Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq23> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq23 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq23 number "23".
• 1997_09_03_a-seq23 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq23 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq23 spokenAs 84.
• 1997_09_03_a-seq23 spokenText "Godājamais Prezidij! Latvijas šašliku taisīšanas mašīna un deputāti! Ir grūti klausīties un domāt, un izprast to, ko laikam Bišera kungs labi izprot viņa runā, ka šeit kaut kas pilnīgi nejaušs un nepatīkams tautai notiek. Citas valstis investē un būvē dzelzceļa līnijas. Un Liepājas-Odesas līnija tika būvēta tad, kad bija labi prospekti un ir labi prospekti. Bet mūsu ministrs stāsta, ka tā līnija ir dzīvot nespējīga, ka tā ir smagi jāpārbūvē, bet Jānis Kazāks mums stāsta, ka tas tā nav. Un viens no viņiem tautu maldina. Es domāju, ka tas nav Jānis Kazāks. Ir tāpat runa par to, cik tur ir pasažieru. Ministrs saka vienu, Jānis Kazāks saka otru. Un es esmu ar mieru galvot, ka Jānis Kazāks saka patiesību. (Starpsauciens: “Kazāku par ministru!”) Mēs skatāmies, ka 1997. gadā sociāldemokrāts, mans kādreizējais draugs Andrejs Zorgevics ir novedis latviešu dzelzceļu tādā līmenī, ka tas vairs nepelna, lai gan maksā valstij 25 miljonus latu nodokļos. Un iedomājieties to, ka Latvija ir tranzītvalsts. Un mums ar šo tranzītu būtu jāspēj pelnīt. Bet valsts nodokļi “noēd” 25 miljonus latu, un mēs tagad prasām: kas mums būtu jādara? Un mēs nolemjam, ka mums ir jāsāk likvidēt tas, kas tautai, iedzīvotājiem ir svarīgs. To mēs darām gandrīz visu laiku. Mēs nolemjam, ka tautas nodokļi to firmu aiztaisa ciet, un tad mēs tūlīt pēc tam, tāpēc ka pašvaldībai vairs nav ienākumu, aiztaisām to slimnīcu ciet, aiztaisām to skolu ciet. Mēs latviešu tautu taisām par šašlikiem. Es skatos, kā Krištopana kungs tik stalti stāv un runā, un es saprotu, ka tā ir piecu gadu prakse, varbūt vairāk. Tagad jau kādi deviņi gadi būs, kad taisa tautu par šašlikiem, un viņš ir meistars. Mums Jānis Kazāks stāsta, ka varētu to pašu darīt daudz lētāk. Un saprotam, ka tā var. Bet tagad ir jautājums: kāpēc mēs tik vienkārši rēķinām? Mēs taču zinām, ka dzelzceļš visvairāk visiem transporta veidiem visplašāk piesaista latviešu darbaspēku. Man tēvs dibināja un bija pirmais “Vairoga” padomes priekšsēdētājs. Tad to sauca par “Vairogu”. Šodien to sauc par Rīgas Vagonu rūpnīcu. Arī tos dzelžus mēs varam Latvijā taisīt, to ceļu mēs varam bruģēt ar latviešu darbaspēku. Un katrs lats, kas tiek izdots uz dzelzceļa, atnāk atpakaļ Latvijas kasē gandrīz pilnīgi, Latvijas valsts kasē, neatkarīgi no tā, vai tur ir ienākums tam dzelzceļam vai nav. Mēs runājam par sociālo nodokli, mēs runājam par to vispār apritē, bet ir vēl viena aprite un vēl viena aprite. Taču mēs to tautas ekonomiku gribam sagraut. Kāpēc? Mēs skatāmies tālākos plānus, un Krištopana kungs mūs brīdina. Arī Prēdeles kundze mums atgādināja, ka šis nav ne pirmais, ne būs beidzamais gadījums, kad mēs it kā, lai taupītu naudu, tautai atņemsim servisu un tautu iedzīsim arvien dziļākā slazdā. Kāpēc mēs tā domājam? Kāpēc mēs nemākam citādi rēķināt? Es nezinu. Bet es skatos kartē, ka tur ir nolemts, ka it kā būs viens liels dzelzceļš no Ventspils uz Jelgavu, uz Krustpili, uz Rēzekni un tad uz Krieviju. Un tas būs pamatdzelzceļš. Liepājai dzelzceļa gandrīz nemaz vairs nebūs, jo Liepājas dzelzceļš uz Jelgavu... Tur ir kādi 80 kilometri, kur ir jābrauc ļoti, ļoti lēni, jo tur patiešām tās sliedes ir jāremontē, tur it kā nedrīkst braukt ātrāk par 40 kilometriem šodien. Tad Liepāja gandrīz paliks bez dzelzceļa, arī mūsu tirdzniecības osta, kas varētu apkalpot Centrāleiropu. Tad nebūs tādas ostas, bet Ventspils paliks. Tagad lai ventspilieši paši padomā, kas te notiks. Ventspilij būs laba dzelzceļa līnija - no Ventspils uz Jelgavu. Bet ja būs avārija? Apkārtceļa nebūs! Mums ostās pieaug pārvadājumi par 34% gadā, bet mēs esam arī nolēmuši, ka šī aktivitāte ir jākoncentrē caur Ventspili un ka Liepājas ostai vajadzētu “nogriezt gaisu”. No Liepājas ar vilcienu jūs varēsit braukt tikai uz Jelgavas pusi, un tur ir tie 80 kilometri, kas nekam nederēs. Skatāmies kartē un domājam, ko Prēdeles kundze runāja par Vidzemi. Tur dzelzceļa nebūs. Skatāmies Balvu rajonu. Tur arī nekāda dzelzceļa vairs nebūs. Kāpēc mēs tā darām? Tagad apskatīsimies, ko mēs darām ar mūsu, baltiešu tautu, sabiedrību, ar solidaritāti. Vilciens uz Igauniju vairs nebrauks, leiši ir ar mieru uzturēt to dzelzceļa līniju, kas viņiem ir vajadzīga, lai varētu braukt no... skatīšos kartē... lai varētu braukt to ceļa posmu un tikt no Mažeiķiem uz Klaipēdu, bet mēs viņiem to dzelzceļu noliegsim un radīsim vēl it kā lielas izmaksas tautai. Mēs plēsīsim nost to dzelzceļu, mēs tās sliedes pacelsim, lai pilnīgi iznīcinātu to dzelzceļu, ko jau gadu simtiem cilvēki atrada par vajadzīgu un vēlamu. Kad būvēja Ziemeļameriku, tad lielie centieni bija savienot Atlantiju ar Kluso okeānu, un līdz ar to arī veidojās Amerikas Savienotās Valstis. Tāpat veidojās arī Kanāda. Un šeit mums ir iespēja veidot Centrāleiropu, bet mēs plēšam augšā to ceļu no Liepājas uz Odesu. Ceļu, pa kuru mans vectēvs brauca uz savām kāzām (viņš bija jūras kapteinis). Viņš pa to pašu dzelzceļu brauca arī tad, kad mana māte precēja manu tēvu Liepājā, bet mēs to dzelzceļu šodien vienkārši ņemsim un ārdīsim nost. Mēs varbūt nesapratām Jāni Kazāku, kad viņš runāja par dzelzceļa stāvokli. Ja dzelzceļam esot mazāk par 300 ballēm, tad tas esot labā kārtībā, bet nekur tik augsta cipara nebija. Mums augstākais cipars bija 38 balles. Šis dzelzceļš, kuru mēs gribam plēst augšā, neapšaubāmi ir viens no Latvijas labākajiem dzelzceļiem. Krištopana kungs atkal ir slikti informēts. Es nezinu, vai Jānim Kazākam bija patiesība vai Krištopana kungs mūs maldināja. Bet Krištopana kungs mūs maldina, ka nevienā pasaules civilizētā valstī valdība vairs nenodarbojas ar dzelzceļa transportu un ar pasažieriem. Viņš laikam piemirsa, ka Kanādā ir “Canadian National Railway”, bet Amerikā ir “Amtrak”. Lai viņš apjautājas, kas finansē vācu “Krauss-Maffei” jaunās pasažieru ātrvilcienu iekārtas. Kas tādas finansē Japānā, Šveicē un Francijā. Pasažieru transports ir svarīga lieta. Krištopana kungs mūs atkal maldina, kad viņš runā par to, ka risinājums varētu būt labāks, ja mēs braucam ar automašīnām. Jā. Izņemsim no darbības visus piepilsētas vilcienus, un tad paskatīsimies, kas notiks uz mūsu ceļiem. Mums būs jābūvē apakšzemes tuneļi un virszemes “autobāni”, un tas izmaksās daudz, daudz dārgāk, nekā izmaksā mūsu piepilsētas pasažieru vilcienu uzturēšana. Es nezinu... Kā es saprotu, Krištopana kungs esot ļoti spējīgs (tāpat kā Šķēles kungs) biznesmenis, taču es nesaprotu, kā cilvēks ar tik mazu izpratni var mūs uzrunāt. Viņš laikam patiešām tic, ka mēs esam šīs muļķu tautas pārstāvji, jo viņa koncepcija ir pilnīgi aplama. Dzelzceļš ir jāatbalsta! Dzelzceļš ir ekonomiskās attīstības motors, kā Bišera kungs stāstīja. Ministrs nedrīkst nākt un maldināt Saeimu un tautu ar nepatiesiem cipariem vai ar nepatiesiem apgalvojumiem. Viņam par to būtu jāatvainojas, bet diez vai viņš to darīs. Mums ir šīs šašliku taisīšanas mašīnas, mēs tagad izpostām rajonu pēc rajona, spīdzinām vienu tautas daļu pēc otras. Un jautājums ir tāds: vai mēs gribam pakļauties šai šašliku mašīnai, kas mūsu tautu taisa par šašlikiem? Es ceru, ka ne. Es ceru, ka mēs liksim viņam saprast, ka viņš nedrīkst mūs maldināt, ka viņam ir daudz precīzāk jāzina, par ko viņš pļāpā, ka dzelzceļš ir ekonomiskās attīstības instruments. Viņam arī vajadzētu mums skaidrot, ka var rēķināt visvisādi cenu uz dzelzceļa, ka tur var skaitīt to sliežu uzturēšanu kā dotu, kā ceļu, ko dara priekš automašīnu transporta. Vai arī tu vari ierēķināt to ceļu uzturēšanu, un kā tad tu viņu rēķināsi - tonnās vai vagonos? Kā tu to rēķināsi? Tu vari pierādīt visu kaut ko. Angļiem ir tāds sakāmvārds, ka cipari nemelo. Bet kā ir tad, kad meļi strādā ar cipariem?. . Es jums izvirzu domu, ka “Latvijas dzelzceļš” tautai ir ļoti labvēlīgs šodien. Tautai tas maksā 25 miljonus latu, un nekādi lieli grozījumi nav jātaisa. Un, ja arī ir jātaisa, tad mums ir jāskatās uz tarifiem. Mums ir Dievs devis tranzītzemi un tiem, kuri strādā uz tā tranzītceļa neatkarīgi no tā, vai tas ir ostā, vai tas ir dzelzceļā, vai tas ir autotransports, viņiem ir jāpelna pasaules līmeņa algas un pasaules mēroga sociālie labumi. Krištopana kungs mums var skaidrot, ka dzelzceļš var uzturēt vēl bērnudārzus un skolas, un citus labumus, ka tie ir neekonomiski, un tāpēc tos vajag atdot pašvaldībām, kurām nav nekādu ienākumu. Tā ir tāda interesanta pļāpāšana. Mēs varētu daudz ko pierādīt un iznīcināt katru jaundzimušo, ja mēs piemirstu to svētību, ko viņš nes šai ģimenei un ko viņš nes tautai. Ir droši zināms, ka pirmajā gadā vai pāris nākamajos, viņš ir nerentabls. Mēs varam lietot to pašu loģiku... mēs laikam to arī pielietojam, kad runājam par pensionāriem, lai viņiem būtu seši lati mēnesī, un, ja viņi nevar kaut kā izkārtoties, tad lai viņi nomirst badā. Viņi taču ir nerentabli! Tā vērtība, kas viņos ir, tas svētums ir tā pieredze, bet to mēs kaut kā piemirstam, jo mēs ar cipariem nemākam rīkoties un vienkārši kļūstam par kaut kādiem falšiem rēķinātājiem - par šašliku mašīnu, šašliku taisāmo instrumentu pārvaldniekiem. Es ceru, ka Krištopana kungs klausās. Es redzu, ka viņa zālē vairs nav. Viņam šis temats neinteresē. Es ceru, ka viņš smagi pārdomās un atnāks ar tādu koncepciju, kuru mēs varēsim atbalstīt. Viņu tagad kā ministru, es domāju, mēs nevaram atbalstīt. Varbūt mums vajadzēja ņemt to “bulli aiz ragiem” jau tad, kad viņš mūs nosauca par muļķu tautu un apsolījās braukt prom. Vajadzētu turēt viņu pie sava vārda. Paldies.".
• 1997_09_03_a-seq23 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq23 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q191.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q16.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q159.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q8436.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q142.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q179830.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q1773319.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q39.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q5244326.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q30.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q17.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q327094.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q776965.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q2068319.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q1089278.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q1874.
• 1997_09_03_a-seq23 mentions Q203675.