju, kas šobrīd draud izvērsties. Ir runa par “Latvijas dzelzceļa” gan līdzšinējām, gan plānotām aktivitātēm. Šīs sēdes rezultātā mums ir jāpieņem Saeimas lēmums par nepieciešamību Latvijā valstiski izstrādāt pasažieru pārvadājumu koncepciju, kas ir jāizstrādā valdībai, jāparāda finansējuma avots šo pasažieru pārvadājumu dotācijai un arī jāapspriež šī koncepcija Saeimā. Tas, ko šeit piedāvā ministrs, ir viņa departamentos par Eiropas ekspertu naudu izstrādāts kaut kāds dokuments, kas nav saskaņots nekādā nopietnā līmenī, tas vienkārši tiešām, var teikt, ir nenopietns dokuments. Ir pilnīgi skaidrs, ka budžetā ir jābūt dotācijām pasažieru pārvadājumiem gan lauku rajonos, gan arī starp apdzīvotām vietām, gan arī vienas apdzīvotas vietas ietvaros, piemēram, Rīgā. Uz šādu problēmu mums norādīja tikšanās Rīgas pilsētas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, kur es parādīju vienkārši pārsteidzošus skaitļus par pasažieru pārvadājumu dotāciju pilsētas sabiedriskajā transportā. Var teikt, ka caurmērā vadošās industriālās zemēs pasažieru pārvadājumu dotācijas nosedz aptuveni 50% no visām pasažieru pārvadājumu izmaksām. Piemēram, Helsinkos ir 55,4%, Berlīnē - 57%, Vašingtonā - 66%, Prāgā - 70%, Luksemburgā - pat 79%, Parīzē - 44%, bet jautājums ir: kādu daļu no izdevumiem dotācija nosedz Rīgā? Izrādās, Rīgā ir tikai 8%. Tātad mēs varam saprast, uz ko vispār turas šie mūsu pasažieru pārvadājumi ar tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem Rīgā. Tiešām Tramvaju un trolejbusu pārvaldē mēs redzējām, ka šie cilvēki fanātiski strādā un ir ļoti labi organizēts darbs, veic vienkārši fantastiskus darbus, lai nodrošinātu, lai attiecīgais tramvajs un trolejbuss vispār izietu uz līnijas. Es domāju, ka tā ir arī skaidra atbilde visiem tiem, kas sludina, ka mūsu valstī spēs sekmīgi darboties tikai privātuzņēmumi. Mūsu valstī spēj normāli darboties valsts uzņēmumi, ja viņiem ir kārtīgs, godīgs un saimniecisks vadītājs. Diemžēl mūsu valstī ir kāds cits deficīts, kas tiek lietots kā argumentācija visai nekontrolējamajai privatizācijai. Jautājums par to, kādi transporta veidi ir izmantojami kādos gadījumos. Par to visu var un vajag diskutēt. Bet pats galvenais ir, ka cilvēkam ir jānodrošina pārvietošanās iespējas. Ir skaidrs, ka pirms pasažieru pārvadāšanas koncepcijas plāna un finansējuma apstiprināšanas ir jānosaka, ka nav pieļaujama tālāka gan dzelzceļa, gan arī citu līniju slēgšana. Uzskatu - un arī pārējie frakcijas “Latvijai” deputāti izsaka tādu pārliecību, - ka nepieciešams atjaunot pasažieru pārvadājumus līnijā Liepāja-Vaiņode, jo tur vēl šī problēma šobrīd nebūt nav atrisināta un, kā jau teicu, cilvēki stāv nedēļām ilgi... Aizbrauciet, godājamie Latvijas dzelzceļa vadības un valdības vīri, uz Vaiņodi un padzīvojiet tur kaut vai pāris dienas! Tas būtu derīgi gan “Latvijas ceļa” milzim Krištopanam, gan sociāldemokrātam Zorgevicam. Padzīvojiet tur uz sliedēm kādu nedēļu, un tad jūs redzēsiet un sapratīsiet, cik nozīmīgs šis dzelzceļš ir šiem cilvēkiem! Rīgā jau mēs to neredzam. Es gribu arī pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas ir zvanījuši vai rakstījuši vēstules gan man personīgi, gan frakcijas kolēģiem un pauduši savas un savu līdzcilvēku sāpes pasažieru pārvadājumu sakarā. Tā, piemēram, Bilerta kungs, skolotājs no Priekules, lūdz pārskatīt lēmumu par Liepājas-Vaiņodes dzelzceļa līnijas slēgšanu un lūdz atjaunot pasažieru pārvadājumus šajā posmā, sakot, ka tas nepieciešams daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Un jautā, vai turpmāk par Liepājas rajona iedzīvotāju, nodokļu maksātāju naudu tikai rīdzinieki brauks uz Jūrmalu sauļoties. Lielos kungus Bilerta kungs aicina ieklausīties tautas balsī. Varasvīriem ir jākalpo tautai, nevis tautai jākalpo varasvīriem. Citi cilvēki jautā, kāpēc vilcienam Rīga-Liepāja ir atceltas pieturas Viesturi un Dorupe. Vai Latvijas dzelzceļa vadība un Satiksmes ministrija uzskata, ka šiem cilvēkiem nav jābrauc? Līdzīgs liktenis piemeklē arī citu bijušo staciju tuvumā dzīvojošos iedzīvotājus. Cilvēki savās vēstulēs skaidri parāda, kā rodas nerentabilitāte pasažieru pārvadājumos, ja trīs vagonu vilcienu velk divas dīzeļlokomotīves. Šeit konkrēti bija runa par Limbažu-Alojas posmu, bet citur situācija ir līdzīga. Cilvēki to redz un saprot, Latvijas dzelzceļa un Satiksmes ministrijas vadība to acīmredzot nesaprot. Kungi, pārtrauciet reiz šīs bezjēdzības un ieklausieties tautas balsī, lai faktiski tautai ar mēslu dakšām nav jānāk jūs nomest šeit no troņa! Ja mēs vēl runājam par Liepājas-Vaiņodes līniju, tad ir jāņem vērā, ka šīs līnijas slēgšana ir uzskatāma par sevišķa izmēra kaitniecību attiecībā pret Latvijas valsts tālāko ekonomisko perspektīvu, jo tieši šī Liepājas-Vaiņodes līnija, kas tālāk iet uz Lietuvu un Baltkrieviju, ir tā līnija, caur kuru var ienākt preces Liepājas ostā no Baltkrievijas un Ukrainas. Vai jūs to nesaprotat, Latvijas dzelzceļa vadība un Satiksmes ministrija? Tas būtu labākais, ja jūs nesaprastu, bet es tomēr aicinu ieklausīties šajos apsvērumos un pieņemt saprātīgus lēmumus. Gribu nedaudz pievērsties pasažieru pārvadājumu kontekstā arī Latvijas dzelzceļa informatīvās infrastruktūras attīstībai. Problēma ir mūsu atrašanās pārejas posmā no padomju republikas, kas atradās Krievijas ietekmes sfērā, uz Rietumu kontaktu stiprināšanu un normālas tirgus ekonomikas veidošanos un integrāciju Eiropas struktūrās. Šajā stadijā pasažieru pārvadājumu informatīvā infrastruktūra, informatīvā sistēma ir jāveido praktiski no jauna, un šai sistēmai ir jāspēj nodrošināt pašu klientiem pietiekami modernus pakalpojumus, ieskaitot biļešu rezervāciju, vietējā piepilsētas satiksmē biļešu automātu izmantošanu, kā arī sevišķi būtiski ir iesaistīties Eiropas informatīvajā sistēmā, kas ļautu biļetes noformēt starptautiskā satiksmē gan uz vienu, gan otru pusi. Tas ir sevišķi būtiski, un bez tā praktiski nav iedomājama mūsu tālākā integrācija Eiropas struktūrās. Diemžēl pašreiz Latvijas dzelzceļā notiekošais liecina par to, ka dzelzceļa vadību vairāk interesē integrācija ar Krievijas biļešu rezervēšanas sistēmu “Ekspress-2”, tad tas arī norāda šo domāšanas virzienu. Netiek pārdomātas investīcijas, un tiešām ir jājautā, kā interesēs strādā Latvijas dzelzceļa un Satiksmes ministrijas vadība. Visbeidzot. Mēs šodien runājām ar piketētājiem šeit pie Saeimas mājas un dzirdējām skaidru viedokli, ka tajā gadījumā, ja netiks pieņemti konstruktīvi risinājumi attiecībā uz Liepājas-Vaiņodes līniju, risinājumi, kuros ņemtu vērā tautas intereses, tautai jau ir noskaņojums veikt arī nopietnākas akcijas, piemēram, veikt līdzīgu bloķēšanas akciju, taču šoreiz nevis Liepājas-Vaiņodes, bet Rīgas-Ventspils līnijā. Es ceru, ka politiskajai elitei pietiks prāta šos jautājumus risināt mierīgā ceļā. Paldies.".
• 1997_09_03_a-seq25 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq25 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q37.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q193089.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q159.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q90.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q32.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q212.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q184.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q16362569.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q5244326.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q1757.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q3899540.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q327094.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q64.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q61.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q19896841.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q768416.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q1085.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q7928431.
• 1997_09_03_a-seq25 mentions Q5299055.