Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_09_03_a-seq17> ?p ?o. }

• 1997_09_03_a-seq17 type Speech.
• 1997_09_03_a-seq17 number "17".
• 1997_09_03_a-seq17 date "1997-09-03".
• 1997_09_03_a-seq17 isPartOf 1997_09_03_a.
• 1997_09_03_a-seq17 spokenAs 38.
• 1997_09_03_a-seq17 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Visu laiku, kamēr es atrodos šajā zālē šodien... es drīkstu turpināt, Krištopana kungs?... (No zāles V. Krištopans: “Es atvainojos. ”) man ir tāda pārliecība, ka tiek visrupjākajā veidā pārkāpts Saeimas kārtības rullis. Saskaņā ar Kārtības rulli Saeimas sēdes tiek sasauktas, lai izskatītu likumprojektus, deputātu patstāvīgos priekšlikumus, deputātu pieprasījumus vai jautājumus, kā arī lai izskatītu jautājumus par uzticības vai neuzticības izteikšanu valdībai un tās locekļiem vai par amatpersonu ievēlēšanu vai atsaukšanu no amata. Šodien nenotiek ne viens, ne otrs, ne trešais, ne ceturtais, ne piektais. Notiek paneļdiskusija par visai neskaidru tēmu. Mums nav iesniegts neviens dokuments, kas kaut kādā veidā noteiktu tos rāmjus, kuros mums šodien jāapspriež attiecīgais jautājums. Tie, kas ir ierosinājuši sasaukt šo sēdi, nav iesnieguši nekādu lēmuma projektu. Varbūt tagad, jā, ir pārtraukumā kaut kas uzlikts uz galda, es to vēl nepaguvu apskatīt, taču tas, ka paiet puse sēdes, līdz mums uzliek uz galda kaut kādu lēmuma projektu, - arī tā nav pieņemama kārtība. Un tāpēc mēs šodien īsti nesaprotam, ko mēs apspriežam - vai mēs apspriežam Liepājas-Vaiņodes dzelzceļa problēmu vai tarifu problēmu, vai vēl kaut kādu citu problēmu. Nav īsti skaidrs, ko tad mēs īsti gribam apspriest un kādus priekšlikumus mēs gribam pieņemt. Vienīgais dokuments, kas bija izdalīts kaut nedaudz pirms sēdes, kaut neilgi pirms sēdes sākuma, ir Satiksmes ministrijas izstrādātais dokuments, kur ir kaut kāda runa par pasažieru pārvadāšanas politiku. Kaut gan Satiksmes ministrija nebūt nelūdz to apstiprināt. Tā ir viņu politika, un mēs tikai varam teikt, vai tā mūs apmierina vai neapmierina. Atklāti jāsaka, ka mani tā neapmierina. Pirmkārt, šeit šī problēma par pasažieru pārvadājumiem ir izskatīta no tāda primitīva ekonomista pozīcijām, kurš skatās nu tikai sev deguna priekšā jeb, kā šahā mēdz teikt, vienu gājienu uz priekšu. Bet tas, kas notiek tālāk, kas notiek plašāk, kas notiek uz visa šaha galdiņa, - tas netiek apsvērts. Konkrētas problēmas ar pasažieru pārvadājumiem, ar dzelzceļa transporta attīstību vai neattīstību, vai sarukšanu netiek saistītas ar visas valsts ekonomikas problēmām, kā tās būtu jāskata šajā namā un šajā zālē. Tā, piemēram, mēs daudz te runājam par Vaiņodes-Liepājas problēmu, vadoties no tā, cik tad īsti tur pasažieru dienā brauc, un strīdamies, vai aizbrauc dienā caurmērā 470 vai vairāk, un gribam šeit šo skaitli īsti noskaidrot. Taču laikam tas nav mūsu uzdevums. Mūsu uzdevums ir pateikt, ka visa dzelzceļa attīstībā ir nepietiekami skaidra koncepcija un šī koncepcija ir jāsaista ne tikai ar to, kādā ceļa gabalā kas ir izdevīgi vai neizdevīgi, bet arī ar to, kā tas attiecas uz visu kopējo valsts ekonomiku. Tā šodien mēs runājām... mūsu frakcijā bija atbildīgi Satiksmes ministrijas darbinieki, un viņi mums pateica- nu jā, visa problēma jau ir tā, ka tas ir neizdevīgi tāpēc, ka, redziet, tajos reģionos cilvēkiem ir ļoti mazas algas, mazi ienākumi un viņi nespēj samaksāt par biļetēm tik, cik viņiem būtu jāmaksā. Nu, un ko? Tātad, likvidējot šo dzelzceļu, viņiem paaugstināsies vai pazemināsies?. . Man liekas, ka šeit šobrīd runā tikai par to, ka tas ir šodien neizdevīgi, grib to likvidēt. Es nemaz negribu runāt par to, ka bieži vien šis neizdevīgums tiek radīts ar Satiksmes ministrijas, es gribu cerēt, nekompetento darbību, nevis ar apzinātu darbību, lai likvidētu. Nu, piemēram, ir tādas lietas, kas izskatās pēc tīras kaitniecības. Es diezgan labi pārzinu satiksmi posmā Rīga-Skulte, un mani ārkārtīgi pārsteidz, ka tajos laikos, rītos un vakaros, kad ir vislielākais pasažieru pieplūdums, iet trīs vai četri vagoni, turpretim dienā, kad pasažieru ir maz, tiek dzenāti turp un atpakaļ astoņu vagonu sastāvi. Tur, kur vasaras periodā vienmēr ir ļoti daudz braucēju, pietur vilcieni tikai pāris reizes dienā, un tiešām šiem pasažieriem ir gribot negribot “jāpārslēdzas” uz kaut kādiem citiem transporta veidiem. Nu kaut vai tāds piemērs, ka agrāk es vienmēr vēroju, ka ļoti daudzi Sarkandaugavas iedzīvotāji brauc uz Jūrmalu, uz Vecāķiem un varbūt arī uz dažām tālākām stacijām - Kalngali un citām, turpretim tagad Sarkandaugavā lielākā daļa vilcienu nepietur un viņiem jābrauc no Sarkandaugavas ar trolejbusu uz Rīgas centru, jāiesēžas vilcienā, jābrauc Sarkandaugavai cauri uz Vecāķiem vai Kalngali, vai Garupi. Tāda ir kārtība. Es ceru, ka tas nav darīts ar nodomu, ka tas ir vienkārši aiz muļķības vai nespējas... Taču man liekas, ka šeit ir vēl plašāka jēga. Ka dzelzceļa satiksmes likvidācija grauj mūsu ekonomiku. Jā, pasažieru pārvadājumi ir nerentabli, bet kā var izskaidrot, ka, piemēram, Aucē tiek nojauktas rezerves sliedes? Respektīvi, tas nozīmē, ka tādā centrā kā Auce vairāk nebūs kravu pārvadājumu. Tad jājautā - kur tad radīsies tā ekonomija? Jautājumu par Liepājas-Vaiņodes līniju mēs varam izskatīt šauri; man liekas, ne par velti ir saasināta tieši šī problēma, jo Liepājas-Orlas līnija bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām, kura tika ierīkota Latvijā un kura bija viena no svarīgākajām. Tiesa gan, tai vēlāk nepaveicās. Pirmkārt, bija Polijas un Lietuvas konflikts 20. -30. gados, tāpēc šo līniju slēdza, un pēc tam ar Liepājas pārvēršanu par karaostu, kur nevarēja ienākt tirdzniecības kuģi, noslāpa... Bet Baltkrievijā... savulaik es biju ar valdības delegāciju tur, Baltkrievija ir ārkārtīgi ieinteresēta Liepājas ostā, viņas iepriekšējā valdība bija gatava veikt lielas investīcijas un izmantot tieši šo dzelzceļu, lai būtu tur pieeja pie jūras. Un tagad šo jautājumu varētu risināt, ir izveidota brīvā ekonomiskā zona, mēs varētu tur pieņemt investīcijas, bet, ja mēs šo dzelzceļu aizslēgsim ciet, tad Baltkrievija zaudēs interesi un pārsviedīsies uz kādu citu ostu - Kaļiņingradu vai kādu citu - un tad mēs būsim ļoti “vinnējuši”. Man tāpat ir nesaprotami arī vairāki citi izteicieni, kas ir ievietoti šajā projektā un par ko šeit runāja arī godājamais ministrs. Tiek teikts, ka lielā nelaime esot tā, ka esot Satversmē pants, kas nosaka, ka tarifus noteic Saeima. Jā, es varu piekrist, ka tas varbūt ministrijai nav vienkārši, bet mēs neredzam pat mēģinājumus... Vai mums ir kāds priekšlikums, kā kaut ko uzlabot tarifu sistēmā? To, ko runāja... vai nu ātrvilcienus, kuri nepietur stacijās, laist par lētāku cenu, vai sadalīt vilcienus klasēs, lai varētu bagāti cilvēki sēdēt lepnā vagonā, kur viņiem netraucētu pūlis un kur viņi varētu vienmēr apsēsties un tā tālāk? Vai tādi priekšlikumi ir bijuši? Tagad ministrs atsaucās, ka, lūk, rīt mēs beidzot izskatīsim 81. pantu un varbūt kaut ko izlemsim. (No zāles V. Krištopans: “Es klausos!”) Es jau nerunāju viņam... Bet jāsaka, ka šajā jautājumā mēs rīt skatīsim 81. pantu, kas ir atvērts jau trešajā lasījumā, taču ne otrajā, ne trešajā lasījumā ministrija nav iesniegusi nevienu priekšlikumu par šī panta redakciju, par to, kādu viņi gribētu to redzēt un kādu viņi gribētu redzēt to tekstu par tarifiem. Tad jājautā - kur parādās tā ministrijas interese? Es domāju, ka šādas sēdes var būt derīgas un nozīmīgas tikai tad, ja ir konkrēti, reāli priekšlikumi, ko mums apspriest, bet, ja mums nav reālu priekšlikumu, tad diemžēl tās nevar novest pie reāliem rezultātiem, un to nevar arī izmainīt tas priekšlikums, kas ir iesniegts no Satiksmes ministrijas šajā jautājumā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_09_03_a-seq17 language "lv".
• 1997_09_03_a-seq17 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q822919.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q211.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q2660080.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q37.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q2167704.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q36.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q184.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q1829.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q6112351.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q7537005.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q944216.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q3118.
• 1997_09_03_a-seq17 mentions Q4110150.