Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq39> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_08_28_as-seq39 type Speech.
- 1997_08_28_as-seq39 number "39".
- 1997_08_28_as-seq39 date "1997-08-28".
- 1997_08_28_as-seq39 isPartOf 1997_08_28_as.
- 1997_08_28_as-seq39 spokenAs 38.
- 1997_08_28_as-seq39 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Ir aizritējuši 6 gadi, kopš atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā savu darbību uzsāka Latvijas Banka. Un šajās dienās aprit 6 gadi, kopš Augstākā padome apstiprināja Einaru Repši par centrālās bankas prezidentu. Domāju, ka ir lieki atgādināt, cik daudz nozīmīgu, reizēm pretrunīgu un pirmajā acumirklī neizprotamu, bet galarezultātā svarīgu tālredzīgu lēmumu ir pieņemts, veidojot jauno monetāro un finansu sistēmu. Latvija šodien pamatoti tiek uzskatīta par vienu no valstīm, kurā vissekmīgāk ir izdevies veikt naudas reformu, proti, pāriet no padomju rubļa uz Latvijas rubli, izmantojot to kā pārejas naudu un ar to attīrot ceļu latam, ko laida apgrozībā 1993. gada 5. martā. Varbūt var diskutēt par ātrumu, par dažādām metodēm, ar kādām šī reforma tika veikta, bet svarīgākais ir tas, ka tā palīdzēja nodrošināt Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšanos gan politiskajā, gan arī ekonomiskajā ziņā. Rezultātā Latvijā šodien funkcionē stabila nauda - lats, kurš ir iemantojis iedzīvotāju, uzņēmēju uzticību. Turklāt inflācija mūsu zemē ir viena no zemākajām Austrumeiropā. Aizvadītie gadi ir pierādījuši, cik svarīga mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai ir lata stabilitāte. Analizējot Latvijas Bankas darbību finansu sistēmas izveidē un uzraudzībā, gribētu atzīmēt, ka viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem bija Latvijas Bankas nepietiekamā aktivitāte, gan sadarbībā ar valdību risinot ikdienas jautājumus, gan strādājot pie likumdošanas bāzes izveides. Tā rezultātā savlaicīgi netika piebremzēta mazo komercbanku izveidošanās ar apšaubāmu kapitālu, kas vēlāk, bankām saskaroties ar grūtībām, sekmēja viņu negodīgu darbību, sastādot fiktīvas bilances un atskaites, sagrozot grāmatvedības skaitļus un tādējādi ļoti apgrūtinot uzraudzību. Aizraujoties tikai ar monetārās politikas veidošanu, tika atstāta novārtā komercbanku attīstības perspektīvu analīze, neparedzot dažādu faktoru ietekmi uz nenobriedušo komercbanku sistēmu. Domāju, ka, ja Latvijas Banka būtu aktīvāk sadarbojusies ar valdību (tas, starp citu, ir tās tiešais pienākums) un savlaicīgi informējusi par iespējamiem attīstības scenārijiem 1994. gada beigās un 1995. gada sākumā, iespējams, ka banku krīzi būtu izdevies novērst vai ierobežot tās apmērus. Runājot par komercbanku sistēmas grūtībām 1995. gadā, gribu atzīmēt, ka šīs krīzes pamatā tomēr bija atsevišķu baņķieru negodīgums, nevis reālas ekonomiska vai saimnieciska rakstura problēmas. Analizējot pašreizējo situāciju, jāsaka, ka Latvijas Banka ir izveidojusi vienu no stingrākajām banku uzraudzības sistēmām Austrumeiropā un Centrāleiropā. Bieži vien no uzņēmējiem dzirdam pārmetumus, ka Latvijas Bankas stingro normatīvu dēļ nav iespējams saņemt kredītus. Jāatzīst, ka firmu īsā uzņēmējdarbības vēsture, pilnībā nesakārtotā tiesību sargāšanas sistēma, līdz galam nesakārtotais zemes un nekustamā īpašuma tirgus nesniedz bankām kreditēšanai nepieciešamās drošības garantijas. Savukārt Latvijas Bankas prasības neļauj bankām brīvi rīkoties ar noguldītāju naudu un izsniegt kredītu gadījumos, kad pastāv liela riska iespējas. Ceru, ka arī šeit tiks atrasts veselīgs dialogs un pusēm izdosies atrast abpusēji pieņemamus risinājumus. Lūkojoties nākotnē, gribu aicināt Latvijas Banku un tās vadību, pirmkārt, rūpīgi analizēt valstī notiekošos fiskālās un monetārās politikas mijiedarbības procesus (jo īpaši maksājumu bilancē notiekošos), tādējādi sekojot, lai monetārā politika kādu dienu nekļūtu par tautsaimniecības attīstību bremzējošu faktoru. Otrkārt, nepieļaut, lai Latvijas tautsaimniecība un Latvijas banku sistēma stingrās uzraudzības trūkuma un vēl citu saimnieciski neatrisinātu problēmu dēļ nepiedzīvotu krīzi, kad neviens nevar pelnīt, jo nav kam aizdot, tādēļ ka citi nevarētu izpildīt normatīvus. Treškārt. Kļūt aktīvākai dažādu likumdošanas aktu sagatavošanā. Ceturtkārt. Vēl ciešāk sastrādāties ar valdību dažādu ekonomisko prognožu un analīžu izstrādē, savlaicīgi informējot valdību par iespējamām problēmām tautsaimniecībā un banku sistēmas attīstībā. Protams, analizējot pagātni, ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Taču pašreizējais Latvijas Bankas kurss vērtējams pozitīvi. Tas ir apliecinājums tam, ka Repšes kungs ir pratis izdarīt pareizus secinājumus. Tas vieš ticību, ka nākotnē Latvijas Bankas politika kļūs vēl prognozējamāka un stabilāka. Un nobeigumā gribētu teikt, ka Latvijas Banka kā visas Latvijas tautsaimniecības būtiska un neatņemama sastāvdaļa šodien ir kļuvusi par stabilu un drošu finansu struktūru. Šis stabilitātes faktors rada drošību vietējam uzņēmējam un pārliecību ārzemju uzņēmējam, ka Latvijā var un ir vērts ieguldīt naudu. Mums visiem būtu prieks, ja tās zināšanas, kas ir šodien, būtu bijušas arī vakar. Paldies.".
- 1997_08_28_as-seq39 language "lv".
- 1997_08_28_as-seq39 speaker Atis_Sausnitis-1955.
- 1997_08_28_as-seq39 mentions Q211.
- 1997_08_28_as-seq39 mentions Q687709.
- 1997_08_28_as-seq39 mentions Q471678.