Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq19> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq19 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq19 number "19".
• 1997_09_03_a-seq19 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq19 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq19 spokenAs 46.
• 1997_09_03_a-seq19 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajās dienās aprit tieši gads, kopš trīs deputātes devās braucienā uz Rūjienu un uz Ipiķiem pēc rūjieniešu un Rūjienas pilsētas un pagastu vadības ielūguma, lai noskaidrotu iedzīvotāju pretenzijas attiecībā uz Rūjienas-Ipiķu-Alojas puses vilciena likvidēšanu. Toreiz mēs uzklausījām gan vietējos varasvīrus, gan iedzīvotājus, un viedoklis mums visiem bija vienāds, proti, ka nedrīkst pieļaut šo vilcienu līniju likvidēšanu. Neraugoties uz to, valdība tomēr šo līniju likvidēja. Un manas uzstāšanās temats, raugi, ir tāds: kas tad pa šo laiku Rūjienas pusē, Ipiķu pusē ir noticis un kā tad valdība tos savus solījumus ir pildījusi? Pirmais un galvenais, par ko gribu sacīt, ir tas, ka šis īpašums - un dzelzceļš neapšaubāmi ir īpašums - Rujienas pusē iet bojā. Infrastruktūra, viss tas, kas piederas pie dzelzceļa, - pārmijas, signalizācija, visas tās lietiņas tika nežēlīgi demontētas, kā stāsta rūjienieši, ar visiem vadiem, kā saka, tika ar visu “gaļu” izrautas ārā, noplēstas ar tādu domu, ka tas viss būs uz neatgriešanos. Un tas viss notika, neraugoties uz to, ka valdība bija solījusi, ka, lūk, kustība šajā līnijā ir pārtraukta tikai uz laiku. Proti, jau pašā sākumā valdība, tātad attiecīgie dienesti, attiecīgie speciālisti šo īpašumu postīja uz nebēdu. Rujienas pilsētas vadības viedoklis ir tāds, ka, ja pusgada laikā šī kustība netiks atjaunota, tad arī tur būs jāsāk, tā sakot, BAM dzelzceļa celtniecība no jauna. Tas būtu attiecībā uz infrastruktūru. Rūjienas pusē, kā jūs jau zināt, tieši “Rūjienas piensaimnieks” ražo ļoti garšīgu saldējumu, naukšēnieši ražo minerālūdeni un iesalu, tur visapkārt notiek kokapstrāde. Diemžēl šie uzņēmumi visi kā viens ir cietuši pamatīgus zaudējumus, jo ir ievērojami sadārdzinājusies šī te preču pārvadāšana. Šī līnija atrodas pavisam tuvu Igaunijai. Un es atceros, ka toreiz, kad bija runa par Ipiķu līnijas likvidēšanu, valdības pārstāvji sacīja, ka no savas puses igauņi arī gatavojas likvidēt kustību Meizekilas pilsētiņas ietvaros uz priekšu - uz Tallinu. Taču izrādās, ka igauņi nav bijuši tik nesaprātīgi. Tiesa, pasažieru vilciens tur gan vairs nekursē, taču visa kravu apgrozība turpinās un līdz ar to rūjieniešu secinājums ir tāds, ka, lūk, atkal igauņi par savējiem rūpējas labāk, nekā to dara latvieši. Bija runa par to, ka, lūk, nebēdājiet, rūjienieši, ipiķieši, alojieši, jo jums būs alternatīvais transports - būs autobusi. Es gribētu sacīt tā, ka es saprotu šos valdības vīrus, arī ministrus, jo liela daļa no jums, no mums, deputātiem, kas nebrauc ar autobusiem, varbūt tiešām ir ļoti rožainās domās par to, ko nozīmē šodien braukt mūsu, Latvijas, autobusos. Kāds patiešām var nodomāt, ka tā pasažieriem ir alternatīva pārvietošanās Eiropas līmenī. Var jau būt... Nevis var jau būt, bet tā ir, ka citās valstīs tiešām autobuss ir pat savā ziņā ērtāks braukšanas līdzeklis, bet tie autobusi un tā kustība, ko piedāvā mūsu, Latvijas, autobusnieki, es teikšu, ir viena drūma būšana, jo tās kastes, kuras ir novecojušas... es ceru, ka man piedos šo apzīmējumu... tās ir novecojušas, ziemā tur salst, vasarā - nav ko elpot. Tās ir satriecoši netīras, tajās drēbes var sasmērēt. Bez tam par kādu alternatīvu transporta veidu var būt runa, ja tur nav paredzēts, ka katrs pasažieris dabū sēdvietu? Līdz ar to, lūk, šajā virzienā cilvēkiem ir briesmīgi jāpiepūlas, jānomokās, stāvot kājās, piemēram, no Alojas līdz Rūjienai veselu stundu, bet tanī pašā laikā, lūk, šis otrs transporta veids - vilciens viņus aizvizināja pa pusstundu. Taču galvenais, manuprāt, tomēr ir tas, ka cilvēkam ir jādod iespēja normāli, mūsdienīgi apsēsties, nevis jāliek mocīties visu šo laiku, kamēr viņš kaut kur brauc. Es jautāju rūjieniešiem, kā tad viņi jūtas ar šo jauno - alternatīvo transporta veidu. Rūjienieši bija tādi pieticīgi, sak, zināt, mēs, latviešu cilvēki, jau pie visa esam pieraduši. Mēs iejūdzam zirdziņu un braucam ar zirdziņu. Šeit ministrs minēja to, cik daudz glaunu transportlīdzekļu - limuzīnu un visādu citādu - Latvijā parādās. Jūs jau varbūt arī tā varat domāt, bet tomēr Latvijā ir cilvēki, kuriem nav ne lepnu, ne mazāk lepnu braucamo un kuriem ir jābrauc ar to pašu autobusu. Rūjienā man jautāja, lai es noskaidroju, pajautāju valdības vīriem, kāda būs rūjieniešiem kompensācija, jo viņiem, protams, šī autobusu kustība ir neērta. Ar kompensāciju rūjienieši saprot ceļu uzlabošanu. Paldies valdībai par to, ka ir veikti daži uzlabojumi Ainažu un Valkas virzienā. Tur tiešām ceļš tiek labots, bet ir nepieciešami vēl lielāki ieguldījumi, un it īpaši ir nepieciešams noasfaltēt ceļu no Rūjienas uz Ipiķiem, tas ir, no Rūjienas uz valsts robežu. Jo tas ir ceļš, pa kuru dodas arī lieli kravas automobiļi ar lielām kravām, un tas ceļš nav tik garš, lai to nevarētu noasfaltēt. Un pēdējais, varbūt pats galvenais, par ko raizējas rūjienieši, ir tas, ka joprojām nav skaidrs, vai Latvijas valstij ir vajadzīgs šis latviskais novads, šī latviskā nomale ar ļoti strādīgiem, čakliem, labiem ļaudīm, un kāda tad ir šīs te teritorijas reformas koncepcija. Un tas būtu jautājums ne tikai Satiksmes ministrijai vien. Tas būtu jautājums arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, jo šie ļaudis, kuri dzīvo krietni tālu no Rīgas, jau tāpat par daudzām lietām maksā vairāk nekā mēs, rīdzinieki. Un es jums teikšu, ka man bija gluži cilvēciski sāpīgi dzirdēt, kā, kādā veidā 20. gadsimtā brīvajā Latvijā alojieši, ipiķieši, citi ap Rūjienu dzīvojošie nupat ir braukuši uz kapu svētkiem. Viņi teica tā: “Autobuss bija tik briesmīgi pārpildīts, ka visi jau tur iekšā netika, un tie, kuri tika iekšā, tie tur zaudēja samaņu ik pa brīdim, bet savukārt pie kapiem bija tik daudz zirgu pajūgu, kā nebija redzēts kopš 30. gadiem”. Var jau sacīt, ka tie visi ir nieki un ka patiesībā zirgu pajūgi - , tas ir labi... Kā nu kurš. Bet es domāju tikai par tiem vārdiem, kurus sacīja ministrs par tiem glaunajiem limuzīniem, par tiem pirmās klases vilcienu vagoniem. Vai tikai nav tā, ka reizēm valdības vīri un sievas un arī mēs, deputāti, esam pārāk tālu no tās ikdienas dzīves un no tiem ikdienas kreņķiem, kuri ir pārņēmuši mūsu vēlētājus, mūsu cilvēkus. Paldies.".
• 1997_09_03_a-seq19 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq19 speaker Aida_Predele-1950.
• 1997_09_03_a-seq19 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq19 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq19 mentions Q191.
• 1997_09_03_a-seq19 mentions Q193089.
• 1997_09_03_a-seq19 mentions Q1770.
• 1997_09_03_a-seq19 mentions Q19896841.