Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq43> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq43 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq43 number "43".
• 1997_08_28_as-seq43 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq43 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq43 spokenAs 46.
• 1997_08_28_as-seq43 spokenText "Cienītā Saeima! Ja mums jautājums šodien aprobežotos tikai ar Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu, tad jāsecina, ka mēs visu šo laiku šeit strādājam veltīgi. Es jau iepriekš varu pateikt un domāju, ka jūs man piekritīsit, ka Einaru Repšes kungu par Latvijas Bankas prezidentu ievēlēs. Man vismaz tas ir skaidrs. Bet par ko tad mēs runājam šajā smacīgajā zālē? Manuprāt - un arī mana runa būs tam veltīta -, ir vesela rinda monetārās politikas jautājumu, bankas darbības praktisko aspektu, pret kuriem nevar palikt vienaldzīgas, neizsakot kritiskas piezīmes, arī tās struktūras un tie deputāti, kuri ir izšķīrušies atbalstīt Repšes kunga kandidatūru. Tādi jautājumi ir, un tieši šāda nostādne piešķir viņiem vislielāko aktualitāti. Un es šajā kontekstā dažiem šiem jautājumiem pieskaršos. Un pirmais, ko jau atzīmēja iepriekšējie runātāji. Es gribu tomēr izdalīt kaut kādas īpašas nianses visā Bankas darbībā. Pats lielākais un nopietnākais trūkums ir tas, ka banka neveica būtībā savu galveno funkciju - licencēšanas un, galvenais, komercbanku uzraudzības funkciju. Man šeit ir likums par Latvijas Banku. Es lasu, kas tur ir paredzēts, kas ir uzdots un ko Latvijas Banka ir veikusi. Banku krīzes galvenais un dziļākais jautājums, tā cēlonis ir tas, ka Latvijas Banka ir pārkāpusi šo likumu un nepietiekami - es apzināti saku to mīkstinātā formā - veikusi licencēšanu, it sevišķi uzraudzības funkcijas. Un, lūk, attiecībā uz licencēšanu man zināmu izbrīnu un neuzticību izraisīja jau tas apstāklis, ka licencētas tika aptuveni ap 55 vai pat vairāk komercbanku. Es no tā secināju, ka šeit ir pieiets pavirši šo struktūru novērtēšanā. Un manas šaubas ir vairākkārt apstiprinājušās, piemēram, gadījumā ar Tautas banku, kur cilvēkiem, noguldītājiem, jau bija šaubas par to personāliju darbību, kas ir izvirzītas vadībā. Un vēlāk šīs šaubas arī tieši apstiprinājās. Par uzraudzību. Jā, tas ir pats svarīgākais. Ja Latvijas Banka šīs uzraudzības funkcijas būtu veikusi ar lielu atbildību, kā to prasa sabiedrības intereses, tad viennozīmīgi varu teikt, ka šo banku bankrotu tik daudz nebūtu bijis, cik viņu bija. Sekas var reducēt uz diviem apstākļiem. Pirmkārt, tika dots nopietns trieciens Latvijas ekonomikas atdzīvināšanās procesam, kas bija sācies. Tas tika apturēts un atmests atpakaļ. Un otrs, varbūt pats galvenais - tika nopietni iedragāta uzņēmējdarbības un darba motivācijas sistēma. Jā, motivācijas sistēma! Ekspremjers bieži vien pa televīziju un pa radio mūs kaunināja, cilvēki palaidušies slinkumā un nevēlas strādāt. Es nepiekrītu šai argumentācijai. Nav runa par subjektīvām īpašībām, bet gan objektīvām parādībām, ka tika sagrauta uzņēmējdarbības un ražošanas motivācijas sistēma. Kāda jēga man strādāt, krāt naudu, nolikt to komercbankā, domājot par priekšdienām vai uzsākot uzņēmējdarbību, vai atlicinot vienkārši vecumdienām, ja man to burtiski nolaupa, bet vainīgie netiek atrasti? Varbūt uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Es jautāju šeit mūsu tiesībsargājošajiem orgāniem, kas šeit ir pārstāvēti: “Kur ir vainīgie? Kad viņi tiks saukti pie atbildības?” Jautājums pēc sava rakstura ir imperatīvs. Ja vainīgie nav saukti pie atbildības, tas nozīmē, ka šīs negācijas turpmāk atkārtosies paplašinātā mērogā. Šajā ziņā Bankai no atbildības neizvairīties. Un tas ir lielākais trūkums, lielākais pārmetums, ko es adresēju Latvijas Bankai. Otrs jautājums, ko akcentēju, ir jautājums par lata stabilitāti. Būtībā jautājums ir par kritērijiem, kas šo stabilitāti nosaka. Ja attiecībā pret SDR lats ir stabils, tad pēc šā kritērija mēs vadāmies kā pēc oficiāla. Bet es runāšu par lata stabilitāti drusku citā aspektā - tā pirktspējas aspektā. Lata pirktspēja turpina sistemātiski un intensīvi kristies, un mana darba grupa, ko es vadu, ir izdarījusi aprēķinus. Tie ir tādi: no 1992. gada (ieskaitot) līdz 1997. gadam (sākot) lats no savas pirktspējas ir saglabājis vairs tikai 32 santīmus. Pārējos ir “noēdusi” inflācija. Ja ņemam 1994. /1996. gadu, tad šajā periodā palikuši vairs tikai 53 santīmi. Šie skaitļi uz absolūtu precizitāti nepretendē, bet dominējošo tendenci tie pierāda absolūti. Bet šeit man ir būtiska piezīme. Šo lata pirktspējas krišanos preču un pakalpojumu sabalansēšanas rezultātā galvenokārt izraisa tā saukto dabisko monopolu - “Latvenergo” un pārējo - monopolistiskās darbības tedences, pret kurām nepietiekami cīnās jebkuras institūcijas, kurām pienāktos to darīt. Bet šīs cēloņsakarības neizriet no Latvijas Bankas monetārās politikas. Mums pieprasījuma inflācijas nav. Mums ir izmaksu inflācija, kurā vainojama šo struktūru monopolistiskā darbība, kura nesastop pienācīgu pretstatu. Tā ka šeit es Repšes kunga banku nevainoju šā vārda juridiskajā nozīmē un tomēr morāli politiskajā aspektā uzturu to spēkā. Valsts bankai un tās prezidentam šajā situācijā vajadzēja dot šai situācijai savu vērtējumu, ieteikt risinājuma momentus. Tas bija Latvijas Bankas pienākums morāli politiskajā aspektā, un no šīm pozīcijām es arī šādu pārmetumu adresēju Latvijas Bankai. Tāpat Latvijas Bankai vajadzēja izteikt savu vērtējumu par to parādību, kas mums notiek ar sertifikātiem un kas būtībā arī ir tautas masveida aplaupīšana. Pārdod cilvēks sertifikātus par 50 santīmiem, par 1 latu, par 2, kā nu gadās, bet tie, kas uzpērk, privatizē uzņēmuma īpašuma daļu, un tā tiek novērtēta par 28 latiem. Kategoriski pret šādu parādību protestēju. Kāpēc Banka klusē? Tālāk es pievēršos Bankas likuma 9. pantam, kur ir melns uz balta rakstīts, ka organizē un nodrošina norēķinu un maksājumu sistēmas darbību. Te piemēru varētu minēt daudz, sākot ar laikā neizmaksātajām algām, bet es kā pārstāvis no Zemnieku savienības, lauku pārstāvis, jautāju: kāpēc zemnieki joprojām laikā nesaņem naudu par pārdoto produkciju? Arī tagad notiek, graudus iepērkot, visvisādas manipulācijas. Kāpēc zemniekam ir jāsniedz pārstrādes uzņēmumiem bezprocentu kredīti? Ja zemnieks nokavē nodokļa maksāšanu, par katru dienu viņam aprēķina 0,9%. Kāpēc nav simetrijas princips ievērots? Ja laikā nesamaksā zemniekam par pārdoto produkciju, arī viņam jāsaņem ir kaut kāda piedeva. Tālāk - jautājums ar zināmu starptautisku skanējumu. Runa ir par inflāciju. Arī es esmu šajā sakarībā ne vienreiz vien izteicies, ka pašreizējais lata augstais kurss mums kavē eksportu, bet veicina importu. Turklāt noraidu apgalvojumu, ka mēs ievedam tehnoloģiju. Nē. Tehnoloģijas imports sastāda ap 60% no pārtikas produktu importa. Lūk, šeit ir jāpieliek punkts šim jautājumam. Pievērsīsimies šeit jautājumam - kur tad īsti ir dzimusi lata inflācijas nepieciešamības ideja? Es atbildu: valdībā. Mans arguments: lasiet “Lattelekom” “jumta līgumu”, lasiet sadaļu, kurā ir reglamentētas darba samaksas attiecības ar ārzemju speciālistiem jeb angļiem. Atmetīsim subjektīvismu, nekārosim pēc tām algām, ko mēs tur lasām, bet pievērsīsimies būtībai. Doti lati, dotas mārciņas, un pēkšņi šīs rindas vairs neiet paralēli, bet faktiski “rauj latus gaisā”. Katram, kas spēj domāt monetārās politikas kategorijās, ir skaidrs, ka šeit ir ieprogrammēta lata devalvācija. Tātad nemeklēsim šo lata devalvāciju un tādus cilvēkus, kuriem pārmet, ka viņi ir padomju “dinozauri” un kreisie populisti, bet papriekš paskatīsimies, vai tas nav starptautiskajos līgumos, kurus parakstījušas valsts atbildīgas amatpersonas! Iesaku to no savas pieredzes, par cik man bija iespēja iepazīties ar Vācijas bankas, ar Reihsbankas, darbību, ar viņu tā saukto četrstūra likumu, kur bankas darbību vērtē pēc četriem kritērijiem. Tikai valūtas kursa tur nav. Šie četri kritēriji ir: iekšzemes nacionālā kopprodukta pieaugums, bezdarba līmenis, robeža, kuru nedrīkst pārsniegt, cenu dinamika un maksājumu bilances saldo izmaiņas. Valūtas kursa nav, jo uzlūko, ka valūtas kurss ir atvasināts lielums, kas izriet no minēto primāro faktoru darbības. Domāju, ka pamācīties no šiem Vācijas bankas darbības tiesiskajiem pamatiem mēs varētu. Atbalstu Kreitusa kunga šeit sacīto G-24 kredīta kontekstā. Neatkārtošos, bet strādāju komisijā, kas to izmanto, un atbalstu. Beidzot pašai Saeimai vajag izmantot šajā likumā piešķirtās tiesības un laiku pa laikam noklausīties Latvijas Bankas atskaiti un izvērtēt tās darbību. To mēs līdz šim neesam darījuši.".
• 1997_08_28_as-seq43 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq43 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q822919.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q3736450.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q687709.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q1807079.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q183.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q404542.
• 1997_08_28_as-seq43 mentions Q646756.