Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq24> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 1997_08_28_as-seq24 type Speech.
- 1997_08_28_as-seq24 number "24".
- 1997_08_28_as-seq24 date "1997-08-28".
- 1997_08_28_as-seq24 isPartOf 1997_08_28_as.
- 1997_08_28_as-seq24 spokenAs 29.
- 1997_08_28_as-seq24 spokenText "Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Krievu rakstniekam Čehovam ir stāsts “Cilvēks futrālī”. Stāsta pamatdoma: cilvēks, baidīdamies no nepatikšanām, no riska, nēsā līdzi visur lietussargu un tāpēc piedzīvo lielas nepatikšanas. Vadīšanas teorija šo savdabīgo rīcību vērtē kā riska palielināšanu ar bailēm riskēt. Tas nozīmē, ka izvairīšanās no riska dažkārt nozīmē lielāku risku. Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes darbībā vairākkārt novērots šāda tipa rīcības modelis. Pārbaidīts no inflācijas “karuseļa” un neticēdams savām un Bankas spējām no tā iziet, viņš liedza segt ar Latvijas Bankas banknotēm preces, konkrēti graudus, kas jau bija izgājuši tirgū un tāpēc finansu apritei nevarēja kaitēt. Tas notika Godmaņa valdības laikā, tika ne tikai “iegāzta” Godmaņa valdība, bet dots arī ievērojams trieciens Latvijas lauksaimniecībai, no kura tā nav īsti attapusies vēl tagad. Lats ieguva superstabilitāti attiecībā pret ārzemju valūtām. Tā vērtība uz ārpusi auga, bet iekšzemē valdīja stagnācija. Šis bīstamais stagnācijas veids - stagflācija, par ko tolaik pietiekami pamatoti rakstīja mūsu vadošie finansisti, - bija Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes riska baiļu radīts. Pasaulē nereti ir novērojama tāda parādība, ka darbinieks, kas, savu skaisto tēlu sargādams, sēž ziloņkaula tornī, norobežodamies no pārējiem, rūpēdamies tikai par savu “dārziņu”, par savu šauro virsuzdevumu, noraidīdams kolēģu aicinājumus iesaistīties kopējos procesos, palīdzēt savaldīt bīstamās straumes, kas apdraud arī pašu ziloņkaula torni... Nepārmetīsim Einaram Repšem par bezdarbību bankas “Baltija” kontrolē, kad šajā bankā notika lielie finansu piramīdas celšanas un izsaimniekošanas darbi! Viņš, nebūdams mācīts finansists, varēja nesaprast, ka bankas ātraudzes ar milzīgajiem depozīta procentiem labu galu neņems, bet, kad banka pārtrauca izmaksāt naudu, nevajadzēja solīt neizpildāmus brīnumus, tā jau bija no Latvijas Bankas prezidenta puses negodīga rīcība. Vēl negodīgāka rīcība sekoja, kad Latvijas Banka pārņēma banku “Baltija” savā pārziņā būtībā bez likumīga pamata un sāka banku “Baltija” izsaimniekot, sagraut, lai gan vienīgais pareizais ceļš bija to saglabāt, kapitalizējot noguldījumus, pārvēršot tos akcijās. Diemžēl Latvijas Banka ar Uģa Grūbes palīdzību veica bankas daudzo nodaļu izpostīšanas darbu. Šis izpostīšanas radītais zaudējums gandrīz vai salīdzināms ar Godmaņa un Kinnas veikto kopsaimniecību izpostīšanu Latvijas laukos. Skaistas izremontētas nodaļu telpas palika tukšas, dārgas modernas iekārtas tika demontētas, datori izandelēti draugiem par 5 latiem gabalā. Vai tālāk jāstāsta? Jūs visi zināt, ka no bankas “Baltija” līķa barojas glūnīgas hiēnas līdz pat šai dienai, cērtot zobus arī elektrības maksātāju maciņos caur “Latvenergo” un tā tālāk. Jūs varat aizrādīt man, ka ar atpakaļejošu datumu visi gudri, ka par pagātni runāt viegli. Labi, paskatīsimies nākotnē! Einars Repše apgalvo, ka Latvijas maksājumu bilance esot pozitīva, proti, Latvijas Banka valūtu vairāk iepērk nekā pārdod. Tas ir rakstīts laikraksta “Lauku Avīze” 26. numurā. Ja tā ir taisnība, valsts bankas prezidentam vajadzētu painteresēties, kā tas var būt. Preču un pakalpojumu eksports jau ilgstoši ir krietni mazāks par importu, arī tūristi no Latvijas izveduši vairāk naudas nekā ārzemnieki iztērējuši šeit. Ja var ticēt oficiālām ziņām, arī aizņēmumi ārzemēs nav neko daudz pieauguši. No kurienes tad radusies pozitīvā maksājumu bilance? Par šo pretrunu Latvijas Bankas prezidentam nevajadzētu bērnišķīgi priecāties, kā kādreiz viņš priecājās par komercbanku bumu, bet gan nopietni uztraukties par šo Dieva brīnumu. Kā zinām, Dieva brīnumi allaž beidzas ar drūmu atmošanos peļķē, ja savlaicīgi nav padomāts par to rašanās cēloņiem un darīts viss nepieciešamais, lai krahu novērstu vai vismaz mazinātu tā triecienu. Latvijas Bankas prezidentam vēl mazāk pamata lepoties ar pozitīvo maksājumu bilanci, jo tā nav Latvijas Bankas nopelns, bet gan saimnieciski finansiālās aprites rezultāts. Kāpēc negatīvā saimnieciskā aprite dod pozitīvo finansiālo apriti? To visu derētu tuvāk papētīt gan Latvijas Bankai, gan lūgt palīdzību tiesībsargājošām institūcijām, lai vēlāk nav jāplāta rokas un jātaisnojas, ka, lūk, Liepājas ostā nelegāli izvesti koki, ka Latvijas Banka nav izmeklēšanas iestāde, kā tas notika bankas “Baltija” skandāla laikā. Nepatīkami dzirdēt no pasaulē atzītas bankas prezidenta taisnošanos, ka viņam neesot bijis ne likumu ierosinātāja, ne izmeklētāja tiesību. Katram pilsonim ir tiesības iesniegt likumprojektus, kā arī lūgt tiesībsargājošās institūcijas pasargāt saimniecību no blēžiem un zagļiem. Einars Repše diemžēl sēd ziloņkaula tornī un tikai elementāri rēķina, lai lats atbilstu valūtas grupas jeb “groza” kursam. Visās tirgus ekonomiku iesākušās zemēs, kur ārzemju aizdevumu ienāk vairāk, nekā tie šobrīd jāatdod, valsts valūtu...".
- 1997_08_28_as-seq24 language "lv".
- 1997_08_28_as-seq24 speaker Janis_Maulins-1933.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q822919.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q211.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q3736450.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q1020384.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q687709.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q39731.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q471678.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q646756.
- 1997_08_28_as-seq24 mentions Q16352434.