Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq33> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq33 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq33 number "33".
• 1997_08_28_as-seq33 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq33 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq33 spokenAs 29.
• 1997_08_28_as-seq33 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es šo gadījumu, piesakoties debatēs, izmantoju tāpēc, lai saasinātu dažus jautājumus, kas ir saistīti ar aizvadīto sešu gadu periodu Latvijas Bankas darbībā un mūsu valsts ekonomikas kontekstā. Atbilstoši likumam “Par Latvijas Banku” Latvijas Bankai ir jārūpējas mazliet plašākā aspektā, nekā tas praktiski ir darīts līdz šodienai. Šodiena būtībā ir ļoti nozīmīga diena Latvijas ekonomikai, Latvijas finansu sistēmai un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, jo šodien iezīmējas pāreja no viena sešu gadu perioda uz otru periodu. Ir īstā diena un vieta, kur izvērtēt, kā bijis, un arī to, kā vajadzētu būt. Protams, es neesmu finansu speciālists, tāpēc varu uzstāties tikai sava viedokļa aspektā. Tā, lūk, šodien mēs esam nonākuši pie Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām. Uz šo amatu pretendē divi kandidāti. Tie ir Einars Repšes kungs un Elmārs Zelgalvja kungs. Un atļaujiet man teikt dažus vārdus par abiem šiem pretendentiem. Ne tikai par vienu vien. Un tā vispirms par esošo Latvijas Bankas prezidentu. Neapšaubāmi, ka Einaram Repšes kungam pieder vairākas nenoliedzamas priekšrocības. Pie šīm priekšrocībām pieder jau tik daudz aprunātā lata stabilitāte. Pie šīm priekšrocībām pieder sešu gadu pieredze. Neapšaubāmi, pie šīm priekšrocībām pieder arī jaunība. Arī tas ir vērā ņemams moments. Izvērtējot iepriekšējo sešu gadu pieredzi, lasot Latvijas Bankas publikācijas par šīs bankas darbību, es varu secināt, ka šīs Bankas darbībā ir sastopamas vairākas nozīmīgas pozitīvas iezīmes. Par šīm pozitīvajām iezīmēm šeit labi izteicās deputāts Bišera kungs un arīdzan deputāts Kreitusa kungs, tāpēc atļaujiet arī man vērst ... Jā, vēl gribu piebilst, ka par visu to labo, kas ir izdarīts, gluži tāpat kā jebkurš cilvēks, kas ir centies pildīt savu pienākumu, Repšes kungs pelna pateicību, un paldies viņam no deputātiem, no Saeimas un arī no valsts iedzīvotājiem. Bet tanī pašā laikā es gribu norādīt, ka pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta darbībā ir bijuši momenti, kurus, mīksti izsakoties, varētu raksturot ar neziņu vai pat zināmā mērā ar mulsumu. Kur tad ir izpaudušies šie neziņas vai mulsuma elementi? Es gribu atzīmēt tikai dažus momentus - tā paša lata stabilitātes aspektā. Tas ir labi, ka mums ir stabils lats. Nu vismaz tādā izpratnē, kā šodien vairākums runāja un to izprot. Arī tas ir labi, ka šajā jomā nenoliedzami, neapšaubāmi pozitīvs ieguldījums ir pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam. Taču vēl labāk būtu, ja šī stabilitāte būtu bāzēta uz vietējo - uz mūsu valsts ekonomiku un, ja Latvijas Banka savā darbībā tādā vai citādā aspektā par savu virsuzdevumu būtu uzskatījusi Latvijas ekonomikas stimulāciju. Šeit ir bijušas vairākas iespējas to darīt, diemžēl laika trūkuma dēļ es pie tā nevarēšu tuvāk pakavēties. Par lata stabilitāti, it īpaši lata reālās vērtības aspektā, šeit jau izteicās Kreitusa kungs. Tālāk. Es domāju, ka Latvijas Bankas krīze arī cita Latvijas Bankas prezidenta vadībā noteikti būtu iestājusies. Tāds ir kopējais postsociālisma valstu attīstības sprints, bet jautājums ir cits: vai šai krīzei vajadzēja būt tik dziļai un galu galā nogulētai? Ja savlaicīgi būtu pamanīti krīzes simptomi, un veikta profesionāla pretdarbība, šī krīze nebūtu tik dziļa un nebūtu cietuši simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. It īpaši bankas “Baltija” noguldītāji un arī citu banku, kuras bankrotēja, noguldītāji. Es domāju, ka šīs “nogulēšanas” iemesls, varbūt “nogulēšanas” cēlonis ir neizpratne, varbūt apmulsums dotajā brīdī un neziņa, kā rīkoties. Tālāk es domāju, ka Latvijas Bankas prezidentam bija zināmā mērā nepareiza izvēle, izraugoties arī bankas “Baltija” likvidatoru. Vērtējot pēc tām publikācijām, kas deputātiem ir pieejamas, Berija kunga un arī tā otra kunga darbība neizraisa absolūti nekādu uzticību. Iespējams, ka es maldos, nebūdams speciālists, bet vēlreiz pasvītroju, ka, ņemot vērā tās publikācijas, kas man ir pieejamas, šo kungu rīcība izskatās nekompetenta, varbūt pat tendēta. Šādu speciālistu izvēlē Latvijas Bankai taču bija izšķirošā nozīme. Rekomendācijas taču nāca no Latvijas Bankas. Protams, te var runāt par kredītpolitiku un tā tālāk, kaut gan zināmā mērā ieskatīties aizvadīto sešu gadu perioda darbībā ir pagrūti, jo, neskatoties uz likuma “Par Latvijas Banku” 43. pantu, kurā ir teikts, ka Latvijas Banka atrodas Latvijas parlamenta, tas ir, Saeimas uzraudzībā, lūk, es neesmu šeit kopš 1995. gada rudens, strādādams par deputātu, saņēmis vai pat redzējis Latvijas Bankas oficiālu atskaiti, kas būtu iesniegta savai uzraudzības organizācijai. Iespējams, ka te sava vaina ir jāuzņemas arī Saeimai, Saeimas Prezidijam, kura vadība nav attiecīgi mudinājusi šo sešu gadu laikā iesniegt šādu atskaiti. Mēs visi zinām, ka tad, ja es neprasu atskaiti, neviens arī labprātīgi tādu iniciatīvu neizrāda. Un vēl ir viens moments, uz kuru gribas akcentēt uzmanību. Proti, tā ir Repšes kunga ne tikai kā Latvijas Bankas prezidenta, bet arīdzan kā Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas locekļa darbība mūsu valsts finansu jautājumos. Es domāju, ka šī komiteja ir pieļāvusi nopietnas kļūdas. Tagad, par lata devalvāciju runājot, es iestājos simtprocentīgi pret tādu, bet toreiz, kad noteica Latvijas lata kursu, iespējams, ļoti iespējams, bija pārforsēti augstu noteikts šis Latvijas lata kurss. To noteica trīs vīri, un, lūk, tā rezultātā mēs - mūsu rūpniecība, mūsu eksports sastopas ar objektīvām grūtībām. Un, lūk, mūsu finansu apritē ļoti nozīmīga vieta ir sertifikātiem 3 miljardu vērtībā. Kas noteica un kas piedalījās kopējās valsts vērtības izvērtēšanā, kopējā sertifikātu apjoma noteikšanā un atsevišķa sertifikāta nominālvērtības noteikšanā? Lūk, es domāju, ka šajā gadījumā arī Latvijas Banka nevarēja stāvēt nomaļus un sacīt, ka tas neietilpst viņas kompetencē. Sak, ejiet gabaliņu tālāk! Šeit Latvijas Bankai kā mūsu finansu centram noteikti vajadzēja sacīt savu vārdu un ieņemt aktīvāku pozīciju. Vairs nav atlicis ilgs laiks, kad mums būs jādzēš šie sertifikāti. Par ko mēs dzēsīsim un kā pēc diviem gadiem šajā aspektā izskatīsies mūsu valsts - to ir grūti paredzēt. Un tāpēc, uzsākot, lūk, šo afēru ar sertifikātiem, to vajadzēja ļoti nopietni pārdomāt. Šīs pārdomātības nebija, un līdz ar to arī tas zināmā mērā ir mūsu pretendenta Einara Repšes neizdarības rezultāts. Tālāk dažus vārdus es gribu teikt par savas frakcijas kolēģi - profesoru Elmāru Zelgalvi. Man kā frakcijas biedram varbūt nebūtu ētiski viņu slavēt, tāpēc es pieskaršos tikai diviem aspektiem, turklāt ļoti īsi. Pirmais, ir kompetences jautājums. Visā savā dzīves un zinātniskās darbības laikā kolēģis Elmārs Zelgalvis ir pierādījis sevi kā ļoti kompetentu finansu speciālistu, un to nesaka tikai tas vai cits deputāts, bet to ir atzinušas arī oficiālas starptautiskas konferences, to ir atzinušas attiecīgās habilitācijas padomes, kuras ir piešķīrušas viņam habilitētā doktora grādu, un tā tālāk. Ja kāds ir nogājis šo ceļu, tas ļoti labi saprot, ka tā nav viegla lieta, ka tas ir mūža darbs, kas prasa pārdomātu darbību un zinātnisku risinājumu. Zinātnisku risinājumu arī tad, ja lēmums ir jāpieņem informācijas un laika deficīta apstākļos. Spriežot pēc Zelgalvja kunga zinātniskajām publikācijām, pēc finansistu atsauksmēm, lūk, viņš ir vīrs, kas ir spējīgs dot šādu risinājumu. Tas ir kompetences jautājums. Otrs ir godprātības jautājums. Neviens no klātesošajiem, nedz arī no klātneesošajiem nevar Zelgalvja kungam pārmest tādu vai citādu “sašmucēšanos” finansu jomā. Viss mūžs ir pavadīts godprātīgā darbā, un tas ir ārkārtīgi daudz un ārkārtīgi vajadzīgs, tas ir tas, ko Latvija šodien prasa. Tādi ir šie labie vārdi divos aspektos par manu frakcijas biedru. Pārpratumu novēršanai es gribu sacīt, ka tas, ko es labu sacīju par vienu no pretendentiem, nenozīmē, ka attiecībā uz otru pretendentu tas būtu jāsaprot ar pretēju nozīmi. Gluži otrādi! Abi pretendenti, es domāju, ir cienīgi ieņemt šo amatu. Katrs to ir pierādījis citādāk, un es negribu nedz vienu īpaši izvirzīt, nedz otru atvirzīt. Tas ir deputātu izvēles jautājums. Bet tanī pašā laikā ir ļoti žēl, ka pašreiz ir radusies tāda pārliecība, ka šeit konkurence ir negodīga, ka šeit ir “uzpūsta” vienas puses atbalstīšana, bet otras puses labo īpašību ietveršana informatīvajā blokādē. Tas nav godīgi! Ja mēs darbojamies Latvijas valsts un Latvijas iedzīvotāju interesēs, tad mums ir jāatklāj tik svarīga amata abu pretendentu pozitīvās un negatīvās iezīmes. Un tad mēs varam svērt un vērtēt nevis ar obligātiem, kuluāros sarunātiem balsojumiem, bet atbilstoši esošajai situācijai objektīvas izvēles ceļā. Un vēl es nobeidzot gribu aicināt arī otru pretendentu uzstāties no šīs tribīnes un dot tādu pašu zinātniski analītisku pārskatu, kādu to deva Zelgalvja kungs. Paldies par uzmanību.".
• 1997_08_28_as-seq33 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq33 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1997_08_28_as-seq33 mentions Q822919.
• 1997_08_28_as-seq33 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq33 mentions Q687709.
• 1997_08_28_as-seq33 mentions Q39731.
• 1997_08_28_as-seq33 mentions Q471678.