Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_08_28_as-seq20> ?p ?o. }

• 1997_08_28_as-seq20 type Speech.
• 1997_08_28_as-seq20 number "20".
• 1997_08_28_as-seq20 date "1997-08-28".
• 1997_08_28_as-seq20 isPartOf 1997_08_28_as.
• 1997_08_28_as-seq20 spokenAs 38.
• 1997_08_28_as-seq20 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tīri labi saprotu, ka visi deputāti, kas sēž šajā smacīgajā un karstajā zālē, katru jaunu runātāju uztver kā zināmu uzbrucēju viņa veselībai. Un dažiem šķiet, ka šeit jau viss ir skaidrs, ka jau pirms šīs sēdes sākuma bija zināms, ka vairāk kā divas trešdaļas deputātu ir nolēmuši balsot par vienu no kandidātiem, tas ir, Einaru Repši, un tāpēc deputātiem it kā pietiktu tikai atnākt un nospiest attiecīgās pogas. Vēl vairāk. Mums preses izdevumi jau ir iedibinājuši tautā tādu domu, ka viss Latvijā, visa Latvijas ekonomiskā stabilitāte un lata kurss, ir atkarīgs tikai no vienas personas, tas ir, Latvijas Bankas līdzšinējā prezidenta. Un tātad Latvijas lats ir atkarīgs no dažu paškonstruētu lidaparātu drošības. Es domāju, ka tomēr šodien mums nevajadzētu aprobežoties tikai ar pogu spiešanu, bet izvērtēt Latvijas Bankas darbību pagājušajos 6 gados un tās priekšsēdētāja darbību šajos 6 gados un tad pieņemt lēmumu. Es domāju, ka šajās debatēs, kas šeit notiek, es, atšķirībā no rindas citu deputātu, kas ir aizrāvušies ar avīzēm un sarunājas, tomēr centos uzmanīgi klausīties, kas tika runāts no šīs tribīnes pirms manis, un es dzirdēju daudzas vērā liekamas domas, tādas, kas būtu jāņem vērā jebkuram nākamajam Latvijas Bankas prezidentam, lai kas arī šodien šajā zālē tiktu ievēlēts. Jā, šeit jau tika teikts, ka savulaik Augstākā padome izveidoja Latvijas Banku kā valsti valstī, neatkarīgu no Latvijas valsts, kaut ko līdzīgu Vatikānam Itālijā. Protams, tā ir tikai zināma līdzība. Šī “valsts” ir ar savu ekonomiku, pie tam ļoti sekmīgu ekonomiku, kas šās “valsts” iedzīvotājiem jeb šai “valstij” piederīgajiem spēj nodrošināt ļoti augstu dzīves līmeni. Šī “valsts” izdod pati savus likumus, ne vienmēr rēķinoties ar Latvijas likumiem, un nav nevienas institūcijas, kas šos likumus varētu atcelt, jo - it sevišķi banku krīzes laikā - tika pieņemti tādi (gan prezidenta pavēle, lēmumi, gan valdes lēmumi), kas nebūt nesaderēja ar likumu “Par Latvijas Banku”. Šai “valstij” ir sava armija, kas ir daudz profesionālāka par Latvijas armiju un kam arī disciplīnas līmenis ir daudz augstāks, jo šī ir gandrīz vienīgā bruņotā struktūra, kura nekad nevienu vēl nav nošāvusi bez pamata, kura nav iejaukta nekādos skandālos, nav trokšņojusi ne krogos, ne uz tirgus plača. Tas viss ir labi. Bet ir jautājums - vai šī “valsts” ir saistīta vai nav pietiekami saistīta ar Latvijas ekonomiku. No vienas puses, viņa it kā palīdz mūsu valstij, jo maksā mūsu valstij, Latvijai, zināmus meslus - atskaitījumus no sava budžeta. Taču viņi paši nosaka to, kādu summu viņi maksā. Bet viņi ietekmē arī citādi. Un tas, vai šī ietekme vienmēr ir bijusi sekmīga, - tas būtu mums jāizvērtē. Ja mēs pavērosim, mēs tomēr redzēsim, ka Latvijas Bankas darbībā ir bijušas kļūdas. Es negribētu runāt tieši par pārejas periodu, jo pārejas periodā, kad mēs dibinājām savu patstāvīgu valsti, savu patstāvīgu naudas sistēmu, protams, tika pieļauta virkne kļūdu, kas daļēji ietekmēja arī mūsu ekonomiku, sevišķi mūsu ražojošo uzņēmumu situāciju. Taču es nedomāju, ka tajā brīdī būtu bijis iespējams tāds valsts bankas vadītājs, kurš nebūtu izdarījis nekādas kļūdas. Ja viņš nebūtu izdarījis tādas kļūdas, kādas izdarīja Repšes kungs, viņš būtu varbūt izdarījis citas, daudz smagākas. Un tāpēc nevajadzētu pie tā apstāties, jo cerams, ka mums mūsu valstī pāriet no komunistiskās ekonomikas, sociālistiskās ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku vairs nenāksies. Nopietnas kļūdas tika izdarītas arī posmā, ko mēs saucam par banku krīzes posmu. Un visi šie gadījumi... Komisijā, kurā arī es strādāju, jautājumā par banku “Baltija” mēs konstatējām, ka bankas “Baltija” krīze ir tomēr lielā mērā saistīta ar neapmierinošo Latvijas Bankas uzraudzību pār kredītbankām, ar nepietiekamo vērību attiecībā uz to, ka veselā rindā šo banku vadību varēja sēdēt un tās vadīt agrāk krimināli sodīti elementi. Tas nevienā citā valstī nebūtu bijis iespējams. Netika pieņemti attiecīgi lēmumi savlaicīgi kontrolēt šo banku kredītpolitiku. Tas bija ļoti vienkārši - daudzās šajās bankās atklāt kriminālus darījumus. Un tas viss noveda pie ievērojamu summu zaudēšanas. Bet arī tas ir pagājis un, paldies Dievam, Latvijas Banka ir sapratusi, ir veikusi attiecīgus pasākumus, un pēc tam vairs bankas nav kritušas. Tomēr mums ir problēmas - un, es domāju, vēl visai nopietnas problēmas, - kas ir saistītas ar to, ka Latvijas Banka diemžēl neuzticas Latvijai, Latvijas uzņēmējiem, Latvijas speciālistiem, bet daudzos jautājumos pārāk akli seko ārzemju padomiem un visādi stumj šīs ārzemju firmas - gan auditorfirmas, gan to pārstāvjus - visos iespējamos amatos, kuri ir saistīti ar bankām. Tikai tiem ir atļauts kontrolēt bankas, tikai tos Latvijas Banka vēlas redzēt kā administratorus un likvidatorus, tikai tie galu galā arī var ūtrupēt šo bijušo banku īpašumu. Rezultāti diemžēl nebūt nav tik spoži. Te jau runāja Kreitusa kungs, ka vienas šīs ārzemju firmas “Deloitte & Touche” pārstāvis Berija kungs ir sarēķinājis, ka otra firma - “Coopers & Lybrand” - ar saviem aplamajiem audita slēdzieniem ir nodarījusi... nevis 135 miljonus (es tikai gribu palabot), bet 165 miljonus lielus zaudējumus Latvijas tautai un lielā mērā sekmējusi tā milzīgā zaudējuma apmērus, kurš ir noticis sakarā ar bankas “Baltija” bankrotu. To, protams, var izvērtēt kā divu ārzemju firmu savstarpējas sacīkstes, bet šeit ir visai nopietns jautājums... Es arī varu piekrist, ka tas ir tikai formāls paziņojums, jo nekas jau no tā nemainīsies, jo faktiski auditu jau neveic ārzemju firmas. Visas šīs audita darbības veic firmas, kurām gan ir tāds pats nosaukums kā ārzemju firmām, bet kuras ir reģistrētas šeit Latvijā un kurās strādā lielākoties mūsu pašu Latvijas pilsoņi, un kurās tikai kādi vadītāji ir no ārzemēm. Un rezultātā rodas situācija, ka šie vadītāji nezina Latvijas likumus, nezina Latvijas ekonomiku, nezina latviešu valodu un bieži vien neorientējas situācijā. Savukārt aparātus viņi bieži vien komplektē nebūt ne no labākajiem kadriem, kas mums šeit ir. Es zinu daudzus tādus, kas ir visai apšaubāmi kadri, kas ir paņemti šajās ārzemju firmās un kas tagad ir tie uzticamākie pārbaudītāji. Tās visas arī ir ļoti nopietnas problēmas, ar kurām ir jārēķinās. Un pats galvenais ir tas, ka Latvijas Banka tomēr savu palīdzību Latvijas ekonomikai uzskata tik šauri - ka tas nozīmē turēt stingru latu un atskaitīt daļu savas peļņas Latvijas budžetā un ka ar to viņas palīdzība aprobežojas. Es domāju, ka Latvijas Banka nevar būt atrauta no Latvijas ekonomikas, un šajā ziņā es varēju piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka tādā gadījumā Latvijas Bankas stingrais lats var ilgstoši nenoturēties, jo galu galā katras valsts valūtas stabilitāti balsta tikai viņas ekonomikas stabilitāte. Tāpēc es uzskatu, ka Repšes kungs nebūt nav nemaldīgs, arī Repšes kungs ir pieļāvis savā laikā kļūdas, kas ir ietekmējušas... Bet tajā pašā laikā mana partija uzskata - un arī es tam piekrītu, - ka šobrīd no izvirzītajiem kandidātiem viņš ir pats pieņemamākais. Ka viņš ir nogājis līdz ar Latvijas Banku garu ceļu. Viņš bija drosmīgs, viņš uzņēmās toreiz šo darbu, tad, kad viņam nebija varbūt pietiekamas sagatavotības šajā sfērā, bet tajā laikā arī nevienam citam nebija. Pirms viņa bija gan viens cits Latvijas Bankas prezidents, kuram bija attiecīga izglītība un attiecīga prakse, bet, man liekas, tikai retais šinī zālē varēs pateikt, kas tad īsti bija pirms viņa par Latvijas Bankas prezidentu. Ir aizmirsts tāds posms vispār. Un viņš ir audzis, un varbūt ne vienmēr viņš ir uzreiz sapratis savus maldus, bet viņš vienmēr ir pārdomājis, viņš ir vienmēr centies analizēt, viņš ir ārkārtīgi daudz apguvis, un es domāju, ka viņš... tas liecina, ka viņš ir, tā teikt, augošs un, pats galvenais, cilvēks ar stipru mugurkaulu, kas mums arī ir nepieciešams. Arī tas, ka viņš... kaut arī šajā lietā lielā mērā atbildīgs šis Berijs, kas ir pēc viņa rekomendācijas iecelts par bankas likvidatoru... ka viņš atklāja visu šo afēru, kurā diemžēl visai nopietnu lomu spēlē arī šis cienījamais Berija kungs. Viņš nenobaidījās, un arī tas liecina, ka viņš neslēpsies aiz muguras, ies atklātu ceļu un, ja kļūdīsies, tad pats to atzīs. Arī mūsu frakcijas sēdē viņš atzina savu atbildību par banku krīzi, viņš arī atzina, ka turpmāk viņš vairāk domās par Latvijas Bankas lomu visas valsts ekonomikas attīstībā, un es, tāpat kā citi, toreiz pacēlu roku. Pacēlām savas rokas un nolēmām atbalstīt Repšes kunga ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu. Es ceru un faktiski esmu pārliecināts, ka viņš arī tālāk augs, arī tālāk paturēs savu stingro un principiālo pozīciju un atzīs un labos savas kļūdas, ja viņam gadīsies tādas pieļaut. Paldies.".
• 1997_08_28_as-seq20 language "lv".
• 1997_08_28_as-seq20 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1997_08_28_as-seq20 mentions Q211.
• 1997_08_28_as-seq20 mentions Q687709.
• 1997_08_28_as-seq20 mentions Q39731.
• 1997_08_28_as-seq20 mentions Q38.
• 1997_08_28_as-seq20 mentions Q471678.
• 1997_08_28_as-seq20 mentions Q237.