Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq35> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq35 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq35 number "35".
• 1997_08_28_as-seq35 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq35 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq35 spokenAs 38.
• 1997_08_28_as-seq35 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atskatoties uz pavadītajiem sešiem gadiem, jāteic, ka Latvijas Bankas prezidenta amatā Einars Repše visvairāk uzslavu izpelnījies par stingro monetāro politiku, bet lielāko nopēlumu - par vājo komercbanku uzraudzību. Šobrīd varam teikt, ka daudz kas ir panākts gan vienā, gan otrā jomā. Taču tas nav pasargājis no kļūdām, kuru cēloņsakarību vispusīga analīze jāizmanto banku sistēmas nostiprināšanai. Latvijas Bankai jāiemācās būt ekonomikas lielmeistarei, kas rēķina vairākus variantus, vairākus gājienus uz priekšu, katrā variantā paredzot naudas funkciju praktisku darbību, stabilu valūtas kursu, dziļi pārdomātu naudas politiku, kas kalpotu tautsaimniecības augšupejai. Es atkārtoju - tautsaimniecības augšupejai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpināšanai. Tāpēc jo smagāks šķiet ekspertu apgalvojums, ka Baltijas valstu valūtas stabilitāte izraisījusi dzīves līmeņa pazemināšanos. No otras puses, tas ir šo valstu valdību un centrālo banku lielākais lepnums. Tomēr naudas izmantošanas stratēģija un taktika nekad nedrīkst būt pašmērķis. Nauda ir viens no vissmalkākajiem ekonomikas progresa instrumentiem. Nedomāju, ka kāds šobrīd īpaši apšaubītu lata nozīmi, taču lata stabili augstais kurss attiecībā pret citu valstu valūtām nav pilnīgi autonoms tautsaimniecības stāvokļa rādītājs. Stabili augsts un augošs valūtas kurss nav mērķis, bet līdzeklis tautsaimniecības stabilizācijas sasniegšanai. Šeit būtu vietā atzīmēt Vācijas pieredzi, kur ir nosacīti šādi kritēriji bankas darbības vērtēšanai, tas ir, cik lielā mērā monetārā politika veicina šo mērķu īstenošanu. 1. Attīstības tempu stabilitāte. 2. Bezdarba un cenu līmeņa sabalansētība, inflācijas kontrole. 3. Bezdarba līmenis. 4. Maksājumu bilances izlīdzināšana. Principiāla nozīme ir tam apstāklim, ka šajā “četrstūru” likumā augstais valūtas kurss nav kritērijs un mērķis, bet tikai līdzeklis minēto četru prioritāšu īstenošanai. Einara Repšes tikšanās laikā ar DPS frakciju šie jautājumi tika vispusīgi diskutēti. Repšes kungs to uztvēra ar izpratni, un frakcijā tika panākta vienošanās, ka Latvijas Bankas nākotnes politika iespēju robežās būs vērsta uz tautsaimniecības attīstību. Runājot par komercbanku uzraudzību, acīmredzot nebūtu pareizi šobrīd meklēt konkrēto vainīgo vai cēloni, kas izraisīja banku krīzi. Taču nevar noliegt faktu, ka šajā laikā ļoti smagā stāvoklī atradās lielākā daļa Latvijas banku un ka krīzes rezultātā cieta simtiem uzņēmumu, uzņēmēju un tūkstošiem noguldītāju. Nedrīkst aizmirst arī tos morālos un materiālos zaudējumus, kurus cieta Latvijas kā civilizētas, demokrātiskas un uz tirgus ekonomiku orientētas valsts tēls. Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka tieši šajā laikā palielinājās handikaps starp Igauniju un Latviju. Tas šobrīd ļauj runāt par iespējamību Igaunijai ātrāk nekā Latvijai kļūt par Eiropas savienības locekli. Neapšaubāmi, ka pirms krīzes Latvijas banku sistēma bija vismaz vienā līmenī, ja ne augstākā, salīdzinot ar Igaunijas bankām, par ko šodien mēs diemžēl runāt vairs nevaram, jo redzam aktīvu un profesionālu igauņu banku darbību Latvijā, kamēr komercbankas Igaunijas tirgū neizrāda kaut cik vērā ņemamu iniciatīvu. Runājot par krīzes seku likvidēšanu valdības un Latvijas Bankas darbību nevar viennozīmīgi novērtēt kā pozitīvu. Līdz krīzei valdība pārāk izšķērdīgi garantēja dažādus, reizēm pat apšaubāmus projektus un Latvijas Banka pārāk vienkārši uzraudzīja komercbanku darbību, turpretī šobrīd ir vērojama aiziešana otrā galējībā. Nav gandrīz nekādu valsts garantiju pat valstij vitāli svarīgu projektu finansēšanā, un arī Latvijas Banka pārlieku stipri kontrolē komercbankas. Tas viss novedis pie stāvokļa, ka Latvijā daudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā banku līdzekļi tiek iesaistīti iekšējos kredītos. Šeit, protams, var iebilst, ka mūsu kredīti ir drošāki nekā kaimiņu valstīs, par ko liecina Latvijas augstais kredītu reitings. Taču labs kredīta reitings nav pašmērķis, un pārspīlēts mēģinājums to stabilizēt var novest pie absurda, jo vislabākā sakārtotība un miers, kā zināms, ir raksturīgs kapsētai. Latvijas Banka līdz šim demonstrējusi augstu profesionalitāti, gan galvenokārt ierobežošanas un aizliegšanas jomā. Tas, protams, ir ļoti nepieciešams, taču nav pietiekami sekmīgs banku sistēmas attīstībai. Ir stingri jāievēro proporcija starp saprātīgu aizliegumu un saprātīgu risku. Lēmuma pieņemšanas teorijā viens no pamatpostulātiem nosaka, ka ļoti bieži pat nepareiza lēmuma pieņemšana ir mazāk kaitīga sistēmas attīstībai nekā lēmuma nepieņemšana vispār. Diemžēl pēdējā laikā jākonstatē, ka Latvijas Bankas vadība ir izvēlējusies taktiku - labāk nedarīt, nekā riskēt, kļūdīties. Šāda taktika ir ļoti izdevīga mūsu ārzemju konkurentiem, jo rada viņiem neapšaubāmas priekšrocības sacensībā ar vietējām bankām, kuras pilnībā ir pakļautas Latvijas Bankas jurisdikcijai. Es gribēju šodien arī kritizēt Repšes kungu un ieteikt viņam labāku sadarbību ar Latvijas Republikas valdību, taču šodien zālē dzirdētais mani pilnīgi pārliecināja, ka pārmetumi nav jāizsaka Repšes kungam, bet gan tiem ministriem, kuri ir darbojušies neatkarīgās Latvijas valsts valdībā. Es domāju, ka mūsu valdībā dažādos laika sprīžos ir darbojušies tā saucamie finansu un ekonomikas eksperti. Es runāju par Aivaru Kreitusu, kas bija viens no pirmajiem ekonomikas postulāta ideju autoriem par G-24 kredīta dalīšanu Latvijā, cilvēks, kurš savā laikā bija viens no aktīvākajiem lata kursa devalvācijas autoriem un Latvijas Bankas kritizētājiem; viens no tiem cilvēkiem, kurš ir strādājis par Latvijas valsts finansu ministru, bet ne ar vienu savu darbību vai ar dokumentāri pierādāmu faktu nav apliecinājis Latvijas lielo patriotismu apkrāpto cilvēku priekšā, jo nevienu priekšlikumu personīgi kā finansu ministrs viņš nav iesniedzis. Vēl jo vairāk mani izbrīna fakts, ka viņš atļaujas šeit, lielajā Saeimas zālē, izplatīt baumas, ka it kā Repšes kungs ir saistīts ar tā saucamo vagonu skandālu. Tomēr vislabāk tas ir zināms pašam Kreitusa kungam, kurš tanī laikā bija ekonomikas ministrs. Un nevienam citam, bet tieši viņam vajadzēja griezties valdībā un tikpat aktīvi kā šodien b��t darbaļaužu aizstāvim šeit no Saeimas tribīnes. Es esmu pārsteigts, ka mūsu bijušajiem valdības vīriem ir tik īsa atmiņa, kas ir orientēta uz tīru konjunktūrismu: kad vajag - paslavēšu, kad vajag - kritizēšu. Īsa atmiņa gandrīz visos jautājumos, kas skar tautsaimniecības attīstības tendences no 1991. gada, kad tur aktīva dalība bija tieši šiem valdības vīriem. Es rekomendētu izmantot visas iespējas, kas ir dotas mūsu bijušajiem ministriem, arī arhivāru lietās un vēsturisko tradīciju garā, jo var paļauties pilnīgi uz drošu savas sievas konsultāciju. Man ļoti žēl, ka bijušajiem valdības vīriem ir ne tikai īsa atmiņa, bet arī viņu izglītības līmenis neatbilst runām šeit Saeimas tribīnē. Taču, runājot par valdības un Latvijas Bankas mijiedarbību, es ceru, ka Repšes kungs mācēs arī turpmāk paredzēt viena vai otra populista atrašanos valdībā un saglabās tikpat stingru nostāju, aizstāvot Latvijas Bankas monetāro politiku, bet tanī pašā laikā strādās cieši roku rokā ar Latvijas valdību, par to viņu uzteica arī Demokrātiskā partija Saimnieks, par tautsaimniecības attīstību. Es aicinu atbalstīt Repšes kungu šinī augstajā amatā, cerot, ka varbūt mēs visi mācīsimies - i valdība, i Latvijas Banka - no abpusēji pieļautajām kļūdām. Runājot par Zelgalvja kungu, no savas puses varu apliecināt visdziļāko cieņu šim cilvēkam, finansistam, kurš, būdams opozīcijas pārstāvis, ir parādījis sevi kā īsts Latvijas patriots, jo, ar viņu kopā strādādams Budžeta un finansu komisijā, varu apliecināt, ka viņš bija vienmēr konstruktīvs, vienmēr prata piedāvāt pareizus lēmumus, kas ne vienmēr varbūt tika uzklausīti, tikai tāpēc, ka viņš ir opozīcijā. Es rekomendētu, Repšes kungs, jums rast iespēju izskatīt jautājumu par Zelgalvja kungu kā par pietiekoši kompetentu un labu finansistu, kuram atmiņa ir daudz labāka nekā dažam labam mūsu bijušajam ministram. Paldies par uzmanību.".
• 1997_08_28_as-seq35 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq35 speaker Ziedonis_Cevers-1960.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q822919.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q37.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q191.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q193089.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q687709.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q39731.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q183.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q471678.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q2021893.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q16350487.
• 1997_08_28_as-seq35 mentions Q29552.